Tie madonieši, kas 15. marta vakarā atnāca uz Madonas novada bibliotēku, lai tiktos ar bijušo finanšu ministri, 13. Saeimas deputāti un gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu deputāta kandidāti ZZS sarakstā Danu Reiznieci-Ozolu, varēja gūt visaptverošu ieskatu prezentācijā par Latvijas vietu un raksturojumu uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona.
Dana Reizniece-Ozola iestājās par to, ka vēlas panākt lielāku atbalstu no ES, lai to novirzītu Latvijas reģioniem un novadiem, lai nav tā, ka visa attīstība notiek Rīgā un Pierīgā. Uz tikšanos Madonā bija ieradies arī bijušais aizsardzības ministrs, EP deputāta kandidāts Raimonds Bergmanis, kas mudināja aizdomāties, kāda vieta atvēlama drošībai.
– Šis ir satricinājumu pilns laiks Eiropai, ir arī daudz nedraugu ārpusē un arī iekšpusē. Populisma vilnis ir pāršalcis Eiropu, arī Latviju skāris (šķiet, ka tas aizies garām), taču rada nestabilitātes izjūtu. Tieši tāpēc Eiropas Parlamentā ir jābūt cilvēkiem, kuri ir gan savas valsts, gan vienotas Eiropas idejas patrioti, – uzskatu pauda Dana Reizniece-Ozola.
Viņa pamatoja, kāpēc tas ir svarīgi tādai mazai valstij kā Latvija, jo stipra un vienota Eiropa nav tikai saistīta ar vienotas ekonomikas attīstību, kaut arī eksporta lauvas tiesa nokļūst ES valstīs. Tas ir arī ģeopolitikas un drošības jautājums. EP pieņems arī nākamā plānošanas perioda budžetu, un tas, kam paredzēs investīcijas, cik daudz investīciju tiks mūsu reģionam, mūsu valstij, lielā mērā noteiks, vai pēc 7 gadiem būsim tur, kur esam, vai kļūsim attīstītāki, vai izlīdzināsim dzīves līmeni un mazāk motivēsim cilvēkus aizbraukt. Ja ar tikpat lielu enerģijas un laika patēriņu var nopelnīt vairāk kaimiņvalstīs, tad grūti noturēt iedzīvotājus palikt šeit. Iepriekšējos 7 gados piedāvājums Latvijai bija 4,4 miljardi eiro, šobrīd – 3,8 miljardi eiro, jo tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, kura ir viens no lielākajiem maksātājiem. Naudas kļūs mazāk, un konkurence, kur to ieguldīt, – lielāka. Vēl ir arī jaunas prioritātes, piemēram, robežu sargāšana, lai nosargātu Eiropu no bēgļiem, ko vecās dalībvalstis grib darīt uz mums svarīgā Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tas nozīmē, ka ieguldījumi infrastruktūrā, reģionu attīstībā, izglītībā, sociālajam atbalstam sākotnējais piedāvājums ir neizdevīgāks. Piedāvājums no EK ir izteikts, bet arī Eiropa gaida EP vēlēšanas, kad ievēlēs jaunus deputātus, apstiprinās komisijas. Pēc tam temps būs ļoti ātrs, un tad būs vajadzīga profesionalitāte, lai aizstāvētu Latvijas intereses, lai mūsu valsts spētu iegūt maksimumu. Patlaban mūsu valstij ieplānots 13% mazāk naudas, arī Lietuvai un Igaunijai ir mazāk, bet ir svarīgi, lai Baltijas reģions kopīgi attīstītos.
