Starp desmit Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes beidzējiem 1930. gadā bija kaimiņu pagastu divi Pēteri – Ārends (1900-1960) no Vestienas „Rizgiem" un Bērzkalns (1899-1958), kas dzimis 19. martā Viesienas „Čiglās".
Bērzkalnu ģimene piederēja pareizticīgajiem, tāpēc Pēteris izglītojās Rīgas garīgajā skolā, pēc tam Garīgajā seminārā, kuru gan kara dēļ nācās beigt Ņižņijnovgorodā 1918. gada pavasarī. Rīgas periodā puisis apmeklējis arī mākslinieka Jūlija Madernieka Zīmēšanas un gleznošanas studiju. Tā nu vienu brīdi domājis mācības turpināt Mākslas akadēmijā, taču beigās izvēlējās arhitektūru. Studijas ilga 10 gadu, jo jauneklis visu laiku paralēli strādāja. Darbs bija saistīts ar Rīgas pilsētas plānošanu, Centrāltirgus būvniecību, pēc fakultātes beigšanas viņš projektēja privātmājas, galvenokārt Rīgā. Tās var skatīt daudzviet Mežaparkā, Pārdaugavā, Teikas rajonā un citur. Atzīmēta arhitekta piedalīšanās dažādu sabiedrisku būvju konkursos, sākot jau ar diplomprojektu „Vidusskola Rīgā". Man interesanti bija skatīt studiju laika darbu – Madonas pilsētas domes svinīgo zāli. Telpiskais zīmējums darināts 1925. gadā, kad Madona vēl bija miests. Kaut ko no Bērzkalna iecerētā var pamanīt 10 gadu vēlāk uzbūvētā Aizsargu nama zālēs. Ar Verneru Vitandu Bērzkalnu saistīja līdzdalība „Arhitektu vienībā". Šī grupa uzskatīja, ka trīsdesmito gadu celtniecība Vecrīgā veicama, respektējot pagātnes būvniecību kā saglabājamu mantojumu.
1924. gada rudenī Pēteris Bērzkalns sāka darbu universitātes Arhitektūras fakultātes Ēku iekārtas un pilsētbūvniecības katedrā, no 1937. gada arī lasīja lekcijas. Pētniecībā novadnieks pievērsās dzīvokļu celtniecības attīstībai, analizēja dzīvojamo telpu labiekārtojumu, piemērotību. Trīsdesmitajos gados arhitekts daudzkārt brauca uz Eiropas valstīm, pētīja turienes pieredzi mazēku celtniecībā. 1944. gada sākumā aizstāvēta doktora disertācija par starpkaru apbūvi Brīvības ielas rajonā aiz gaisa tilta, taču padomju laikā to neatzina. Jaunai disertācijai zinātnieks turpināja vākt datus par dzīvojamo ēku būvniecību visā Latvijā, viņa arhīvā saglabāti materiāli arī par Madonas apkārtni. Pirms vairāk nekā pusgadsimta tie bija samērā nesenas celtniecības piemēri, no kuriem šobrīd vairs daudzu nav, daļa atlikušo ieskaitāmi pieminekļu kategorijā.
Novadnieks piedzīvoja laiku, kad universitātē arhitektūras studijas stipri ierobežoja, atsevišķā fakultāte tika likvidēta. Bērzkalns bija starp tiem, kas saglabāja pirmskara pasniedzēja darba pieredzi.
20.03.2019.