Laikraksta 23. oktobra numurā 2. lappusē publicējām Valsts kontroles (VK) preses relīzi „Jāmaina deputātu atlīdzības sistēma".
VK revīzijas par 2017. gada saimnieciskā gada pārskatu ietvaros konstatējusi arī dažādus pārkāpumus deputātu atlīdzības noteikšanā. Arī citu valstu pieredzes analīze liecina, ka Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešami uzlabojumi, padarot to taisnīgāku, vienkāršāku un skaidrāku un mazinot administratīvo slogu pašvaldībās.
Pārsniegušas 19 pašvaldības
VK, veicot revīziju, šogad bija iekļāvusi 30 pašvaldības, tai skaitā trīs mūspusē – Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadu, bet VK revīzijas piemēros plašsaziņas līdzekļiem ir minēts Lubānas pašvaldības vārds.
VK norāda, ka atlīdzības likumā noteiktajam ierobežojumam maksimālā mēnešalga 2017. gadā domes priekšsēdētājam bija 2978 eiro, priekšsēdētāja vietniekam – 2618 eiro, komitejas priekšsēdētājam – 2086 eiro, deputātam – 982 eiro. Attiecīgi no tā izriet šādi stundas likmes ierobežojumi deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, 2017. gadā: deputātam – 6,14 eiro/h; komitejas priekšsēdētājam – 13,04 eiro/h; domes priekšsēdētāja vietniekam – 16,36 eiro/h.
Attiecinot likumā noteikto maksimālo atlīdzības summu uz mēnesī aprēķināto un neņemot vērā, ka deputātu, kas neieņem algotu amatu domē, nostrādātais laiks ir mazāks nekā uz pilnu mēnešalgu attiecināmais laiks, VK norāda, ka realitātē 19 pašvaldībās deputāta stundas likme tiek pārsniegta, piemēram: Ventspils novadā – 25 eiro/h; Rīgā – 19,35 eiro/h; Ikšķiles novadā – 18 eiro/h.
Lielākais virs likumā noteiktajam ierobežojumam aprēķinātās deputātu mēnešalgas apmērs ir Rīgas pašvaldībai – 124 951 eiro par 2017. gada pirmo pusi. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gada 3. jūnijā Rīgas pašvaldība deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, darba laika uzskaiti vairs neveic. Jūrmalas pašvaldībā 2017. gadā tas ir 61 592 eiro; Jelgavas pašvaldībā – 43 957 eiro; Ventspils novada pašvaldībā – 43 809 eiro.
Atšķirības nostrādātajā laikā, aprēķinātajā mēnešalgā gadā kopā, mēnešalgas stundas likmē neuzrāda kopsakarības ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, budžeta apmēru vai nodokļu ieņēmumiem. Viens deputāts, kas neieņem algotu amatu domē, 2017. gadā Rucavas novadā nostrādājis 452 stundas; Vecpiebalgas novadā – 47 stundas; Ventspilī – 869 stundas; Jūrmalā – 480 stundas.
Deputāta mēnešalgas stundas likme pēc iedzīvotāju skaita salīdzināmās pašvaldībās: Ventspils novads – 25 eiro/h; Iecavas novads – 11 eiro/h; Aizputes novads – 5,9 eiro/h.
Izmaksas vidēji uz deputātu
Cik pašvaldību budžetam izmaksā pašvaldību deputāti? VK informē, ka 30 pašvaldību izlasē iekļautie 413 deputāti jeb 25,6% no visu Latvijas pašvaldību deputātu kopskaita vidēji uz vienu deputātu – 2903 iedzīvotāji, vismazāk Baltinavas novadā – 123, visvairāk Rīgā – 11 684.
Deputātu atlīdzībai kopā 2017. gadā – 4,4 miljoni eiro jeb 0,8% no šo pašvaldību budžetu atlīdzības izdevumiem visiem darbiniekiem. Vienas deputāta vietas vidējie atlīdzības izdevumi gadā: Jūrmala – 27 115 eiro; Ventspils – 23 277 eiro; Liepāja – 19 879 eiro; Jelgava – 16 378 eiro; Rīga – 15 864 eiro; Lubānas novads – 2807 eiro; vidēji revidētajās pašvaldībās – 10 588 eiro.
Deputātu atlīdzības izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā: Rucavas novads – 30,3 eiro; Rīga – 1,4 eiro.
Gan piekrīt, gan oponē
Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks „Staram" apstiprināja, ka šāda revīzija pašvaldībā ir veikta.