Dana Reizniece-Ozola pakavējās arī pie ZZS prioritātēm ES kontekstā. Tā ir zaļā tēma, jautājumi, kur ES pieņem regulējumu, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, lai Latvija nekļūtu par lielu izgāztuvi. Svarīga ir arī ģenētiski modificēto augu ierobežošana, energoefektivitāte, atbalsts zaļajam transportam, Baltijas jūras upju baseina kvalitāte. Būtiski ir pievērst uzmanību tam, ka Eiropa noveco. Pēc 10 gadiem ES iedzīvotāju vidējais vecums būs 55 gadi. Gribētos panākt, lai no ES budžeta sociālā fonda būtu paredzēts atbalsts katrai ģimenei, kur piedzimst bērns, – apdrošināšanas uzkrājums bērnam, kas ar gadiem pieaug. Arī tautiešu atgriešana (remigrācija) būtu jāfinansē no Eiropas budžeta, un jaunieši, kas ir aizbraukuši no reģioniem, varētu tur atgriezties, tikai ir viens jautājums – mājokļu pieejamība. Sociālā atbalsta principiem būtu jābūt vienādiem visā ES, kā šobrīd nav.
ZZS deputātu kandidāti ievēlēšanas gadījumā solīja rosināt mazajiem uzņēmējiem ieviest vienu nodokļu režīmu visā Eiropā – ērtu un saprotamu.
Tiešmaksājumi lauksaimniekiem – arī tā ir tēma, par ko visi cīnīsies, un Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka īpaši mazajiem ražotājiem ir svarīgs atbalsts, jo līdz šim atbalsta politika ir bijusi par labu lielajiem ražotājiem. Svarīgi, lai arī pakalpojumu pieejamība un produktu un preču kvalitāte būtu līdzvērtīga visās ES valstīs. ES līmenī gribētos panākt mazāk ēnu ekonomikas un ātro kredītu sērgas paralēli tam, ko darām šeit, Latvijā. Reversais PVN ieviests daudzās nozarēs, un šī kārtība strādā, jo neļauj izmantot karuseļa shēmas. EK vēlas, lai atrodam citu veidu, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo bail, ka shēmotāji tad pārcelsies uz vecajām dalībvalstīm. Sabiedrotie ir Čehija un Austrija.
Dana Reizniece-Ozola arī atzina: – Ja kāda dalībvalsts īsteno kādu reformu, piemēram, skolu reformu, veselības reformu, tad atbildīgajam komisāram būtu jābūt tajā dalībvalstī, jāpalīdz ar tehnisko palīdzību, padomu un finansējumu, nevis jāsēž Briselē un pa gabalu jākritizē. Tad Eiropa būs stiprāka, tad arī varēs īstenot rekomendācijas, jo būs skaidrs, kāpēc ko darām vai atsakāmies.
Raimonds Bergmanis, kas 3,5 gadus, kā pats teica, "dzīvojis burbulī, kur saskaras ar draudiem un briesmām", plaši runāja par drošības dimensiju. Viņš akcentēja, ka pirmo reizi ES cilvēki drošību liek pirmajā vietā: – Protams, nevar teikt, ka tagad rūpēsimies tikai par drošību, nebūs mums tautsaimniecības, sociālo garantiju, taču tā ir savstarpējā sasaiste, un ir jāatrod līdzsvars. Viņaprāt, nākamajā EP ievēlētajiem deputātiem runāt par drošību būs grūti, jo ir 20 komisijas, bet nav aizsardzības komisijas, nav aizsardzības komisāra. Taču pirmoreiz ES fondos būs iedalīta nauda drošībai.
Uz jautājumu par to, vai plānos ir spēlēt arī pasaules šaha olimpiādē, Dana Reizniece-Ozola atbildēja: – Vispār man gribas spēlēt nākamajā olimpiādē, kas būs pēc diviem gadiem, un es gatavošos, jo šahu spēlēju joprojām – vienā Vācijas klubā. Man šahs palīdz, jo politiķiem vajag kādu citu nodarbi, lai nekļūtu atkarīgs no politikas, lai neiekrampētos amatā. Man ir veicies ar ģimeni, un ir arī šahs. Politika ir ļoti mainīga, un saskaitīju, ka neatkarības gadu laikā esmu bijusi 21. ekonomikas ministre.
22.03.2019.