Diemžēl joprojām ir cilvēki, īpaši laukos dzīvojošie, kuri uzskata, ka dedzināšana ir lielisks veids, kā atbrīvoties no dažāda veida atkritumiem. Galvenais iemesls tam nereti ir naudas ietaupījums, lai nebūtu jāmaksā atkritumu apsaimniekotājiem.
Atkritumi tiek neapdomīgi dedzināti gan ugunskuros atpūtas vietās, gan piemājas ugunskuros, gan krāsnīs un apkures iekārtās. Tomēr speciālisti uzsver, ka atkritumu dedzināšana ir kaitīga gan apkārtējai videi, gan cilvēku veselībai. SIA „Pilsētvides serviss" valdes loceklis Jurģis Ugors norāda, ka sabiedrībā joprojām klīst maldīgs viedoklis – dedzināt drīkst jebkādus bioloģiskas izcelsmes materiālus jeb tā saucamo zaļo masu: koku un krūmu zarus, lapas, nopļautu zāli, augļu un dārzeņu paliekas. Sausais kurināmais – sausa malka vai zari – sadeg, neradot kaitējumu videi, bet, piemēram, aizdedzinot slapju lapu kaudzi un atstājot to lēni gruzdēt, gaisā izdalās kaitīgu ķīmisko vielu savienojumi. Pat dedzinot atbilstīgus atkritumus, ir jāievēro noteikti drošības pasākumi, kas bieži vien tiek ignorēti: nededzināt ugunskuru vējainā laikā, blīvi apbūvētās teritorijās vai mežā, kur pastāv augsts blakus esošu objektu aizdegšanās risks, kā arī nesakraut pārāk lielu zaru kaudzi un ierobežot ugunskura teritoriju ar smiltīm, akmeņiem vai speciālu grāvīti.
Jāatceras arī, ka atkritumu apsaimniekošanas jautājumi ir pašvaldību kompetencē. Katra pašvaldība var izlemt – atļaut vai neatļaut dedzināt organiskos atkritumus savā teritorijā. Savukārt atsevišķās pašvaldībās saistošajos noteikumos ir paredzēts, ka sausās lapas, zarus un citus organiskos atkritumus drīkst dedzināt nelielā daudzumā. Ir vēlams iepazīt savas pašvaldības noteikumus, jo par to pārkāpšanu draud ievērojams naudas sods.
Jurģis Ugors uzsver, ka kategoriski nedrīkst dedzināt sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasas pudeles, polietilēna maisus, auduma izstrādājumus, gumijas materiālus, laku un krāsu taru, elektrības vadus, dažādas elektroiekārtas. Sadzīves atkritumi var saturēt dažādus aerosolus, kas var uzsprāgt, bet, dedzinot sadzīvē izmantojamās polimēru plēves un plastmasas iepakojumu, rodas poliaromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzopirēns, kas ir ļaundabīgus audzējus izraisoša viela. Kaut gan ir gana attīstīta atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra, vēl aizvien ir iedzīvotāji, kuri izvēlas nederīgas lietas, to vidū sadzīves atkritumus, samest kaudzē un sadedzināt. Sadedzināti atkritumi nekur nepazūd, tie maina savu formu un pārvēršas par bīstamiem ķīmiskiem savienojumiem. Vienreiz nokļūstot vidē, šīs indīgās vielas uzkrājas un rada ilgtermiņa kaitējumu, kura postošo efektu pilnā apmērā izjutīs nākamās paaudzes.
Pēc atkritumu dedzināšanas radušies melnie dūmi satur bīstamus ķīmiskus savienojumus – dioksīnus, hlora savienojumus, poliaromātiskos ogļūdeņražus, smagos metālus un citus bīstamus savienojumus, kas piesārņo gaisu un caur elpceļiem nonāk un uzkrājas cilvēka organismā. Kaitīgie savienojumi sīku putekļu veidā nonāk arī uz augsnes un augiem, pēc tam ūdenī. Nepareizi apsaimniekojot atkritumus, rodas piesārņojums, kuru cilvēki uzņem, pārtikā lietojot piesārņotu ūdeni, piesārņotā augsnē augušus augus, elpojot piesārņotu gaisu un peldoties piesārņotās ūdenstilpēs, lietojot pārtikā tādu putnu, zivju un dzīvnieku gaļu, kas uzņēmuši barību piesārņotā vidē. Sadzīves atkritumu dedzināšana izraisa ozona slāņa noārdīšanos un veicina planētas atmosfēras piesārņojumu ar kaitīgām vielām. Vides piesārņojums jau tagad ir kļuvis par cēloni vājai cilvēku imunitātei, nervu sistēmas traucējumiem, plašam alerģiju klāstam un vairākām smagām slimībām, turklāt ārsti ir pierādījuši, ka organismā uzkrātās kaitīgās vielas ir pārmantojamas un var negatīvi ietekmēt arī pēcnācēju veselību.
Kā uzskata Jurģis Ugors, vēl tāls ceļš ejams, lai cilvēkus pārliecinātu, ka sadzīves atkritumus dedzināt nav pareizi. Gan tādas institūcijas kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts vides dienests, gan pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji regulāri atgādina par atkritumu dedzināšanas kaitīgumu, tomēr tas vēl aizvien tiek darīts. Jurģis Ugors aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem pret sevi un nākamajām paaudzēm, mainīt savus ieradumus, apsaimniekot atkritumus legāli un videi draudzīgā veidā – noslēdzot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, ikdienā šķirojot atkritumus un izvērtējot ikdienas pirkumu lietderību. Prasmīgi apsaimniekoti atkritumi ir vērtīgs resurss: bioloģiski noārdāmos atkritumus var kompostēt, iegūstot barības vielām bagātu un vērtīgu organisko mēslojumu, savukārt lielu daļu plastmasas, stikla, papīra un kartona atkritumu un pat auto riepas var pārstrādāt un lietot atkārtoti, tādējādi piešķirot šiem materiāliem otro dzīvi.
11.06.2019.