Ir sākušās skolēnu brīvdienas, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD) un Valsts policija aicina vecākus pārrunāt ar bērniem
jautājumus par drošību, lai vasara būtu piedzīvojumiem bagāta un tiktu
aizvadīta bez liekām rūpēm un raizēm.
Ik gadu vasarā notiek vairāki
nelaimes gadījumi. Aizvadītā gada statistika liecina, ka vasaras mēnešos
atpūta pie ūdens traģiski beidzās 51 cilvēkam, to skaitā arī diviem
bērniem, kuri noslīka. Savukārt 55 cilvēki, tostarp arī vairāki bērni,
apmaldījās mežā un pašu spēkiem nespēja no tā izkļūt.
Kopumā 2018. gadā ugunsgrēkos gāja bojā 81 cilvēks, no tiem trīs bija bērni, cieta 302 cilvēks, no tiem 23 bija bērni, bet izglābts tika 381 cilvēks, to skaitā 30 bija bērni.
Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
VUGD atgādina, ka peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme „Peldēties atļauts"). Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad – tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas), peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdenssporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, obligāti jāvelk glābšanas vestes.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpēm pat uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins.
Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112
Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.
Kā droši lietot plītis un elektroierīces?
Vasarā noteikti būs arī dienas, kas jāpavada telpās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot mājās vienatnē atbilstoša vecuma bērnus, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.
Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties virtuvē patstāvīgi.
Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām?
Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus kā pastaigu un rotaļu vietu neizvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību. VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.
Jāievēro piesardzība, pārvietojoties ar velosipēdiem
Savukārt Valsts policija atgādina, ka vasarā bērni daudz laika uzturas ārpus telpām, braucot ar velosipēdiem, skrituļojot, peldoties vai atpūšoties līdz spēku izsīkumam. Vasara nozīmē arī to, ka vairs nav ierobežots brīvais laiks, līdz ar to bieži piemirstas drošības pasākumi, kuru neievērošana veicina bīstamas un pat traumatiskas situācijas. Tāpēc der atcerēties, ka, braucot ar velosipēdu, skūteri un citiem transportlīdzekļiem, ir jāievēro ne tikai sava personiskā drošība, bet arī citu, ar savu rīcību neapdraudot pārējos satiksmes dalībniekus. Uzsākot aktīvu velosezonu, velosipēdam ir jāveic apkope. Regulāri jāpārbauda bremzes, riepu nodilums. Ķiverēm, elkoņu/ceļu sargiem ir jābūt uzvilktiem, lai locītavas būtu pasargātas.
Arī kājāmgājējiem jābūt piesardzīgiem un, pirms pāriet ielu, jāapstājas un jāpārliecinās, paskatoties pa kreisi un pēc tam pa labi. Jebkuram, piedaloties ceļu satiksmē, ir jāpārliecinās, vai ir droši uzsākt vai turpināt uzsākto kustību.
Dodoties prom no savas dzīvesvietas, vienmēr jāinformē vecāki vai likumiskie aizbildņi par savu atrašanos. Būtiski arī tas, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. pants paredz, ka bērni līdz 16 gadu vecumam nedrīkst uzturēties sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes, bērnu aprūpes iestādes vadītāja vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes nakts laikā. Par nakts laiku uzskatāms laiks no pulksten 22 līdz pulksten 6.
04.06.2019.