Šodien, 18. janvārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā tiks atklāta ceļojošā izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai".
Izstāde simboliski ceļ tiltu starp Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadi un bibliotēku veidošanās vēsturi.
Izstādi un arī katalogu „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai" veidojusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība. Izstādē atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir būtiska nozīme Latvijas tapšanā par valsti, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā iesaistītās personības. Ar atklāšanu LNB noslēdzas izstādes ceļojums pa Latviju gada garumā 12 pilsētās un novados, kuru bibliotēkas iekļautas izstādē.
Tā kā LNB 2019. gadā svin savu simtgadi, šogad simboliski nozīmīgs ir stāsts par izcilu Latvijas personību devumu un ziedotāju atbalstu Nacionālās bibliotēkas krājuma veidošanā. Pirmais aicinājums ziedot grāmatas un iespieddarbus jaunajai LNB izskanēja jau 1920. gadā, neilgi pēc bibliotēkas dibināšanas. Grāmatu dāvinājumi notikuši visā bibliotēkas pastāvēšanas laikā un tiek saņemti joprojām. Lai iestātos par Gaismas pils ideju un vāktu ziedojumus bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai, 1998. gadā tika dibināta LNB Atbalsta biedrība. Biedrība saņēmusi ziedojumus vairāk nekā 350 000 eiro apmērā LNB krājumam, kā arī neskaitāmus grāmatu dāvinājumus gan LNB, gan Latvijas publiskajām bibliotēkām. Sabiedrības veltījums bibliotēkai un nākamajām paaudzēm ir arī iespaidīgais un simboliskais Tautas grāmatu plaukts Gaismas pilī.
Uzsākot darbību jaunajā ēkā, LNB saņēmusi vairākas privātās grāmatu, iespieddarbu, mākslas darbu, retu izdevumu, mūzikas ierakstu un filmu kolekcijas, kas īpaši izstādītas bibliotēkā un pieejamas apmeklētājiem, – arhitekta Gunāra Birkerta, diplomāta Kārļa Zariņa, dzejnieka Knuta Skujenieka, profesora, vācu literatūrzinātnieka Paula Rābes, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, grafiķa un grāmatu māksli-nieka Valda Villeruša, kolekcionāra Pētera Betgera, mākslinieka Pētera Martinsona, teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa, reliģiju vēstures pētnieka Haralda Biezā, teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes, akadēmiķa Jāņa Stradiņa kolekcijas un personīgās bibliotēkas.
18.01.2019.