Aizvadītajā piektdienā Mārcienas pansionātā ar skaistu un sirsnīgu pasākumu tika atzīmēta Mātes diena. Katrai mammai savi bērni ir vismīļākie, un māte priecājas par katru apciemojumu, kopā pavadīto mirkli.
Jekaterina Cepīte vēlējās dalīties priekā un arī lepnumā par saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem.
– Savas dienas vadu Mārcienas pansionātā, bet priecājos, ka esmu tieši šeit. Kā jau vedekliņa teica, šis noteikti ir vislabākais pansionāts Latvijā. Esmu aprūpēta, tiek organizēti skaisti koncerti un pasākumi, – atzīst Jekaterina Cepīte. – Šogad Mātes dienā biju kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem – ģimeni. Lai gan vīrs ir devies aizsaulē, šoreiz devāmies uz kapiem, lai atzīmētu viņa 90 gadu jubileju.
Jekaterina visu mūžu ir strādājusi par skolotāju, arī viņas vīrs strādāja šajā profesijā. Ir izaudzināti divi dēli, ir pieci mazbērni un četri mazmazbērni. Un visu dzīvi ir caurstrāvojusi mūzika.
– Abi dēli – Aivars un Andrejs – ir saistīti ar mūziku. Un jāsaka, ka tas ir tikai vīra nopelns. Vīrs Oskars visu mūžu ir bijis mūzikas skolotājs, bijis kordiriģents, vadījis ansambļus, un uzskatu, ka tāpēc arī bērni izvēlējās dzīvi saistīt ar mūziku. Atceros, kā viņš pēdējo reizi pienāca pie klavierēm un nospēlēja „Melanholisko valsi". Tas bija viņa mīļākais skaņdarbs. Lai gan vecāko dēlu Aivaru sākotnēji aizrāva ģeogrāfija, patika grāmatas, tomēr, tiklīdz nonāca mūzikas skolā, mūzika kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Arī mazais brālis Andrejs vēlējās apmeklēt mūzikas skolu, ko arī ļāvu. Augot mūzika kļuva arvien tuvāka, arī tālākās skolas gaitas saistīja ar šo priekšmetu, – atceras Jekaterina.
Šobrīd Aivars dzīvo Valmierā, bet Andrejs – tepat Madonā.
Stāsta Jekaterina: – Es zinu un jūtu, ka Andrejam visa sirds un būtība ir viņa orķestris, par ko esmu priecīga un lepna. Bet Aivars Valmieras mūzikas skolā bija direktors. Viņš vienmēr saviem bērniem un mazbērniem ir uzsvēris, lai vairāk dzied, jo tas attīsta smadzenes. Bet, lai cik interesanti būtu, visi mazbērni ir beiguši mūzikas skolu, bet tikai mazmeita nedaudz izmanto gūtās zināšanas dzīvē, jo strādā pirmsskolas izglītības iestādē par muzikālo audzinātāju. Jaunatne redz, ka ar mūziku diemžēl nopelnīt nevar, bet katrs vēlas būt finansiāli neatkarīgs un pelnīt pietiekami. Mazbērni dzīvo un strādā gan Madonā, gan Rīgā, viena mazmeita ir Briselē. Šobrīd ir tāda situācija, kad katrs meklē labākās iespējas kvalitatīvai un nodrošinātai dzīvei. Esmu priecīga par četriem mazmazbērniem.
Vienmēr – gan dzīvojot Gulbenē un Jēkabpilī, gan šeit, Mārcienā – apkārt ir bijuši tikai jauki un sirsnīgi cilvēki. Ne mirkli nevaru sūdzēties par dzīvi. Pansionātā ir jaukas darbinieces, kas vienmēr parūpējas un palīdz. Arī bērni un mazbērni iespēju robežās atbrauc ciemos. Priecājos par katru savu tuvo cilvēku sasniegumu un panākumiem. Ja viņiem ir labi, tad – arī man.
17.05.2019.