Aizvadītajā trešdienā kopienas centrā „Baltā ūdensroze" tikās Madonas novada pašvaldības pārstāvji, uzņēmēji un atbalstītāji, lai iepazītos ar pašreizējo situāciju mātes un bērna atbalsta centrā un spriestu par turpmāko rīcību, lai centrs uzsāktu savu darbību.
Kā pastāstīja Nelda Janoviča, tikšanās galvenais mērķis ir apzināt situāciju atbalsta centrā un saprast, kas ir nākamie veicamie darbi.
– Projekts ir tapis, sadarbojoties pašvaldībai, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centram, līdzcilvēkiem un uzņēmējiem. Pateicoties tam, jau ir izremontētas telpas, kurās būs iespēja dzīvot mammām un bērniem, kas nonākuši krīzes situācijā. Šobrīd ir piecas istabiņas, virtuve, vannasistaba un dušas telpa, kuras jāiekārto, – ar situāciju iepazīstināja Nelda Janoviča.
Kopā ir saziedoti 12 tūkstoši eiro, kas tiks izlietoti, labiekārtojot mātes un bērna atbalsta centru. Lai izprastu pašreizējo situāciju, vispirms tika apskatītas telpas.
– Sākotnēji bija paredzēts otrajā stāvā izveidot sešas istabas, kurās varētu dzīvot mātes ar bērniem, bet, domājot par praktiskumu un ērtumu, tika veikta veiksmīga pārbūve un izbūvēta plašāka virtuve un vannasistaba, – izrādot telpas, stāstīja Rudīte Kumsāre. – Ir lietas, kas jau ir sarūpētas no ziedojumiem, bet, lai telpas tiktu pilnībā iekārtotas, vēl daudz ir nepieciešams iegādāties.
Tikšanās laikā tika izrunāts, kā saziedotie līdzekļi tiks izlietoti.
Aplūkojot telpas, projekta īstenošanā iesaistītie vienojās, ka telpas tiks iekārtotas pilnībā pa vienai.
– Telpas jau tagad ir apdzīvojamas, bet tās ir jāiekārto pilnībā. Kā prioritāte tika izvēlēta vannasistaba, ar ko tiks sākts darbs. Ir lietas, kuras var izmantot no ziedojumiem, bet ir tādas, kas jāiegādājas jaunas, piemēram, sadzīves un elektrotehnika. Visam jābūt drošam. Vispirms apzināsim, kas nepieciešams un kas jau pašiem ir saziedots. Tāpat iespējams apvienot humāno palīdzību ar jaunu iepirkumu, – uzsvēra Nelda Janoviča.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora ieteica raudzīties humānās palīdzības virzienā, bet norādīja, ka ne vienmēr var iegūt iecerēto. To apstiprināja arī Madonas novada sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš.
– Izvēloties šo variantu, vienmēr pastāv risks, ka nedabūs to, kas ir nepieciešams, bet būsim spiesti pieņemt to, kas tiks atsūtīts. Dažreiz tas der, citreiz ne. Šajā gadījumā tomēr prioritāte ir bērni, līdz ar to uzskatu, ka jāmeklē citi risinājumi. Tomēr ir nepieciešamas konkrētas lietas, tām jābūt bērniem drošām. Nevar paļauties uz humāno palīdzību, – atzina Gundars Riekstiņš. – Tāpat noteikti nepieciešams ievērot arī kopējo stilu, skatu.
LELB Diakonijas centra valdes priekšsēdētāja Sigita Dišlere uzsvēra, ka no humānās palīdzības iespējams saņemt bērnu drēbes, gultasveļu, dvieļus, traukus, rotaļlietas. Šīs lietas ir iespējams saņemt labā kvalitātē.
Noslēgumā sanākušie vienojās, ka jāorganizē mazās darba grupas, kas atbildīgas par katru telpu un tās iekārtošanu. Savukārt nākamā tikšanās tiek plānota, kad vannasistaba un virtuve būs iekārtotas un istabas nokomplektētas no jau pieejamajiem resursiem, lai izvērtētu paveikto un spriestu par tālāko rīcību. Tikšanās laikā tika runāts par dažādām tēmām, bet tās visas skāra mātes un bērna atbalsta centru. Lai centrs varētu veiksmīgi darboties, Juta Strazdiņa uzmanību vērsa uz praktisku palīdzību mammām un viņu bērniem.
– Diemžēl ikdienā nākas saskarties ar situācijām, kas parāda, ka daudz pieaugušo nemāk dzīvot, neprot praktiskas lietas. Līdz ar to uzskatu, ka mātēm, kas nonākušas krīzes situācijā, noteikti būs nepieciešams piesaistīt sabiedrību, kas varēs pastāstīt, kā darīt elementāras lietas, dalīties pieredzē, palīdzēt runājot un stāstot.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pateicās visiem iesaistītajiem par ieguldīto darbu un laiku, lai projekts par mātes un bērna atbalsta centru tiktu īstenots.
