Uz ciemu afišu stabiem, pie veikaliem un privātmājām nu jau pāris nedēļas parādījušās lapiņas ar uzrakstu „Iepērk ogas". Vietējie un regulārie ogotāji, vēlāk – arī sēņotāji, šīs vietas jau zina; izvēļu, kur nodot salasītās meža veltes, ir daudz, jo teju vai katrā ciemā/pagastā ir vismaz divi ogu iepirkšanas punkti.
Aptaujātie iepirkšanas punktu darbinieki arī atzīst, ka cilvēkiem tas ir labs veids, kā piepelnīties, sevišķi laukos, kur citas darba iespējas īpaši rindā negaida. Lai gan darbs ir sezonāls, ir cilvēki un ģimenes, kas ogās un sēnēs iet kā uz darbu un attiecīgi arī nopelna. Tikpat daudz ir to, kas vēlas papildus piepelnīties, sakrāt kādam pirkumam, piemēram, automašīnai vai precēm skolai.
Kopš jūlija sākuma sākusies melleņu sezona, kas šobrīd visos ogu iepirkšanas punktos ir ejošākā prece. Pašā Cesvaines centrā ar šo gadu ir divi ogu un sēņu iepirkšanas punkti. Jau sesto gadu ziedu veikaliņa saimniece Sigija Staršinska sadarbojas ar ogu iepircējiem (iepriekš ar „Eko Bērzu", pēdējos trīs gadus ar „Pharmeko Lettland"), tikmēr turpat kaimiņos nedēļu kā ir atvērts konkurējoša ogu iepircēja punkts, kur meža veltes pieņem Inese un Juris Praškeviči.
Kā atzīst Sigija, iepirkumu punkti savā starpā konkurē, un ogu cenai 5 centi visu laiku lēkā. – Cilvēki cenas ļoti pēta un, protams, pārdod tur, kur maksā vairāk, – viņa novērojusi.
Ogu iepirkšanas punkts ziedu veikaliņa telpās vairāk esot iecienīts sēņotāju vidū, vērtē darbiniece. Bet šobrīd tāpat tiekot nestas mellenes, esot gana labs ogu gads; vēlāk tiks pieņemtas gailenes, brūklenes, dzērvenes, cidonijas, aronijas, alksnenes.
– Laukos cilvēkam ir jādara, jāgrozās un jādomā par iztikšanu. Ir, kas brauc pat uz Mentēm, Viļānu pusi, jo tur zina labas vietas. Acīmredzot tas atmaksājas – 1,80 eiro kilogramā par mellenēm. Pagājušajā gadā cena bija 2 eiro, bet ogu jau arī nebija. Šā gada cena ir vidējā; pirmā cena – 1,55 eiro – pat skaitās augsta. Vidēji cilvēks dienā nāk ar diviem 12 litru spaiņiem, sanāk nopelnīt virs 30 eiro. Ir, kas nāk ar vienu spainīti, bērni atnes pusspainīti vai pat tikai pāris kilogramus. Arī naudiņa katram jādod atsevišķi (smejas), jo katrs pelna savam mērķim, – novērojumos dalās Sigija Staršinska.
Uz mežu – ģimenēm
Sigija zina kādu vietējo ģimeni, kas šogad ogas nodod kādā Rīgas punktā, jo tas viņiem acīmredzot ir izdevīgāk. Ogu, sēņu laiks ir kā darba laiks – kā sākot ar meža zemenēm, tā vēlā rudenī beidzot ar dzērvenēm. Sigija piebilst: – Teica, ka ar sēnēm gan braukšot pie manis. (Smejas). Bet tā jau arī ir, ka šajā punktā vairāk sēnes nodod, to vēl nav, līdz ar to arī aktivitāte nav liela. Visi teic, ka gailenes būšot uz augustu. Tagad pa kādai savam priekam var atrast, bet ne tik daudz, lai nodotu.
