Madonas novada pašvaldībā no šāgada 9. līdz 22. februārim norisinājās publiskā apspriešana par koku retināšanu pie daudzdzīvokļu mājas Madonā, Veidenbauma ielā 18. Šajā laikā ikviens varēja izteikt savu viedokli, iebildumus vai atbalstu šai iecerei, nosūtot tos pa pastu vai rakstot uz e-pastu pašvaldībai.
Šāda apspriešana tika rīkota tādēļ, ka Madonas pilsētas koku ciršanas komisija saņēma namu apsaimniekotāja SIA „Madonas namsaimnieks" iesniegumu par koku retināšanu šajā vietā.
– Pašvaldības aicinājumam iesaistīties publiskajā apspriešanā par koku retināšanu pie daudzdzīvokļu mājas Veidenbauma ielā 18 atsaucās vairāki cilvēki. Tika saņemti četri priekšlikumi – divi „par" un divi „pret". Ņemot vērā, ka nebija vienprātības un tika izteikti atšķirīgi viedokļi, to, ka koki vēl nav bīstami, koku ciršanas komisija nolēma neizsniegt atļauju koku retināšanai šajā adresē. Sava nozīme ir arī finansiālajiem apsvērumiem – kurš maksās par to retināšanu? Šie koki atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, un ar koku izciršanu saistītie izdevumi acīmredzot būtu jāsedz pašvaldībai, – pastāstīja Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas dienesta vadītāja, koku ciršanas komisijas vadītāja Gita Lutce.
Viņa uzsvēra, ka pie šī jautājuma, ja uz to uzstās mājas iedzīvotāji, varēs atgriezties un koku ciršanas komisijas lēmumu par atļaujas neizsniegšanu koku retināšanai var arī pārsūdzēt.
– Tad jau skatīsimies, kā situācija attīstīsies, bet pagaidām lēmums ir tāds, – norādīja Gita Lutce.
Jāatzīmē, ka šīs mājas vecākā ar šādu lūgumu daļēji izzāģēt kokus, kas izklaidus aug līdzās ēkai esošajā nogāzē, pašvaldībā bija vērsusies jau iepriekš, iesniedzot iesniegumu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 50% dzīvokļu īpašnieku vai viņu pilnvarotās personas. Galvenais iebildums ir tas, ka, bērziem salapojot, pirmo stāvu iemītnieki spiesti dzīvot bez pienācīgas dienas gaismas, jo koku lapotne noēno ēkas fasādi.
Tomēr, kā informēja G. Lutce, neesot pilnīgas vienprātības arī pašu šīs mājas iedzīvotāju vidū – domas daloties.
– Ir kopsapulces lēmums par to, ka daļa vēlas, lai koki tiktu retināti, turpretī citi raksta, ka ir „pret", bet, tā kā nav vienprātības šajā jautājumā, kaut ko darīt tikai tāpēc, ka jādara, diez vai būtu pareizi. Iedzīvotāji var atkārtoti sasaukt sapulci un atkārtoti iesniegt iesniegumu, – atzīmēja Gita Lutce.
Viņas skatījumā, šie koki kādu laiku noteikti vēl var palikt: – Dažiem gan ir dubultās galotnes, kas nākotnē, kokiem augot lielākiem, var radīt kādu bīstamāku situāciju. Tāpat ir jārēķinās ar to, ka – jo lielāks koks, jo lielākas tā zāģēšanas izmaksas, taču situācija nebūt nav tāda, lai to darītu nekavējoties. Varbūt diskusiju par šo tēmu varētu aktualizēt no jauna vasaras laikā. Katrā ziņā steigai nav pamata.
Vaicāta, kad vislabāk kokus retināt, ja nu tomēr pie šī jautājuma atgriežas un nolemj to darīt, Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja skaidroja, ka likumdošana koku zāģēšanu pilsētu un ciemu teritorijā liedz no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam jeb putnu ligzdošanas periodā, bet pārsvarā jau tas arī tiekot darīts pavasarī vai vēlu rudenī.
– Koku stāvokli, protams, regulāri novērosim, lai, izveidojoties kādai bīstamākai situācijai, šo jautājumu aktualizētu. Koku ciršanas komisijas lēmums par atļaujas neizsniegšanu koku retināšanai Veidenbauma ielā 18 jau nav akmenī cirsts, – atzina Gita Lutce.
Jāpiebilst, ka Madonas novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 22 „Par koku ciršanu ārpus meža Madonas novada pašvaldības teritorijā" 12. punkts nosaka, ka publisko apspriešanu par koku ciršanu ārpus meža pašvaldības teritorijā rīko sabiedrībai nozīmīgos gadījumos, kas ir: 12.1. koku retināšana pašvaldības teritorijā publiskos skvēros, parkos un kapsētās; 12.2. koku ciršana ārpus meža pašvaldības teritorijā, kas būtiski ietekmē apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko un/vai ekoloģisko kvalitāti.
17.03.2023.