Dzelzavas pamatskolas dārzā saulainā un siltā 18. augusta rītā pulcējās Dzelzavas un Cesvaines skolu skolotāji, Skrides fonda pārstāvji un atbalstītāji, lai, vienojoties kopīgā priekā un gandarījumā par līdz šim paveikto, nosvinētu fonda desmito gadskārtu.
– Man ir milzīgs prieks, ka šodien esat šeit sapulcējušies tik kuplā skaitā. Laiks patiešām steidzas ļoti ātri, un nu jau ir pagājuši desmit gadi, kopš mēs sadarbībā ar Dzelzavas pamatskolu uzsākām Skrides fonda prēmiju pasniegšanu. Doku Ata prēmija pastāv jau vairāk nekā divdesmit gadu, to mēs visi droši vien zinām. Studējot Rīgā un beidzot studijas rezidentūrā, kad jau biju kardiologs, man radās ideja, ka kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem – brāli Artūru, māsīcām Baibu, Lindu un Laumu Skridēm – mēs varētu pasniegt prēmijas manā pirmajā skolā – Dzelzavas pamatskolā – un vēlāk arī Cesvaines vidusskolā. Sākotnēji pasniedzām prēmijas eksakto zinātņu apguvējiem, vēlāk sākām rīkot zīmēšanas un eseju konkursus, – klātesošos Skrides fonda jubilejas dienā uzrunāja mecenāts un Skrides fonda pārstāvis Andris Skride.
Viņš atzīmēja, ka ik gadu kļūst arvien grūtāk izvērtēt, kam piešķirt balvas. Pēdējos gados zīmēšanas konkurss tiek rīkots visā Vidzemē, un šogad tajā tika iesūtīti 150 darbi no visām Vidzemes skolām, tai skaitā no Cesvaines un Dzelzavas. Desmit gadu laikā, kopš pastāv Skrides fonds, prēmijas saņēmuši vairāk nekā 100 cilvēku.
– Šī vasara fondam ir bijusi ļoti darbīga. 3. septembrī Cesvainē tiks atklāta četru gleznotāju Skridu mākslas darbu izstāde. Tajā būs apskatāmi gan Arija Skrides, gan mana vectēva Imanta, viņa brāļa Laimoņa un Laimoņa dēla Neila gleznotie darbi. Arijs ir gleznošanas vecmeistars, bet visiem pārējiem gleznošana ir kā hobijs. Izstādē būs izvietotas apmēram 120 gleznas, katram māksliniekam atvēlot savu pils telpu. Paralēli izstādei būs iespēja piedalīties grāmatas par Laimoņa Skrides piedzīvoto no 1949. līdz 1959. gadam prezentācijā. Laimonis ir dzelzavietis, kurš 1949. gadā, kad notika deportācijas, iemuka mežā, kļūstot par nacionālo partizānu. Pēc dažiem gadiem, kad viņš apciemoja šeit savus radiniekus, Laimonis tika apcietināts un aizvests uz Sibīriju, kur bija spiests palikt līdz 1959. gadam. Atgriežoties Latvijā, viņš aprakstīja savas dzīves notikumus, kas tagad ir ietverti grāmatā, – vēstīja Andris Skride.
Viņš izteica lielu paldies gan Dzelzavas pamatskolai, gan Cesvaines vidusskolai, kā arī personīgi Dzelzavas pamatskolas direktorei Indrai Zukurei un visiem Cesvaines vidusskolas un Dzelzavas pamatskolas eksakto priekšmetu un mākslas skolotājiem. Rita Turkina saņēma pateicības vārdus par to, ka no viņas nākusi ideja par fonda desmitgades salidojuma sarīkošanu. Viņa arī izvēlējusies iet medicīnas ceļu un šobrīd studē rezidentūrā traumatoloģiju. Ļoti daudzi no prēmiju laureātiem arī ir izlēmuši studēt medicīnu un gatavojas jaunajam mācību gadam izvēlētajās augstskolās.
