Pagājušajā gadā VPD Madonas TSV darbinieki dienesta funkciju izpildē
strādājuši ar 357 probācijas klientiem.Ja salīdzina ar iepriekšējiem
gadiem, klientu kopējais skaits ar katru gadu samazinās: 2014. gadā bija
477, 2015. – 433, 2016. – 362.
Uz jautājumiem atbild Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālās struktūrvienības vadītāja VALDA BUIĶE.
Kuru uzdevumu izpildē ir bijis lielākais apjoms?
Lielākais darba apjoms bija saistībā ar kriminālsoda – piespiedu darbs izpildes organizēšanu. Pavisam šī soda izpildē bija 153 klienti, tai skaitā 4 nepilngadīgie: 146 vīrieši, 7 sievietes. Kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs (kas neskaitās kriminālsods) bija piemērots diviem nepilngadīgajiem.
Salīdzinot ar 2016. gadu, piespiedu darba klientu skaits bija krietni mazāks (2016. gadā – 176), un par to liecina arī kopējais nostrādāto stundu skaits – 10 405, kas bija par 3160 stundām mazāk nekā 2016. gadā. Visvairāk sodīto bija no Madonas novada – 82, no tiem 39 – Madonas pilsētā. Madonas pilsētā gandrīz pusi no viņiem nodarbināja īpašumu uzturēšanas nodaļa.
Kādos darbos sodītie 2017. gadā bija nodarbināti?
Ja sodītajam ir kādas profesionālas iemaņas vai darba pieredze, sods tiek organizēts tā, lai šīs iemaņas, prasmes tiktu lietderīgi izmantotas. Tāpat kā citus gadus, arī 2017. gadā sodītie veica telpu remontdarbus, mēbeļu remontu, teritoriju labiekārtošanu. Piemēram, piedalījās pašvaldību dzīvokļu remontdarbos Lubānā un Liezērē, telpu remontēšanā Ļaudonas pansionātā, J. Simsona Madonas mākslas skolā un Lubānas bibliotēkā. Klients ar kokapstrādes prasmēm izgatavoja Liezēres bērnudārzā apaļkoku smilšukastes, puķu kastes un ozolkoka drēbju pakaramo. Kliente ar atbilstošu izglītību mākslas jomā Aronas pagasta jauniešu centrā izgatavoja reprezentācijas priekšmetus – magnētiņus, dekupāžas tehnikā apdarināja krūzītes ar pagasta simboliku, darināja plecu lakatus. Sodītie veica arī dažādu teritoriju labiekārtošanas darbus, strādāja pie malkas sagatavošanas, kas arī nav mazsvarīgi darbi. Atzinīgi vērtējam visus, kas nodarbina sodītos, – gan valsts un pašvaldību iestādes, gan nevalstiskās organizācijas. Bet sevišķi vēlos atzīmēt Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas darbu speciālisti Gitu Lutci par atsaucību un izturību, organizējot darbu tiem sodītajiem, kurus nevar citur nodarbināt kā vien pastāvīgā uzraudzībā pie pilsētas sakopšanas un labiekārtošanas darbiem.
Vai ir bijušas arī kādas problēmas, organizējot šī soda izpildi?
Jāatzīst, ka bija jārisina arī problēmas, piemēram, gadījumos, kad atsevišķus sodītos, zinot viņu uzvedību, rakstura iezīmes un attieksmi pret veicamo darbu, vietējā sabiedrībā viņa dzīvesvietas apkaimē nemaz negrib nodarbināt. Vai arī gadījumos, kad sodītie paši nevēlas sodu izciest savas pašvaldības teritorijā. Un kā jau katru gadu nācās saskarties ar notiesātajiem, kuri pret piespiedu darbu izturējās „vieglprātīgi" vai vispār neieradās uz soda izciešanu. Pārkāpumu gadījumos pietiek ar diviem brīdinājumiem, un sodītajam tiesa piespiedu darbu var aizstāt ar brīvības atņemšanu. Par to liecina arī statistika: 2017. gadā tiesā tika iesniegti 19 iesniegumi par piespiedu darba aizstāšanu ar īslaicīgo brīvības atņemšanu.
Cik 2017. gadā atgriezušies no cietuma, un kā ir veicies ar viņu uzraudzīšanu?
Probācijas redzeslokā nonāk tikai tās personas, kas no cietuma atbrīvojas pirms termiņa, vai gadījumos, ja kopā ar brīvības atņemšanas sodu ir bijis piemērots piespiedu darbs vai papildsods – probācijas uzraudzība. Par tiem notiesātajiem, kuriem ir piemērots tikai brīvības atņemšanas sods un to viņi ir izcietuši pilnībā, mums informācijas nav.