– Mums tika atsūtīts arī slēdziens saskaņošanai, kaut kam piekritām un kaut kam oponējām. Daudz jau ir atkarīgs no matemātiskiem aprēķiniem, kādā griezumā tie tiek veikti un pasniegti – vai atlīdzības summa tiek izdalīta uz deputātu skaitu, kuri neieņem algotu amatu domē, vai uz vienu iedzīvotāju novadā. Un tad aina, protams, atšķiras. Mūsu gadījumā, kad tiek analizēti vienas deputāta vietas vidējie atlīdzības izdevumi gadā, ir ierēķināta arī domes priekšsēdētāja alga, kurš atšķirībā no „ierindas deputātiem", kuri piedalās tikai domes un komiteju sēdēs, ieņem algotu amatu un veic arī administratīvo darbu. Turpretī, ja atlīdzības izdevumus izdala uz deputātu skaitu, kuri neieņem algotu amatu domē, tie ir pat smieklīgi mazi – plus mīnus 30-40 eiro mēnesī. Lielo pilsētu deputātiem, kā, piemēram, Daugavpilī, kur ir 100 000 iedzīvotāju, deputātu atlīdzība, dalot uz iedzīvotāju skaitu, gan ir piecreiz mazāka nekā Lubānā, kur ir tikai 2500 iedzīvotāju. Īsti nav saprotams, ko šajā gadījumā grib salīdzināt, ja tādus ciparus liek pretī, kāds ir mērķis. Ja nu vienīgi tas tiek pasniegts ar domu, ka, lūk, cik tie mazie novadi daudz izmaksā un cik daudz tērē, bet kopējā atlīdzības summa deputātiem Lubānas novadā, kuri neieņem algotu amatu, visā 2017. gadā bija nedaudz lielāka nekā 4000 eiro, – akcentēja Tālis Salenieks.
Strādā idejas vārdā
Viņš informēja, ka Lubānas novada pašvaldībā nav pārsniegta Atlīdzības likumā noteiktā maksimālā atlīdzība deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē.
– Šai ziņā mums nekas netiek pārmests, bet vienubrīd bija nelielas problēmas ar piešķirtajām prēmijām diviem deputātiem, kad normatīvajos aktos nebija precīzi noteikts, ka tās nedrīkst maksāt tiem deputātiem, kuri nav administrācijas darbinieki, un tas bijis pašiem jāizsecina, bet tas, kopš 2017. gada, vairs netiek darīts, – atzīmēja Tālis Salenieks.
Viņš atzina, ka starp novadiem, it īpaši lielajām pilsētām, kur ir daudz skatāmo jautājumu, daudz komiteju, apakškomiteju, komisiju, attiecībā uz deputātu atalgojumu, nostrādāto stundu skaitu ir liela atšķirība. Kā, piemēram, Rīgā, kur deputāts uz domi nāk gandrīz vai kā uz darbu.
– Ir starpība, vai pašvaldībā ir trīs četras izglītības iestādes vai to skaits mērāms vairākos desmitos un simtos. Izskatot visus ar tām saistītos jautājumus, izglītības jomā apakškomitejās, komitejās un domes sēdēs stundu skaits arī savācas, turklāt deputātiem ir jālemj arī par jautājumiem citās jomās. Arī Madonas novada pašvaldības domes deputātiem nostrādāto stundu skaits droši vien ir daudz lielāks nekā Lubānā. Mums deputāts mēnesī nostrādā varbūt kādas 8 stundas (plus mīnus). Pareizinot ar maksimālo stundas likmi (2017. gadā – 6,14 eiro), nekāda lielā summa jau nesanāk, bet tai pašā laikā, kā to ne reizi vien esmu teicis, atbildība, kas tiek prasīta no deputāta, mantisko atbildību ieskaitot, ir gana liela, līdz ar to atlīdzība deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, ir pat neadekvāti zema, – atzīmēja Lubānas novada domes priekšsēdētājs.
Viņš pozitīvi novērtēja VK ierosinājumu atteikties no administratīvi sarežģītā un pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba laika uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Tā vietā varētu tikt piemērots pašvaldības domes noteikts deputāta atlīdzības apmērs un tajā ietilpstošo standarta pienākumu uzskaitījums, kas ir pamatots ar objektīvu nepieciešamās slodzes (darba un laika) novērtējumu.
– Deputāti savus pienākumus pilda un vairāk strādā idejas vārdā, nevis lai pelnītu naudu. Vismaz tā ir Lubānas novadā, – piebilda Tālis Salenieks.
30.10.2018.