Fonda jubilejas pasākumu apmeklēja arī Andra Skrides labs draugs un Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
– Vispirms gribu pateikt paldies par uzaicinājumu šodien šeit atrasties, tas man ir liels pagodinājums. Kāds vēsturnieks reiz teica, ka vidzemnieki ir mākslinieki un viņiem ir talants tādiem būt. Pabraukājot pa Vidzemi, patiešām ir sastopami gan mūziķi, gan aktieri, gan rakstnieki. Taču es gribu sacīt, ka Andra Skrides devumu nevajadzētu vērtēt par zemu, raugoties no Latvijas sabiedrības attīstības un politikas viedokļa. Un to es saku kā politologs, nevis Andra draugs un kolēģis. Nodibināt fondu, izsniegt stipendijas… Tās varbūt nav nemaz tik lielas – 50, 70, 100 eiro, varbūt nedaudz vairāk. Taču tas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums mūsu sabiedrības attīstībā. Savulaik tieši latviešu tauta bijusi viena no vislabāk organizētajām tautām, kad pastāvējušas sadarbības un kooperatīvu kustības, dažādas biedrības, kad sāka skanēt Dziesmusvētki. Tad tika piedzīvota okupācija un padomju laiki, un bieži redzams, ka nu pastāv katrs pats par sevi. Daudzi domā, ka neatkarība nozīmē domāt katram par sevi individuāli un neraudzīties uz kopīgajām vērtībām. Skrides fonda darbība ir viens no maziem, bet svarīgiem ķieģelīšiem pamatos, kas turpina saturēt nāciju kopā, – uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš piebilda – ja kaut daļa apkārtējo no tā mācītos, sabiedrība vairs nekautrētos no tā, kādi esam. Daudzi maldīgi domājot, ka mūsu kaimiņu tautas daudzās nozarēs mūs apsteidz, taču esot arī gana daudz tādu sfēru, kurās latvieši ir pārāki par saviem Baltijas brāļiem – neviens tikai negribot par to runāt un lielīties. Artis Pabriks izteica lielu pateicību Andrim Skridem par viņa ieguldījumu fonda darbībā un sabiedrības attīstībā. Labajiem vārdiem un vēlējumiem pievienojās arī Dzelzavas pamatskolas direktore Indra Zukure.
– Desmit gadi ir noilgums, lai es varētu publiski pateikt dažus vārdus par mūsu sadarbības iesākumu. Pirms desmit gadiem es biju jauna, ambicioza direktore, kas, ierodoties šajā skolā, visu sakārtoja pēc saviem ieskatiem. Bija vasara, es, ierakusies dokumentu kaudzēs, tās kārtoju, un pie mūsu direktora vietnieces (tajā laikā Astrīdas Nagles) ieradās viņas mīļotais skolēns Andris Skride, lai uzsāktu sarunu par to, ka viņam ir vēlme un viņš grib uzzināt, cik atbalstoši esam mēs. Bet es tobrīd stingri pateicu, ka iepriekšēju pieteikumu vizītei neesmu saņēmusi un ar viņu nerunāšu – pēc dabas esmu ļoti spītīga. Astrīda, protams, situāciju nolīdzināja, un vēlāk, kad saruna notika, sapratu, ka Andrim ir konkrēta doma, konkrēts mērķis un virziens. Lai cik skarba es varbūt biju no sākuma, mūsu sadarbība ir izvērtusies par ārkārtīgi lielu un vērienīgu lidojumu un sniedz mums baudījumu ik Ziemassvētkus un katru pavasari. Es noliecu galvu Andra Skrides un Artūra Čačkas priekšā, bet nevis par to, ka viņi dala prēmijas, bet gan par to, ka viņi ar savu ideju atgriezās savā pirmajā skolā, neraugoties uz to, ka tā ir maza lauku pamatskola, – sacīja Indra Zukure.
Viņa teica paldies Andrim Skridem par to, ka viņa fonds dzīvo un sniedz atbalstu jauniešiem, kā arī par to, ka viņš vienmēr atceras savu sirds skolotāju Astrīdu Nagli, jo jaunie bieži vien grib spīdēt paši, aizmirstot, ka pamatu viņiem liek citi. Paldiesvārdus saņēma arī Artūrs Čačka, Romāns Gagunovs un Rita Turkina par sadarbību un atsaucību.
23.08.2022.