– Pirms vairākiem gadiem bija pārliecība, ka ēka, kurā darbojas kopienas centrs, ir jānojauc, bet, uzklausot līdzcilvēkus, sabiedrības vēlmes, ēka tika renovēta, ieguldīts liels darbs, un šodien redzam, ka tas sevi attaisno, jo kopienas centrs darbojas un attīstās. Šobrīd paliek aktuāls jautājums, kad mātes un bērna atbalsta centrs varētu tikt atvērts, kādi resursi nepieciešami no pašvaldības, lai šo funkciju varētu atvērt un tā darbotos ar labiem rezultātiem. Tāpat aktuāls ir jautājums par klientu piesaisti un sabiedrības informēšanu par šādu iestādi un tās piedāvātajiem pakalpojumiem, – vēlējās zināt Agris Lungevičs.
Par to, kā mātes ar bērniem uzzinās par šo pakalpojumu, savs redzējums bija Rudītei Kumsārei: – Vispirms tas noteikti ir sociālais dienests, kur šīs sievietes saņems informāciju. Tāpat šajā atbalsta centrā viņas var nokļūt ar sociālā dienesta lēmumu, izņemot gadījumus, kad krīzes situācijas rodas nakts laikā, brīvdienās vai tās ir ārkārtējas. Šo pakalpojumu iespējams saņemt tikai caur sociālo dienestu. Tāpat liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. Manuprāt, otrs galvenais aspekts ir konsultācijas sievietēm pirmsaborta situācijās, pēc aborta vai bērna zaudēšanas gadījumā. Informācijai jābūt pieejamai slimnīcā, dzemdību nodaļā, ginekoloģijas nodaļā, pie speciālistiem.
Sigita Dišlere norādīja, ka likums nosaka, ka šādai informācijai ir jābūt pieejamai.
– Ja sieviete vēlas, ārstam jāpiedāvā saruna par abortu, tā riskiem. Es uzskatu, ka vispirms mums pašiem jārunā ar ārstiem, medicīnas darbiniekiem par informācijas pieejamību, konsultācijām. Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka konsultācijai ir divas daļas, vienu veic mediķis, otra – konsultāciju veic jebkurš apmācīts cilvēks. Diakonijas centrā ir apmācīti cilvēki, kas var sniegt konsultācijas, atbalstu sievietēm. Mums pašiem jāveicina informācijas pieejamība sabiedrībā, – uzsvēra Sigita Dišlere. – Ir jādodas pie slimnīcas valdes, jāaicina atbildīgie mediķi uz tikšanos, jāiepazīstina ar atbalsta programmu, ar patieso situāciju. Lai iesaistītu attiecīgos speciālistus, nepieciešama pašvaldības palīdzība, politiskā nostāja.
Savukārt Nelda Janoviča uzsvēra, ka kampaņai, kas informētu sabiedrību, jābūt pietiekami plašai, lai sasniegtu iedzīvotājus arī pagastos, lauku teritorijās, ne tikai pilsētā.
– Kampaņai jābūt plašai, lai mūs sadzird visi iedzīvotāji. Arī līdzcilvēki, jo bieži vien tieši šie cilvēki redz patieso situāciju, bet neuzskata par vajadzīgu palīdzēt. Tāpēc, domājot par šo kampaņu, sabiedrības informēšanu, manuprāt, jāorganizē arī dažādi pasākumi, – domās dalījās Nelda Janoviča.
Šo ieceri novērtēja LELB Diakonijas centra valdes priekšsēdētāja un atzina, ka šā gada tēma būs mātes un bērna atbalsta centra atvēršana Madonas novadā.
– Ar dažādiem pasākumiem, kampaņu, sabiedrības informēšanu atbalsta centra atklāšanas pasākums norisināsies 1. jūnijā, kad ir arī Bērnu aizsardzības diena. Neraugoties uz atklāšanu jūnijā, centrs darbu uzsāks jau aprīlī. Viena no aktivitātēm varētu būt labdarības koncerts, – stāstīja Sigita Dišlere.
Tikšanās izskaņā Juta Strazdiņa uzsvēra, ka, runājot un domājot par nozīmīgām lietām sabiedrībā, tās labā, pašvaldība un atbalstītāji ir vienoti.
– Pozitīvais, ko es redzu šajā situācijā, ir tas, ka baznīcai nav sava politika, pašvaldībai sava, uzņēmējiem un līdzcilvēkiem sava politika. Svarīgi ir tas, ka mēs kopā spējam darboties ar cilvēkiem. Mums primārais ir cilvēks, un jau no sākta gala mēs tā arī viņus uztveram. Manā skatījumā, tas ir pamats, kas sniegs arī rezultātus. Nozīmīgi ir tas, ka arī pašvaldība darbojas kā cilvēki, nevis iestāde, piedāvājot saprotamu konceptu novadam, iedzīvotājiem, izceļot to, kas ir svarīgs. Ja tas aizskar cilvēku sirdis, tad rezultāti būs. Manuprāt, tā ir mūsu puses prioritāte, jo ne visur ir tik veiksmīga sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem, – atzina Juta Strazdiņa.
11.02.2020.