Jautājums par kultūrvēsturisko novadu robežām gaidāmās administratīvi
teritoriālās reformas kontekstā tieši skar arī mūsu reģionu.
Diskusija par to, vai Varakļānu novads piederīgs Vidzemes vai Latgales
reģionam, vai pēc reformas tam būtu jābūt Rēzeknes vai Madonas novadā,
turpinās. Savu nostāju „Stara" tribīnē šoreiz lūdzu paust bijušo Saeimas
deputātu Andreju Nagli – nesamierināmu cīnītāju par Latvijas vēsturisko
faktu nesagrozīšanu un varakļānieti paaudžu paaudzēs.
– Kur Varakļāni ir dzimuši, tur tiem arī jābūt, – pārliecību pauž Andrejs Naglis. – Tie bijuši Latgalē un Latgalē arī jāpaliek. Latgalietis esmu dzimis, latgalietis gribu nomirt, nekāds vidzemnieks neesmu. Madonā dzīvo meita, znots, mazbērni, brālis, bet es palieku Latgalē. Man ir sava Tēvzeme, sava Dzimtene, mātes valoda, kas dārga un tuva, es to cienu un pie tās arī turos. Iepriekšējos gados Varakļāni ir bijuši pie Madonas vai Vidzemes, un jāsaka godīgi, ka nekādas īpašas attīstības nav bijis. Viss tik pelēcīgs – un arī šodien. Ja viens otrs iedomājas, ka Latgalē ir slikti un debesmanna būs Vidzemē, ja cilvēks nav spējīgs domāt un strādāt pats, tad nav ko gaidīt mannu jebkurā vietā. Sarūgtinājums ir par to, ka gribam iztirgot savu Tēvzemi, savu Dzimteni. Turklāt bieži esmu ievērojis, ka toni vēlas noteikt tā saucamie staiguļi vai klaidoņi, kas Varakļānos nemaz nav dzimuši un auguši. Esmu latgalietis daudzās paaudzēs, tāpēc ar nožēlu jāskatās, kā atbrauc no malas un diktē, kā pie mums būtu jābūt.
Pilsēta vai novads ir nolaists tik tālu, ka nevienam – ne madoniešiem, ne rēzekniešiem – to nevajag. Varakļāni ir kā lieks slogs, nomale. Esmu runājis ar abām pusēm un tam guvis tiešu apstiprinājumu. Domes deputāti stāsta, ka vairāk nekā astoņdesmit procentu nobalsoja par pievienošanos Vidzemei, Madonai, bet tie ir klaji meli, jo visi nemaz netika aptaujāti, visi uz balsošanu negāja.
Uz jautājumu, kāpēc ievērojams skaits Varakļānu novada iedzīvotāju tomēr balsojuši par labu Madonai, Andrejs Naglis atbild: – Vispirms jau no Dekšāru pagasta, Sīļukalna tika savākti ap 900 parakstu par to, ka cilvēki Varakļānu novadā grib palikt pie Latgales. Biju aizbraucis uz Saeimas komisiju, kur klātesošajam Varakļānu novada mēram prasīju, vai no viņa puses kāda aptauja ir organizēta. Saņēmu noliedzošu atbildi, kaut jau tobrīd tika bazūnēts, ka vairākums grib uz Madonu. Parunājot ar domes cilvēkiem, izskanēja atzīšanās, ka cilvēki negrib zaudēt darbu, tāpēc neiebilst par Varakļānu pievienošanu Vidzemei. Arī vecākā gadagājuma cilvēki ir iebaidīti – kādam dēls vai meita strādā skolā, slimnīcā, sociālajos, vēl citur, uz apspriedēm par reformu nemaz nav gājuši, savu viedokli par reformu, lai nekaitētu bērniem, nav pauduši. Parakstu vākšanas laikā bija gadījumi, kad iebrauc pie cilvēka mājās un uzdod nekaunīgu jautājumu – vai tu gribi, lai Varakļānos nebūtu vidusskolas? Ja gribi skolu, paraksties par Madonu! Vai vēlies, lai Madonā būtu slimnīca? Ja vēlies, paraksties par Madonu! Vai tu gribi braukt uz Maltu un tur kārtot dokumentus? Ja ne, paraksties par Madonu! Mūsu avīze „Varakļōnīts" kļuvusi par melu laboratoriju, iestājas tikai par Vidzemi. Saka – iestrādes novadam esot ar Madonu, bet ko nozīmē „iestrādes"? Šobrīd viss ir datorizēts, kaut Varakļānus pievienotu Ventspilij, nekādu problēmu! Žēl tikai, ka tiek sajaukta ģeogrāfija, sajaukta vēsture un kultūra.
Kā bijušais Saeimas deputāts esmu bijis vairākās komisiju sēdēs, kur izteicu savas domas. Varakļāni vienmēr bijuši pie Latgales, izņemot 20. gadsimta sešdesmitos gadus, kad pie Lubāna ezera notika kanālu veidošana un Stirnieni, apkārtējās teritorijas pielika pie Madonas rajona. Tagad turamies tai pašā padomju laiku sagrozītajā uzskatā, kas nav pieņemams. Varam vēsturi samīcīt un sagrozīt, bet tā būs liela kļūda. Mums ir sava valoda, ticība, savas paražas un kultūra – to nevar salīdzināt, savienot ar Vidzemi. Esmu folkloras kopas dalībnieks, Latviju izbraukājis krustu šķērsu. Kur vien esam bijuši, aiznesam latgaliešu valodu un domu. Tāpēc arī kultūras darbinieki iestājās par to, ka Varakļāniem jābūt pie Rēzeknes novada, pie Latgales.
Tiek runāts, cik svarīga ir novadu stiprināšana, bet Abreni savulaik atdeva Krievijai, Atašienes puse skaitās pie Zemgales, Varakļānus atdos Vidzemei, tad kāda novadu stiprināšana? Šādas reformas ir tikai cilvēku sanaidošanai. Man nav pieņemama šāda mētāšanās. Ir teiciens par visiem zināmu lopiņu: „Ieliec cūku baznīcā, izjauks altāri." Mums pašreiz sanāk tik bēdīgi.
29.05.2020.