Draudzību veidošana internetā ir mūsdienās izplatītākais veids, kā atrast jaunus domubiedrus, socializēties un paplašināt savu redzesloku. Tomēr, ne viss internetā ir tā, kā tas izskatās, un ne visi interneta lietotāji ir ar labiem nodomiem.
23. novembrī tiek atzīmēta Eiropas diena bērnu aizsardzībai no seksuālas vardarbības. Valsts policijas prakse liecina, ka aizvien aktuāli ir noziedzīgi nodarījumi pret nepilngadīgu personu tikumību un dzimumneaizskaramību tieši interneta vidē.
Valsts policija vēlas vērst uzmanību aizvien pieaugošai problemātikai – bērnu pavedināšanai internetā. Joprojām aktuāli ir notikumi, kur bērni, varbūt pašiem to neapzinoties, tiek iesaistīti pornogrāfiska rakstura materiāla apritē – pēc sarakstes biedra pieprasījuma darījuši lietas, ar kurām nelepojas.
Raksturojot bērnu pavedināšanas internetā ietekmi uz bērnu un pusaudžu tālāko attīstību, eksperti norāda, ka, saskaroties ar pavedināšanu internetā, bērnam var rasties virkne negatīvu, spēcīgu emociju, piemēram, kauns, vainas sajūta, bezspēcība, bailes, trauksme, arī dusmas, kas traucē bērnam meklēt palīdzību.
Kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Valsts policijas pieredze, visbiežāk bērni sākotnēji tiek uzrunāti populārākajos sociālajos tīklos vai spēļu platformās un pēc tam tiek pārvilināti uz mazāk kontrolētām platformām, lai ar bērnu turpinātu saraksti, foto apmaiņu un video saziņu.
Reaģējot uz šo problemātiku, Latvijas Drošāka interneta centrs (drossinternets.lv), Valsts policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas eksperti ir izstrādājuši pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv, lai notestētu, cik droša ir bērna draudzība internetā, uzzinātu, kā atpazīt pavedināšanas gadījumus un kur meklēt palīdzību!
Testu var aizpildīt bērns, jaunietis, speciālists, kurš strādā ar bērniem, kā arī bērnu vecāki. Tests palīdz katrai no iepriekš nosauktajām kategorijām saprast, vai konkrētais bērns ir piedzīvojis pavedināšanu internetā jeb angliski tulkojot – grooming.
Valsts policijas statistika liecina, ka par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās 2022. gada 6 mēnešos par cietušajiem atzītas 5 personas, bet šī gada 6 mēnešos – 23 personas. Par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu 2022. gada 6 mēnešos atzītas 14 personas, bet šī gada 6 mēnešos – 37 personas. Tomēr policijas rīcībā esošie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo augsts ir minēto noziedzīgo nodarījumu latentums, proti, gadījumi, par kuriem policija nemaz neuzzina.
Lielākam riskam pakļauti bērni ar īpašām vajadzībām (piemēram, garīgās attīstības traucējumi), sākumskolas vecuma bērni, bērni, kuru pašvērtējums ir atkarīgs no citu novērtējuma (piemēram, uzslavas, atzinības), kā arī bērni, kuriem trūkst prasmes sevi aizstāvēt (piemēram, pateikt "nē").
Vainīgās personas izmanto dažādus veidus (piemēram, izsaka komplimentus, sola par noteiktām darbībām samaksāt, izsaka draudus un iebiedē bērnu, ka tiks izplatīti noteikta veida materiāli), lai ieinteresētu dažāda vecuma bērnus iesaistīties komunikācijā ar viņiem.
Kā vecāki var palīdzēt un ko teikt bērniem
Svarīgi ir izskaidrot, ko nozīmē pavedināšana internetā:
s Informējiet bērnu, ka cilvēki internetā dažādu nolūku vadīti var slēpt savu patieso identitāti (piemēram, vārdu, vecumu, dzimumu) un sniegt nepatiesu informāciju (piemēram, par dzīvesvietu, par nodarbošanos). Reizēm cilvēki to dara, lai maldinātu kādu un nodarītu viņam pāri. Palīdziet bērnam saprast, cik vienkārši ir internetā noslēpt savu patieso identitāti, kā arī palīdziet bērnam apzināties, ka internetā saņemtā informācija ir jāizvērtē kritiski, nevar visam ticēt.
s Pārrunājiet ar bērnu, ka ir rūpīgi jāizvērtē, ar kādu informāciju viņš dalās internetā. Informējiet bērnu, ka nevajadzētu dalīties ar personiska rakstura informāciju (piemēram, atrašanās vietu, fotogrāfijām vai video no savas dzīves vietas, privātām fotogrāfijām). Reizēm kāds var izmantot ļaunprātīgi internetā ievietotu personiska rakstura informāciju, uzrunājot bērnu ar mērķi nodarīt viņam pāri. Palīdziet bērnam apzināties, ka, ievietojot personīgu informāciju internetā, tam var būt nepatīkamas sekas, kas var ietekmēt viņu un citus.
s Informējiet bērnu, ka viņš var internetā piedzīvot situācijas, kuras viņam var izraisīt apjukumu un dažādas nepatīkamas emocijas (piemēram, bailes, kaunu, vainas sajūtu). Izstāstiet, ka šādos gadījumos ir svarīgi, lai bērns ziņotu par personu, pārtrauktu saziņu un izstāstītu par notikušo uzticamam pieaugušajam.
s Atgādiniet bērnam, ka viņš vienmēr var nākt pie jums, kad būs nepieciešams atbalsts vai palīdzība. Atgādiniet bērnam, ka viņš vienmēr var stāstīt jums par gadījumiem, kad kāds internetā izraisa viņam apjukumu vai dažādas negatīvas emocijas. Esiet uzticības persona savam bērnam.
Ja tomēr ir aizdomas, ka bērns tiek pavedināts internetā, kopā ar bērnu saglabājiet pierādījumus – pārskatiet un atlasiet sarakstes, foto, audio un video failus, kas apliecina, ka bērns piedzīvojis pavedināšanu internetā. Saglabājiet šos materiālus un sociālo tīklu profilus, kuros bērns piedzīvojis pavedināšanu. Tie kalpos kā pierādījumi policijai, lai vērstos pret cilvēku, kas ir veicis pretlikumīgas darbības.
Kad bērns jums sniedzis informāciju par to, ka, iespējams, viņš ir pavedināts internetā:
s Jūs varat nepieciešamības gadījumā saņemt atbalstu, zvanot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunim 116111 vai rakstot uzticibastalrunis.lv lapā vai mobilajā lietotnē "Uzticības tālrunis".
s Par konstatēto likumpārkāpumu jums jāsazinās ar Valsts policiju, zvanot uz Valsts policijas palīdzības tālruni 110 vai vēršoties jebkurā Valsts policijas iecirknī.
s Jūs varat neskaidrību gadījumā atrast papildu informāciju vietnē www.drossinternets.lv un www.manadrosiba.lv.
28.11.2023.