Vasaras karstajā un saulainajā periodā arvien biežāk un ilgāk meklējam veldzi, ko mums sniedz ūdens. Arvien vairāk laika pavadām, peldoties kādā no tuvējiem ezeriem. Ūdens temperatūra ezeros un upēs šovasar pakāpusies krietni virs normas, un karstais un saulainais laiks veicina zilaļģu vairošanos ūdenstilpēs. Lai arī zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras organismi, problēmas var radīt tieši to masveida savairošanās – tā saucamā ziedēšana.
Ziedēšanu Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un Rīgas jūras līcī novēro katru gadu. Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs 16∞ C un pietiekams daudzums barības vielu, galvenokārt slāpekļa un fosfora savienojumi. Līdzko laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks, zilaļģu ziedēšana mazinās. Atkarībā no laika apstākļiem mainās gan ziedēšanas intensitāte, gan ilgums.
Daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un gļotādas kairinājumu. Ja tiek novērotas minētās pazīmes, iedzīvotājiem nevajadzētu šādā ūdenī peldēties ne tikai pašiem, bet pat īpaši parūpēties, lai šādā ūdenī nepeldas arī citi, sevišķi bērni. Cilvēku saindēšanās ar zilaļģēm notiek ļoti reti, tomēr, ja tā ir gadījies, nekavējoties jānomazgājas tīrā ūdenī, var lietot aktivēto ogli, bet smagākas saindēšanās gadījumā jāsazinās ar mediķiem. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka šādu ūdeni dzer mājdzīvnieki, jo arī dzīvnieki ar ūdenī esošajiem toksīniem var saindēties un pat aiziet bojā.
Veselības inspekcija aicina pirms peldes vizuāli novērtēt ūdens stāvokli un atturēties no peldēšanās, ja ūdenī visā peldvietas akvatorijā novēro ūdens saduļķošanos un tā iekrāsošanos zaļā krāsā, kā arī netīri zilganzaļu plēvi virs ūdens vai aļģu saskalojumus. Īpaši piesardzīgiem jābūt, izvēloties peldvietas, kuras nav oficiāli atļautas. Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot inspekcijai par šādiem gadījumiem, jo attiecīgā informācija arī par neoficiālajām peldvietām tiks atspoguļota inspekcijas tīmekļa vietnē.
Pašvaldībai, veicinot iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, nosakot kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie ūdeņi, gādājot par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, svarīgs jautājums ir arī drošu un kvalitatīvu peldvietu esamība pašvaldības teritorijā. Madonas un tās tuvākās apkaimes iedzīvotāji šajās svelmainajās jūlija dienās dodas veldzēties uz Rāceņa ezera un karjera ezera peldvietām.
– Idejas Madonas peldvietu labiekārtošanā ir ļoti konkrētas. Jūlijā finanšu komitejā tika sagatavots lēmumprojekts par to, ka Madonas pašvaldība no Latvijas Valsts mežiem savā pārraudzībā pārņems karjera ezeru. Principā speciālistiem jau ir sagatavots teritorijas attīstības plānojums, skicējums, zonējums, tajā skaitā ar publiskajām peldvietām, pludmales volejbola laukumu, atpūtas zonām. Iecerēts piekļuvi pie ūdens nodrošināt arī makšķerniekiem. Pieļauju, ka daudzi iedzīvotāji nezina, ka karjera ezers nav mūsu apsaimniekošanā, un domā, ka pašvaldība neko nedara, lai to labiekārtotu. Bet pagaidām vēl šis ezers ir Latvijas Valsts mežu īpašums, saskaņojums ar viņiem ir veikts, bet juridiski pagaidām neesam to nokārtojuši. Kad būsim ar atbildīgajiem pārstāvjiem izrunājušies, pozitīva iznākuma gadījumā varēsim pārņemt ezeru savā ziņā un piesaistīt gan Eiropas fondu finansējumu, gan pašvaldības līdzekļus ezera labiekārtošanā, ieguldīt budžeta līdzekļus un izveidot skaistu peldvietu. Ceru, ka dažu tuvāko gadu laikā šo ieceri varēsim īstenot, – ieskatu turpmākajos plānos sniedza Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Domes priekšsēdētājs uzskata, ka būtu ļoti noderīgi ūdenstilpes teritorijā izvietot zīmes un norādes, kas vēsta par to, ka pašlaik dome neatbild par karjera ezera uzturēšanu, un, tā kā šī nav publiska peldvieta, katra paša ziņā ir – peldēties ezerā vai nē. Savukārt tūrisma darba organizatore Sanita Soma uzsvēra, ka oficiālas Zilā karoga peldvietas Madonas novadā nav, bet ir ļoti daudzas cilvēku iecienītas atpūtas vietas pie ūdeņiem.
