1. jūnijs iezīmējas ar Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Šogad, ņemot vērā situāciju valstī, pasākumi nenotiek. Tomēr šis datums ir nozīmīgs arī ar to, ka skolēniem sākas vasaras brīvlaiks.
Lai vasara būtu piedzīvojumiem bagāta un tiktu aizvadīta bez liekām rūpēm un raizēm, vecākiem ar bērniem jāpārrunā drošības jautājumi un pareiza rīcība ikdienas situācijās.
Vasarā, kad skolas gaitas beigušās, bērni daudz laika pavada ārpus telpām, braucot ar velosipēdiem, skrituļojot, peldoties vai atpūšoties līdz spēku izsīkumam. Vasara nozīmē arī to, ka vairs nav ierobežots brīvais laiks, līdz ar to bieži piemirstas drošības pasākumi, kuru neievērošana veicina bīstamas un pat traumatiskas situācijas.
Piemēram, der atcerēties, ka, braucot ar velosipēdu, skūteri utt., ir jāievēro ne tikai sava personiskā drošība, bet arī citu, ar savu rīcību neapdraudot pārējos satiksmes dalībniekus. Uzsākot aktīvu velosezonu, velosipēdam ir jāveic apkope. Regulāri jāpārbauda bremzes, riepu nodilums. Ķiveres, elkoņu/ceļu sargiem nav jāglabājas mājās plauktiņā, bet ir jābūt uzvilktiem, lai locītavas būtu sveikas un veselas.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne skaidro, ka piesardzība jāievēro ne tikai tiem, kas pārvietojas ar kādu transportlīdzekli, bet arī kājāmgājējiem.
– Kājāmgājējiem, pirms pāriet ielu, jāapstājas un jāpārliecinās, paskatoties pa kreisi un pēc tam pa labi. Neder atruna – luksoforā dega zaļā gaisma vai devos pāri ielai pie apzīmētas gājēju pārejas. Jebkuram, piedaloties ceļu satiksmē, ir jāpārliecinās, vai ir droši uzsākt vai turpināt uzsākto kustību, – norāda Zane Vaskāne. – Ļoti būtiski ne tikai vasaras periodā, bet ik dienu – bērniem, dodoties prom no savas dzīvesvietas, vienmēr jāinformē vecāki vai likumiskie aizbildņi par savu atrašanās vietu. Būtiski arī tas, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. pants paredz, ka bērni līdz 16 gadu vecumam nedrīkst uzturēties sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes, bērnu aprūpes iestādes vadītāja vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes nakts laikā. Par nakts laiku uzskatām laiku no pulksten 22 līdz pulksten 6. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pantu vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Savukārt bērna atstāšana automašīnā karstā laikā var būt bīstama viņa veselībai un dzīvībai. Karstajā laikā stāvoša mašīna uzkarst ātri, bet maziem bērniem termoregulācija vēl nav nostabilizējusies un viņiem ļoti strauji var sākties ķermeņa pārkaršana, kā dēļ bērns var iet bojā. Bez iepriekš minētā pastāv arī risks, ka mazs bērns, kurš bija iemidzis, var pamosties un nobīties, jo ir viens pats, – šādos brīžos nevar paredzēt, kā viņš reaģēs un kādas sekas tas var radīt.
Zane Vaskāne norāda, ka pirmsskolas vecuma bērni vairāk cieš negadījumos, kas ir saistīti ar saindēšanos un apdegumiem ar sadzīves ķimikālijām, aizrīšanos un dažāda veida kritieniem, vasarā arī noslīkšanu. Skolas vecuma bērniem (tīņiem) raksturīgākie ir ceļu satiksmes negadījumi un traumas, kas rodas sporta aktivitāšu dēļ (kritieni, nobrāzumi, lūzumi utt.). Šajā vecumā bērni ir daudz aktīvāki un pārdrošāki, viņiem patīk ekstrēmie sporta veidi. Dažkārt policijai nākas iesaistīties agresīvu jauniešu savstarpējo attiecību kārtošanā, kas nereti izveidojas tieši alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ.
Vasara, siltais laiks vairāk un vairāk bērnu un jauniešu mudina laiku pavadīt pie ūdens, tomēr jāatceras, ka ļoti bieži negadījumi notiek pie un uz ūdens. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās; ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad – tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u. c.), peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Bērniem obligāti jāvelk glābšanas vestes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka pie ūdenstilpēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt.
– Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī, – norāda Agrita Vītola, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja. – Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.
Vasarā noteikti būs arī dienas, kas jāpavada mājās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot vienatnē bērnus, vecākiem jāparūpējas, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.
– Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties virtuvē patstāvīgi, – skaidro Agrita Vītola. – Liela vērība jāpievērš arī tam, kur bērni pavada laiku. Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, jāmudina viņus neizvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkas kā pastaigu un rotaļu vietu. Tas var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību. VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.
01.06.2021.