Līdz ar pirmā ledus parādīšanos uz ūdenstilpēm sarodas arī zemledus makšķerēšanas piekritēji. Ik gadu atbildīgie dienesti brīdina par drošību uz ledus, diemžēl nākas dzirdēt arī par ielūzušajiem un bojāgājušajiem.
Pieturoties aukstumam, ledus veidojas stingrs un drošs, tomēr pēdējo nedēļu atkušņa ietekmē ledus kļuvis trausls, kas nav bijis par šķērsli makšķerniekiem tomēr doties uz ledus.
Einārs Kuprovskis ir īstens makšķerēšanas entuziasts, uz copi dodas gan tepat Latvijā, gan ārpus tās robežām. Kā jau daudziem, īpaši iecienītas ir ūdenstilpes Igaunijā – Peipusa ezers, Narvas upe un citas ūdenstilpes.
– Ziemas sezona un pirmais ledus tiek ļoti gaidīts. Katram makšķerniekam ir savas iecienītās ūdenstilpes un sezonas, man tā noteikti ir ziema. Ar nepacietību tiek gaidīts sniegs un ledus. Tikko parādās pirmais ledus, arī es dodos to pārbaudīt. Protams, drošība ir pirmajā vietā. Ar vergu tiek pārbaudīts ledus, pirms tiek iets virsū. Ievēroju piesardzību, uz ledus nedodos viens. Tērpam ir svilpīte. Ir peldošais tērps un asmeņi, lai, ja nu gadās ielūzt, pats var izkārpīties ārā. Par visu ir jābūt pārliecinātam un jāno-
drošinās. Situācijās, kad cilvēks ielūst un paiet zem ledus, sākas dezorientācija, ir milzīgas problēmas atkal izkļūt ārā, – teic Einārs Kuprovskis. – Pašam ir militārās zināšanas. Darbojoties šajā jomā, ziemā lecam āliņģos, apgūstam prasmes, kā rīkoties šādās situācijās. Tas neapšaubāmi noder arī ikdienā. Arī pašam vairākkārt ir gadījies ielūzt. Pateicoties zināšanām un prasmēm, viss beidzies veiksmīgi. Noteikti ir veicies arī tāpēc, ka ielūzis neesmu dziļumā. Pirmais ledus, zemledus makšķerēšana sniedz lielu devu adrenalīna. Katra noķertā zivs, īpaši, ja ar smalkākiem rīkiem tiek noķerta lielāka zivs, cīņa par izdabūšanu no āliņģa ir emocijām piepildīts notikums. Tā ir māksla, un to var tikai izbaudīt pats makšķernieks. Ir jāpielieto zināšanas, kas rodas praksē.
Kā stāsta Einārs, ledus tomēr bīstamāks ir pavasarī, taču arī atkušņi ziemā ledu padara trauslu un jābūt ļoti piesardzīgiem.
– Aizvadītajā nedēļā, vēl pirms sala, biju devies uz Gauju. Uz ledus droši varēja tikt vietās, kur nav straumes, jeb pie tā saucamajiem hesiem. Tāpat arī atkušņa laikā biju uzkāpis uz ledus, bet paliku bez loma. Mainīgie laikapstākļi un lietus gada nogalē ledu ļoti bija ietekmējis. Krasti bija atkusuši, nācās brist pa ūdeni, lai tiktu uz biezā ledus. Šajā ziemas sezonā ledus veidojās ļoti interesanti. Nebija izveidojies melnais ledus, bet sniega, lietus un sala ietekmē bija sasalusi sniega kārta. To ātri nokausēja lietus. Savukārt pavasarī melno ledu visātrāk nokausē saule, – skaidro Einārs. – Manā skatījumā, šobrīd atkal ir ļoti droši pārvietoties pa ūdenstilpēm, jo pieturējās sals. Protams, atkal tiek solīts atkusnis, cilvēkiem pašiem jāseko līdzi laika ziņām, ledus stāvoklim un jāizvērtē, vai uz tā ir droši atrasties. Nevajag būt pārgalvīgiem!
Pieturoties atkusnim, aizvadītās nedēļas sākumā Igaunijas policija izziņoja, ka gan gājējiem, gan transportlīdzekļiem stājies spēkā liegums pārvietoties uz šādu pierobežas ūdenstilpju ledus – Peipusa ezers, Narvas ūdenstilpe, Pattina ezers un Narvas upe. Liegumi pieņemti, lai nodrošinātu iedzīvotāju un tūristu drošību.
Igaunijas policija brīdināja arī Latvijas makšķerniekus par aizliegumu atrasties uz ledus. Lai gan uz ūdenstilpēm joprojām ir redzama leduskārta, kas acīmredzami var šķist izturīga, taču tas var būt maldinoši, jo nesenā atkušņa dēļ ledus virsma ir kļuvusi trausla. Atkušņa dēļ ledus ir kļuvis bīstams, tādēļ nevajadzētu uz tā atrasties. Tāpat neiesaka nodarboties ar zemledus makšķerēšanu, tādējādi rūpējoties gan par savu, gan līdzcilvēku drošību. Arī Valsts policija aicina būt uzmanīgiem un neriskēt ar savu un līdzcilvēku dzīvību, ļaujoties dažāda veida ziemas aktivitātēm uz ledus un citviet.
Einārs Kuprovskis ir iecienījis Igaunijas ūdenstilpes un pats regulāri tur dodas makšķerēt.
– Aizliegums tika plaši izziņots un sasniedza arī mani. Ir pilnīgi normāli, ja policija rūpēs par cilvēku drošību atgādina par liegumu atrasties uz ledus. Jāsaka, ka makšķernieki šo aizliegumu nedaudz pārprata. Aizliegums bija atrasties uz visām Igaunijas ūdenstilpēm, izņemot Pleskavas ezeru jeb šaurumu. Tur bija atļauts ar kājām staigāt, braukt ar transportlīdzekļiem un makšķerēt līdz pat Krievijas robežai. Šajā ezerā ledus biezums pārsniedza 30 centimetrus. Ir izveidota ļoti laba mājaslapa kalastusinfo.ee, kur var sekot līdzi informācijai arī par ledus stāvokli, aizliegumiem, ieteikumiem. Arī pats sekoju aktuālajai informācijai, un aizvadītās nedēļas izskaņā jau bija ievietota informācija, ka atkal Lielajā Peipusa ezerā var doties makšķerēt divus kilometrus no krasta, – skaidro makšķernieks. – Šādai informācijai jāseko līdzi visu laiku, jo izmaiņas ir nepārtraukti. Ir ļoti labi, ka izveidotas šādas mājaslapas, kurās ikviens var uzzināt sev nepieciešamo informāciju. Tāpat igauņiem ļoti veiksmīgi ir sakārtota sistēma, kas attiecas uz makšķerēšanas atļaujām. Mājaslapā kalaluba.ee jebkurš citas valsts pilsonis ērti var iegādāties visas makšķerēšanas atļaujas un licences. Jebkuram ārvalstu pilsonim ir iespēja ātri un ērti iegādāties pat tīklu licences, makšķerēšanas atļaujas līdz 99 āķiem, tāpat arī lašu licences. Šobrīd arī Latvijā rūpīgi tiek strādāts, lai atvieglotu atļauju un licenču iegādi, nepieciešamā informācija būtu vienkopus.
13.01.2023.