– Viena no cilvēku iecienītākajām peldvietām ir Kāla ezers, ko tiešām var ar drošu sirdi rekomendēt. Aicinu bez bažām un satraukuma izmantot tās peldvietas, ko iesaka tūrisma un atpūtas vietu īpašnieki, piemēram, viesu mājas „Kālezers" tuvumā esošo peldvietu, brīvdienu mājas „Ielāpi" un atpūtas vietas „Bērzi un dadzīši", kas arī atrodas Kāla ezera tuvumā. Zinām, ka tur ir droši gan atpūsties, gan, protams, peldēties, un mierīgu prātu iesakām šīs vietas cilvēkiem. Šogad, kad ir tik karsta vasara, saņemam daudz telefona zvanu, cilvēki lūdz palīdzēt saplānot atpūtas maršrutu un lūdz ieteikt arī kādu vietu, kur tuvumā ir ezers, lai vienkārši baudītu atpūtu pie ūdens.
Lai uzzinātu Madonas un tās tuvākās apkaimes iedzīvotāju domas par ūdens tīrību peldvietās, aptaujājām pie karjera ezera sastaptos atpūtniekus.
– Mani ūdens kvalitāte Madonas peldvietās ļoti apmierina. Peldos jau no 3. maija un nekādus nepatīkamus pārsteigumus neesmu piedzīvojusi. Ar pumpām, kā tas dzirdēts, arī neesmu apmetusies ne reizi, – stāsta madoniete Līvija.
Arī Veronika no Madonas par šīs puses peldvietām izsakās pozitīvi: – Esmu vairāk atturīga peldētāja, bieži to nedaru, bet šad tad sanāk. Neko sliktu par ūdens tīrību nevaru pateikt, viss normāli. Vienīgi ļoti vajadzētu šeit novietot soliņu, lai var apsēsties. Braucu šurp maz, māsa ir aktīva peldētāja. Bērniem pietiek aktivitāšu vietu, viss apkārt tīrs.
– Šogad šeit esmu pirmo reizi. Par ūdens kvalitāti kā tādu man grūti spriest. Konkrēti šajā vietā viss ir ļoti nolaists, aizaudzis ar zāli. Atceros, pirms pāris gadiem šeit bija tik daudz cilvēku, visi sauļojās. Tagad ūdens un arī krasts aizaudzis ar zāli, arī krasta grunts aizaugusi, – savu viedokli izsaka Kristaps, kurš dzīvo un strādā Rīgā, bet nāk no Madonas un atpūsties atbraucis kopā ar draudzeni Lindu. – Tagad jau arī ir maz peldētāju, nevis tik daudz kā agrāk. Ūdeni gan varētu patīrīt, tas nav jauki, neviens nevēlas tādā ūdenī peldēties.
– Būtu jauki, ja uztaisītu laipu, tāpat paskatīties, kas notiek koka kabīnē zem dēļiem apakšā, – idejas izsaka Linda. – Te ir veikparks, supdēļi, bet nav daudz cilvēku, kas to visu izmantotu.
– Jāteic gan, ka tā ir tikai pašu cilvēku atbildība, cik viņi kulturāli. Šeit ir gan atkritumu tvertnes, gan tualetes, bet, ja cilvēki neprot izmantot un piecūko, tā vairs nav pašvaldības problēma, bet gan katra individuālā atbildība, – uzskata Kristaps. – Jāveic regulāri uzkopšanas darbi, tas arī viss. Te ir, ko darīt, ir iespēja spēlēt volejbolu un veikt citas aktivitātes, ir kabīne, kur pārģērbties, bet ezers pats kā tāds vairs nav vizuāli pievilcīgs. Agrāk te bija smilšaina pludmale, bet nu jau viss sāk aizaugt, jāuzkopj.
To, vai zilaļģes konkrētajā ūdenstilpē ir toksiskas, nevar noskaidrot pēc izskata, tam nepieciešams veikt laboratoriskus testus. Tādēļ – drošs paliek drošs – savas un citu līdzcilvēku veselības labā novērtējiet situāciju objektīvi un izvairieties no jebkādas saskares ar ūdeni, ja šķiet, ka tajā ir zilaļģes.
31.07.2018.