Arī Madonas veikalos saistībā ar karu Ukrainā pastiprināti tiek pirkti atsevišķi pārtikas produkti – griķi, rīsi, makaroni, milti, tostarp sāls.
Iedzīvotāji izpērk tieši rupjo sāli, kas nepieciešams konservēšanai un produktu ilgākai uzglabāšanai, jo pastāv bažas, ka, tā kā 80% sāls tiek ievests no Ukrainas, saistībā ar karadarbību tas vairs nebūs mūsu veikalos nopērkams.
Atsevišķos veikalos vēl var nopirkt jodēto sāli, "Himalaju", smalko sāli, taču pamazām sarūk arī to krājumi.
Kā Latvijas Radio intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, par sāli veikalos nav pamata uztraukties, jo līdztekus Ukrainai tas tiek iegūts citviet, arī Eiropas Savienībā. Sāls raktuves atrodas daudzās pasaules valstīs, piemēram, Čehijā, kā arī Āfrikā ir milzīgi sāls tuksneši lielos apmēros. Sāls nav arī tas produkts, kas būtu jāiepērk lielos apjomos, maisiem, jo mēs uzturā sāli lietojam par daudz, kas kaitē veselībai. Ja no veikalu plauktiem zūd arī griķu, rīsu, makaronu, miltu pakas – ir iedzīvotāji, kas tos iepērk palīdzības paku sagatavošanai Ukrainas iedzīvotāju atbalstam. Lielus krājumus ikdienā nevajadzētu veidot, jo ir jāņem vērā arī uzglabāšanas laiks.
Eksperte atzina, ka Latvijā kopumā iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties par pārtiku, jo tās ražošanas apjomi stipri pārsniedz patēriņu un paēduši varam būt no tā vien, ko saražo Latvijā. Tiesa, nodrošināt nepieciešamo pārtiku vismaz trim dienām iesaka arī rokasgrāmata.
Atbildot uz jautājumu par pārtikas cenu kāpuma tendencēm, I. Gulbe piekrita, ka pārtikas produkti gan kļūst dārgāki, jo to saražošanai vai izaudzēšanai vajadzīgi lielāki resursi. Ja cena palielināsies arī sālim, tas tomēr būs nopērkams.
8.03.2022.