17. novembrī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu, Zemkopības ministrijas (ZM) medaļu "Par centību", ZM Atzinības rakstu un Zivju fonda Atzinības rakstu lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zivsaimniekiem, pārtikas nozares darbiniekiem un valsts pārvaldē strādājošajiem.
ZM augstākais apbalvojums – medaļa "Par centību" – tika piešķirts arī mūsu novadniecei, aitkopības popularizētājai Astrīdai Ūdrei, kas savu darba mūžu un zināšanas veltījusi aitkopībai, īpaši šķirnes aitu ‘Latvijas tumšgalve' izkopšanai un saglabāšanai.
– Astrīda Ūdre ir ciltsdarba speciāliste, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas (LAAA) sertificēta eksperte. Tas ir nozīmīgs veikums, ko Astrīda Ūdre kopā ar citiem speciālistiem ir veltījusi ciltsdarbam, lai veicinātu ‘Latvijas tumšgalves' attīstību, – vērtē Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Diks Bortņikovs.
LAAA izvirzīja apbalvojumam, un ZM medaļa "Par centību" Latvijas valsts dzimšanas dienas priekšvakarā aitkopības nozarē tika pasniegta Valdim Leskam, Ivaram Āboltiņam un Astrīdai Ūdrei. Viņi visi ar savu piemēru un darbošanos ir palīdzējuši augt un attīstīties aitkopības nozarei Latvijā.
Kaut gan aitkopības eksperte Astrīda Ūdre nevarēja ierasties Rīgā uz svinīgo ceremoniju, viņa apbalvojumu saņems.
Astrīda Ūdre aitkopībai veltījusi ilgus darba gadus. 1969. gadā viņa sāka strādāt par zootehniķi toreizējā kolhozā "Jaunais rīts". Tā kā Madonas puse ir kalnaina un piemērota aitkopībai, kolhozs specializējās tieši aitkopībā.
– Mūsu audzētais vaislas materiāls nonāca saimniecībās visā Latvijā. To, kas palika pāri, veda uz Krieviju, bet brāķi aizgāja gaļai. Tajā laikā ‘Latvijas tumšgalves' bija mazākas augumā, ar īsāku vilnu. Tad nu pamazām izkopām, līdz vilnas nocirpums bija līdz 6 kg no aitas. Tad jau vilna bija vajadzīga – visu līdz pēdējam vilnas kumšķītim šķirojām pa klasēm un nodevām patērētāju biedrībām, kas vilnu uzpirka. Konkrēti es strādāju ar četrām teķu līnijām, bet tas bija te, Vidzemē. Citos reģionos strādāja ar citām līnijām, un, ja bija vajadzība, mainījāmies pa zonām. Arī šķirnes vērtēšanas sistēma bija citāda, piemēram, vērtēja vilnas smalkumu, garumu. Tagad gan vilna nevienam nav vajadzīga, un ‘Latvijas tumšgalvē' tiek izkoptas pavisam citas īpašības, – var izlasīt atmiņās, kas publicētas "Sarkaņu Ziņu" rubrikā "Vēstures atspulgos" (2012. g. februāra-marta numurs).
Atzinīgi tika novērtēts toreizējā lopkopības kompleksa "Krieviņi" darbs, liela atzinība par pašaizliedzīgu darbu pienākas Veltai Galviņai un citiem aitkopības nozares darbiniekiem. Par to atmiņu stāstījumā var izlasīt Sarkaņu pagasta pārvaldes informatīvajā izdevumā.
Astrīda Ūdre, kas strādāja par kompleksa vadītāju, atceras: – "Krieviņu" aitu kompleksā – tūkstoš galvas, ar kurām bijām slaveni visā Padomju Savienībā. "Krieviņi" bija vadošais aitu komplekss Baltijā. Ar mūsu aitām ‘Latvijas Tumšgalvainās' piedalījāmies tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Vladimirs Kasiņecs piedalījās Vissavienības aitu cirpšanas sacensībās Ņevinomiskā. Šinīs sacensībās piedalījās arī pārstāvji ar savām aitām no Anglijas, Austrālijas, Jaunzēlandes. Mani nedaudz sagatavoja un nozīmēja par vienu no desmit starptautiskajiem aitu cirpšanas sacensību tiesnešiem. Viss notika uz speciāli uzbūvētas estrādes. Protams, kolhozam piešķīra mikroautobusu "Latvija" un vēl daudz ko citu.
22.11.2022.