Tādi, kas atbrīvojušies no cietuma pirms termiņa, 2017. gadā uzraudzībā bija 9 klienti (2016. – 12) – visi pilngadīgie, 8 vīrieši, 1 sieviete. Vairāki no viņiem bija notiesāti par smagiem noziegumiem, tai skaitā – slepkavībām. No 9 klientiem 2 bija piemērota elektroniskā uzraudzība. Jāsaka, ka būtisku problēmu uzraudzībā šajā kategorijā nebija, jo šie cilvēki neviens negrib atgriezties cietumā, tādēļ arī cenšas ievērot visus nosacījumus un pildīt dienesta noteiktos pienākumus. Viens no viņiem gan, kā zināms, nokļuva atkal cietumā, kad uzraudzība jau bija beigusies, jo neizciestā soda daļas laikā bija izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu. Trīs notiesātie, kas cietumā izcieta sodu par slepkavībām un gribēja no cietuma 2017. gadā atbrīvoties pirms termiņa (tai skaitā divi ar elektronisko uzraudzību), netika atbrīvoti. Lai gan tika apsekotas un izvērtētas viņu paredzētās dzīvesvietas (Ērgļos, Madonā un Lubānā), tiesa notiesātos neatbrīvoja, jo bija ņēmusi vērā viņu attieksmi, vainas minimizēšanu vai to, ka ieslodzījumā viņi nebija pietiekami piedalījušies resocializācijas pasākumos.
Par uzraugāmajiem vēl var pieminēt, ka tie, kuriem bija piemērots papildsods – probācijas uzraudzība, bija 12 klienti. Šis papildsods kopā ar pamatsodu – brīvības atņemšanu – bija 5, tai skaitā 2 dzimumnoziedzniekiem, un kopā ar piespiedu darbu bija piemērots 7 klientiem.
Savukārt uzraugāmo, kuriem brīvības atņemšanas sods bija noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku (tā saucamie nosacīti notiesātie), 2017. gadā pavisam bija 70 klienti (2016. gadā – 69). No šiem klientiem 3 bija notiesāti par dzimumnoziegumiem, tai skaitā 1 nepilngadīgais. Vienam nosacīti notiesātajam par uzraudzības nosacījumu nepildīšanu ar tiesas lēmumu tika pagarināts pārbaudes laiks. Par vienu klientu, kuram bija piemērots papildsods – probācijas uzraudzība, tika iesniegts iesniegums neizciesto papildsoda laiku aizstāt ar brīvības atņemšanu. Šis klients bija izdarījis arī jaunus likumpārkāpumus papildsoda laikā, un jau 2018. gada janvārī viņš tika notiesāts, kārtējo reizi nokļuva cietumā.
Notiesātajiem jāsaprot, ka probācijas darbinieki var palīdzēt, var ieguldīt laiku, līdzekļus, piesaistīt dažādus resursus, kontrolēt noteikto pienākumu izpildi, bet, ja cilvēks pats negrib risināt savas problēmas pieņemamā veidā un apzināti izdara jaunu likumpārkāpumu, sodīts jau tiks viņš pats.
Kā veicies tajās jomās, kas nav saistītas ar sodu izpildi?
Ar sodu izpildi nesaistītās funkcijas ir izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana pēc prokurora vai tiesas pieprasījuma un izlīguma organizēšana. Pagājušajā gadā sagatavojām četrus izvērtēšanas ziņojumus, tai skaitā trīs bija par dzimumnoziegumus izdarījušajiem diviem nepilngadīgajiem un vienu pilngadīgo.
Izlīgumu jomā tika organizēti 94 izlīgumu procesi, tai skaitā 15 izlīgumi, kuros vainīgā persona bija nepilngadīgais. Ja kriminālprocesā vainīgā puse ir nepilngadīgais un ir iespējams izlīgums ar cietušo, probācijas dienestu par to informē procesa virzītājs – policija. Bet, tā kā izlīgums ir brīvprātīgs process, ne vienmēr cietušie, kā arī vainīgie piekrīt piedalīties izlīgumā. Tā, piemēram, pagājušajā gadā 5 gadījumos, kur vainīgie bija nepilngadīgie, izlīgums netika organizēts, jo no izlīguma atteicās nepilngadīgo likumiskie pārstāvji vai cietušie. Pats sarunu process izlīgumā pārsvarā ir saistīts ar emocionāliem pārdzīvojumiem, jo cietušajam nākas tikties ar savu pāridarītāju, viņa uzvedību un attieksmi, kas var rosināt diskomfortu un nepatiku. Tāpat arī likumpārkāpējam ir līdzīgas izjūtas – kauns, neērtības izjūta un apziņa, ka jānovērš radītais kaitējums. Svarīgi, lai vainīgais vēlas uzņemties atbildību par noziedzīgā nodarījumā radīto kaitējumu cietušajam un vēlas novērst kaitējuma sekas.
06.03.2018.