Pirms dažām nedēļām Madonas novada pašvaldības vadība un pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris aicināja iedzīvotājus uz pirmo tikšanos 2018. gadā (pēc pašu teiktā, tādas būtu jārīko vismaz divas reizes gadā), kas notika Madonas pilsētas kultūras namā. Jau informējām, ka ne pārāk kupli apmeklētā tikšanās ieilga un beigās pat pārsniedza trīs stundas, jo jautājumu netrūka un arī atbildes neaprobežojās vien ar pāris teikumiem.
Tikšanos gan ievadīja trīs pašvaldības lielāko kapitālsabiedrību vadītāju sniegtais ieskats tajā, kā strādāts 2017. gadā.
„Mājām jāveido lielāki uzkrājumi"
SIA „Madonas namsaimnieks" (Namsaimnieks), līdzīgi kā iepriekšējā tikšanās reizē, arī bija sagatavojusi plašu prezentāciju ar pārskatu par uzņēmuma pagājušā gada darbību. Uzņēmuma valdes loceklis Osvalds Lucāns paplašinājis teritorijas, kurās veic namu apsaimniekošanu (Dzelzavas pagasts, Lazdonas pagasts un arī atsevišķas pašvaldības īpašumā esošas daudzdzīvokļu mājas). Lielākoties namu apsaimniekošanā pagājušais gads Namsaimniekam bijis saistīts ar dažādu sīkāku laika gaitā veidojušos bojājumu māju infrastruktūrā novēršanu.
– Pērn rudens pusē veicām skrupulozu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vizuāli tehnisko apskati. Visas mājas gan neapskatījām, jo tas būtu nesamērīgi laikietilpīgs process, taču sāpīgākos punktus identificējām. Pirmā problēma ir jumti. Vairākām ēkām ir vecā seguma jumti, kas ar laiku nolietojas, un veidojas bojājumi un deformācijas, kas jānovērš. Sliktā stāvoklī ir arī vējtveri, kas daudzviet ir nopuvuši vai norauti pavisam. Ēku fasādēs ir plaisas, tostarp arī pamatos, jo lietusūdens novade ne visur ir pareizi noregulēta, līdz ar to ēku pamati tiek bojāti. Nākamais sāpīgais jautājums ir balkoni un lodžijas, kas arī nav lēti risināms, taču, ja domājam par cilvēku drošību, tas ir jādara, – pastāstīja Osvalds Lucāns.
Gan uzņēmuma valdes loceklis, gan juriste Elga Kišņakova neslēpa, ka dažkārt problēmas rada pašu māju iedzīvotāju zemā interese par mājas apsaimniekošanas pasākumiem.
– Iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās māju apsaimniekošanā. Bieži vien māju kopsapulcēs, kad aicinām izteikt savu viedokli par apkārtējās vides uzlabošanas pasākumiem, attieksme ir neitrāla, vienaldzīga. Parasti daudzdzīvokļu mājās ir daži dzīvokļi ar aktīviem iedzīvotājiem, kuri paši nāk ar ierosinājumiem, meklē, dara, izsaka priekšlikumus, kā labāk izlietot mājas uzkrājumu, taču ir liela daļa vienaldzīgo, un, redzot dažu daudzdzīvokļu māju nolaisto stāvokli, mēs redzam, pie kā noved neieinteresētība. Mūsu ieteikums ir nepalikt vienaldzīgiem, bet būt aktīviem un vienlaikus apsvērt arī apsaimniekošanas maksas palielināšanu, jo labāk lai mājai ir lielāks uzkrājums, ko „x stundā" var iztērēt, veicot nopietnākus remontdarbus, nevis sagaidīt brīdi, kad māja ir avārijas stāvoklī un jāsāk domāt, kā tikt pie naudas, visbiežāk ņemot kredītu bankā, – minēja Elga Kišņakova.
„Optimizējam norēķinu sistēmu"
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks, atskatoties uz pagājušo gadu, uzsvēra, ka tajā tāpat kā vēl pirms gada uzņēmuma darbība tika orientēta uz ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu teju visā novada teritorijā.
– Šobrīd vieglāk ir nosaukt tos pagastus, kuros „Madonas ūdens" pakalpojumu vēl nesniedz, nekā tos, kur sniedz. Tie ir: Bērzaune, Kalsnava, Mārciena un Vestiena. Arī Mētrienā pagaidām vēl ne, taču šis pagasts ir jau rindas kārtībā, un ļoti ticams, ka jau šogad sāksim tā iedzīvotājus apkalpot, – norādīja Guntars Dambenieks.