Kaimiņi jeb konkurenti Inese un Juris šogad izlēmuši atvērt ogu un sēņu iepirkšanas punktu izmēģinājuma kārtā. – Mūsu ogas aizceļo uz Madonu, bet, kur un kam tālāk tās tiek atdotas, tik smalki tiešām nezinām. Zinām tikai to, ka mums nav tas pats saimnieks, kas kaimiņos. Vīrietis piedāvāja, ka Cesvainē cita neesot, kam viņš pieņemšanas punktu varētu iedot, izdomājām pamēģināt. Darbs man pie mājas, visu laiku varu arī nesēdēt, bet šurp atskriet, kad uzzvana, domāju – kāpēc gan ne? Nedaudz tomēr esmu piesieta, aizbraukt nekur nevaru, jo jebkurā brīdī var atskanēt zvans. Piemēram, bija gadījums: tantīte ogas salasījusi, ir pulksten 21, un citi iepirkšanas punkti ciet. Piezvanīja – braucu. Šobrīd darbojamies ne tik daudz peļņai, vairāk joka pēc gribas pamēģināt, jo atskriet vienmēr varu, pie mājas vien grozos. Un kādus 10 eiro dienā piepelnīties jau arī kaulus nelauž, – atzīst Inese Praškeviča.
Naudiņa par meža veltēm tiekot maksāta tāda pati kā citos punktos.
Ir trīs ģimenes, kas katru dienu ved mellenes – vidēji dienā kopā sanāk ap 200 kilogramu. – Līdzi ir gan bērni, gan vecmammas. Ir bijis, ka dienā pat 128 eiro nopelna. Viena ģimene iepriekš strādāja Anglijā, pavasarī atbrauca šurp un izdomāja pa vasaru piepelnīties, – tāda dažāda pieredze uzzināta vien aptuveni nedēļas laikā, kopš šis ogu un sēņu iepirkšanas punkts darbojas.
Daudz ogu uzpircēju
Pabraucot tālāk uz Dzelzavas pagastu, uzzinām, ka uz vietas darbojas kādi trīs ogu iepirkšanas punkti, kā arī 2-3 mobili ogu iepirkšanas busiņi. „Klajotņu" māju saimniece Silvija Rubule ikdienā strādā par skolotāju, bet, kad ir vasaras brīvlaiks un pārsvarā jādzīvo pa māju, piepelnās ar ogu iepirkšanu – nu jau gadus trīs četrus.
– Viss atkarīgs no lasītājiem, konkurences un ogām. Ir jau to punktu gana daudz. Katrs mēģina pievilināt cilvēkus, izveidot sev regulāros klientus. Es gan konkurenci tā nejūtu, jo man maksā par nostrādāto stundu skaitu, ne nodoto ogu daudzuma. Ja dzirdu, ka citur cena ir augstāka, zvanu savai priekšniecei, viņa noskaidro, tad attiecīgi cenu paceļ vai atstāj. Arī šodien (trešdien – Aut.) dzirdēju, ka Indrānos mellenes iepērk par 1,85 eiro, kamēr mums cena – 1,80 eiro. Šobrīd tas tiek noskaidrots. Man jau arī gribas, lai cilvēki var vairāk nopelnīt. Jāteic, ka šogad cena ir diezgan augsta, pirmā cena bija 1,55 eiro. Pagājušajā gadā, tā kā bija mitrs, ogu nebija, cena bija 2 eiro un vairāk, – pastāsta Silvija Rubule.
Šai punktā pa dienu ogas vidēji nododot cilvēki 5-10, attiecīgi svārstās arī nodoto ogu daudzums – 80-240 kilogrami. Vēl bez punkta „Klajotnēs", kas sadarbojas ar „Pharmeko Lettland", Dzelzavas apkaimē ir trīs iepirkšanas punkti, kas sadarbojas arī ar Gulbenes un Balvu uzņēmumiem. Tikmēr ir divi busiņi, kas ogotājus izvadā un salasīto uzreiz arī nopērk. Ciema centrā konkrētos laikos ogas iepirkt piebrauc arī autobusiņš.