Pašvaldības uzņēmuma vadītājs piebilda, ka liels darbs tika un tiek ieguldīts, ieviešot jauninājumus norēķinu sistēmā. Uzņēmuma mājaslapā klients reģistrējoties var ne tikai nodot patērētā ūdens rādījumus, bet arī iegūt plašāku informāciju gan par patēriņu iepriekšējā periodā, gan aktuālos mēneša rādījumus un arī sīkāku informāciju par veiktajiem maksājumiem.
Jau informējām, ka uzņēmums turpmāk plāno, klientam saņemot rēķinu papīra formātā, piemērot maksu, kas pēc „Madonas ūdens" aplēsēm varētu būt 2 eiro, tādēļ Guntars Dambenieks sanāksmē aicināja klientus izvēlēties citus rēķina saņemšanas veidus.
– Šā gada janvārī klientiem izrakstījām 4727 rēķinus. E-pastā rēķinus saņem 2945 klienti, SMS jeb īsziņu formā tika nosūtīti 590 rēķini, bet papīra formātā tika sagatavoti 1192 rēķini, kas ir aptuveni 25% no kopējā rēķinu daudzuma. Drukāto rēķinu īpatsvars gan nepārtraukti samazinās, un ceram, ka tas tā arī turpināsies, – pauda Guntars Dambenieks.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs pieskārās arī daudzdzīvokļu mājās patērētā ūdens koeficientiem. Viņš minēja, ka pēdējos gados vidējā starpība starp dzīvokļa skaitītāju un centrālo skaitītāju ir samazinājusies no 11% 2014. gadā līdz 7,8% pērn. Mājās, kur uzstādīti skaitītāji ar raidītājiem un ir iespējams vienlaicīgi attālināti veikt rādījumu nolasīšanu, koeficientu problēma tikpat kā nepastāv, līdz ar to tas ir ceļš, pa kuru virzīties, un šajā ziņā paraugs ir Degumnieku ciems, kur tikai vienā daudzdzīvokļu mājā šobrīd nav iespējams attālināti nolasīt skaitītājus.
„Jāpiesaista jauni klienti"
Arī SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis akcentēja, ka pērn lielāka uzmanība uzņēmuma darbībā pievērsta katlumājām, kas atrodas novada pagastu teritorijās.
– Pārņēmām Aronas pagasta Kusas ciema katlumāju, kas bija ne pārāk labā stāvoklī. Jāatzīst, ka visu katlumāju, ko pārņemam novada teritorijā, stāvoklis ir slikts. Aronas katlumājā tika ieguldīti uzņēmuma līdzekļi, savedot to kārtībā, un šobrīd sekmīgi katlumāju apsaimniekojam. Bija paredzēts, ka mums nebūs jāapsaimnieko Barkavas katlumāja, jo savu darbību jau būs uzsākusi vietējā koģenerācijas stacija. Diemžēl tas nav noticis, un arī Barkavā mums jāturpina strādāt. Pilsētā lielākās pārmaiņas saistās ar lielu objektu pieslēgšanu siltumtīkliem – uzņēmuma „Junge" ražotne, autoservisa centrs „Sports & Co", „Joker" – visi šie objekti sniedz peļņu uzņēmumam un stabilizē mūsu darbību. Jāpiebilst, ka pērn iesniedzām sešus projektus, kuri vērsti uz katlumāju sakārtošanu pagastos. Viens no projektiem attiecībā uz siltumtrases izbūvi no Dzelzavas līdz Aizpurvei ir apstiprināts, un ceram, ka līdzīgi būs arī ar pārējiem. Projekti saistās ar veco apkures katlu nomaiņu Aronas, Ozolu, Dzelzavas un Barkavas katlumājās. Attiecībā uz Barkavu gan vēl saglabājas pamatota cerība, ka koģenerācijas stacija tomēr darbu uzsāks. Divu katlu nomaiņa plānota arī Cesvaines ielas 24a katlumājā Madonā, – stāstīja Uldis Lielvalodis.
Uzņēmuma vadītājs piebilda, ka projektu pieteikumi iesniegti arī siltumtrases izbūvei četrās ielās, kas vēl vairāk paplašinātu siltumtīklu klientu loku, – Avotu, Ziedu, Liepājas un Valmieras ielā.
02.03.2018.