Pieņēmēju ir tiešām daudz, kas cieši saistīts arī ar piedāvājumu. Silvija dalās pārdomās: – Laukos jau ir grūti ar darbiem. Kas tad te ir? Divas skolas un divi veikali, pagastmāja – tās arī visas darbavietas. Ir lauksaimnieki, zemnieki un lielais komplekss. Bet visur darbavietas pilnas. Tad nu cilvēki iet mežā. Kā novērots, lasa ļoti dažāda publika – gan cilvēki, kuriem tas ir labs ienākumu avots, gan tie, kuriem tā ir atpūta, būšana dabā un kuriem tāds darbiņš vienkārši patīk un padodas. Ir jābūt pacietībai, un jāzina labas ogu vietas. Ir, kas lasa katru dienu, kamēr vien ogas ir, un ir, kas to dara atkarībā no sava brīvā laika. Naudiņa sanāk laba tiem, kas tiešām lasa. Man ir bijis, ka iebrauc piecu cilvēku ģimene, nodod ogas un aizbrauc ar kādiem 100 eiro. Un tas ir dienā. Protams, tas nav viegli, ogas viņi lasījuši visu dienu, pulksten 5 jau ir mežā, pusdienas līdzi, vakarā atbrauc. Laukos cilvēkiem tas ir sava veida iztikas avots. Lasa gan kortelītim, gan lai rudenī varētu bērnus skolā palaist – kā nu kurš.
Peļņas veids laukos
Sarkaņu pagasta Aizkujā, „Palmās", ogu un sēņu iepirkšanas punkts pastāv jau astoņus gadus. Arī tas aizsācies kā izmēģinājums, piepelnīšanās. Ilze Kubiļuse atminas: – Sākumā doma bija par piepelnīšanos. Tolaik biju stāvoklī un spriedu – pati lasīt vairs nevaru, tad vismaz ogas pieņemt, jo tāpat mājās esmu. Mamma skeptiski uz to skatījās, domāja, ka te neviens ogas nevedīs, varbūt pat vēl apšmauks. Bet ir aizgājis ļoti labi, un nu jau palīdz un iesaistās visa ģimene. Viens sver, viens pieraksta, tētis nones lejā kastes, meita cilvēkiem samaksā naudiņu. Viena diez vai tiktu galā.
Šis punkts ir ļoti iecienīts, jo ir tuvākais Aizkujas mežam, kur uz labajām ogu un sēņu vietām brauc lasīt arī no Madonas un Cesvaines. Tā pa dienu sanāk iepirkt aptuveni pustonnu melleņu, bet, ja ogotājiem īpaši ražīgi gājis vai ir brīvdienas, pat tonnu. Ogu iepirkšanas sezonu šai punktā sāk jūlija sākumā un beidz oktobrī, kad ir brūklenes, dzērvenes, sēnes. Pērn un šogad pieņem arī jāņogas; visi labumi tālāk ceļo uz Jēkabpils uzņēmumu, kas savukārt tālāk eksportē uz ārzemēm. Piemēram, mellenes ārzemēs pērkot krāsu ražošanai.
Arī Ilze Kubiļuse piekrīt, ka ogu, sēņu lasīšana lauku cilvēkiem ir labs peļņas avots; paši gan ģimenē pārsvarā lasa savam vēderpriekam.
– Zinu ogotājus, kas mašīnai sapelnījuši sezonas laikā. Atved ar ģimeni ogas, nopelna 300 eiro vienā dienā. Tikko viena sieviete bija atvedusi 6 spaiņus – 70 eiro viena pati nopelnīja. Laukos ir jāatrod veids, kā nopelnīt. Meži ir, ogas un sēnes – kā kuru gadu, bet šogad, šķiet, laba raža. Vairāk ogu, protams, – kur mitrāks.
13.07.2018.