31. augustā 95 gadu jubileju svinēja ilggadējais Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns. Godinot talantīgā aktiera mūža veikumu, Valsts prezidents viņam pasniedza Cildinājuma rakstu, Dailes teātrī viņu sumināja kolēģi.
Gunārs Placēns ir vecākais spēlējošais latviešu aktieris. 70 darba gados Dailes teātrī nospēlējis vairāk nekā 140 lomu, teātra zelta fondā saglabāsies viņa atveidotais Šveiks, Sančo Pansa, doktors Vatsons un Ādolfs Alunāns. Lai arī Gunārs Placēns ir izcils komiķis un skatītāju smīdinātājs, savus komiskos tēlus viņš veidojis ar saulainu cilvēcību un gaišumu.
Gunārs Placēns dzimis 1927.gada 31.augustā Madonas apriņķa Sausnējas pagasta „Zemturos". Mācījies Sausnējas sešklasīgajā pamatskolā, Vestienas lauksaimniecības un lopkopības skolā, Vecbebru biškopības un dārzkopības tehnikumā. Gunārs ir pirmais Vecbebru tehnikuma absolvents un diplomēts biškopis. 1951. gadā beidzis Latvijas PSR Valsts Teātra institūtu, Dailes teātrī arī kopš 1951. gada.
Gunāra Placēna īpašā loma ir krietnais kareivis Šveiks Eduarda Smiļģa 1961. gada iestudējumā. Skatuves mākslinieks par Šveika lomu: „Šveiks kļuva par manu zvaigžņu stundu. Es biju gluži kā Jozefa Ladas zīmējumos Jaroslava Hašeka grāmatā – neliela auguma, apaļīgs vīriņš. 15 gadu izrāde „Šveiks" bija teātra repertuārā, tuvu pie 200 izrādēm nospēlējām. Ar to sākās manu komisko lomu laiks. Humora izjūta man nāk no tēva. Viņi abi ar māti spēlēja Sausnējas pagasta biedrības nama amatierteātrī. Visās Blaumaņa lugās tēvam bija žīdu lomas.
Esmu spēlējis pie vairāk nekā 30 režisoriem, ir nomainījušās vairākas aktieru paaudzes. Par savu skatuves mūžu varu teikt, ka tas bijis laimīgs. Esmu saņēmis visus augstos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, balvu par mūža ieguldījumu, Tautas mākslinieka nosaukumu, bet vislielākā balva man ir tautas mīlestība.
Kad aizbraucam ar sievu uz manu dzimto Sausnēju, izjūtu nostalģiju. Katru reizi nobraucu gar tēva mājām „Zemturiem", kur pagājusi visa mana bērnība. Tur ir sākums manai dzīvei. Atceros, kā lietainā rudenī kartupeļus pa dubļiem rakām, kad māte ar vējlukturi, kuram man kupols no kvēpiem bija jānotīra, pa sniegu uz kūti brida. Tēvs vieglāk dzīvoja, bet mamma iznesa visu lauku smagumu. Viņa arī agrāk aizgāja, tēvs nodzīvoja līdz 94 gadiem."
Gunāra Placēna sieva Ruta apbrīno viņa vitalitāti, attieksmi pret dzīvi: „Gunārs visu tver samērā mierīgi, varbūt tādēļ ir sasniegts tāds vecums. Viņam ir teiciens – lai vienmēr vēsa galva un siltas kājas."
„Mani iepriecina skaists laiks, kad spīd saulīte, cilvēku labestība un mīlestība. Par skaistu un garu mūžu un to, ka manī ielikts tik liels spēks dzīvot, esmu pateicīgs saviem vecākiem un Dievam," teic aktieris.
Dižajā 95 gadu jubilejā vissirsnīgākos sveicienus un stipras veselības vēlējumus sausnējieši sūta savam izcilajam novadniekam, Dailes teātra aktierim Gunāram Placēnam. Lai katrs dzīves mirklis ir gaismas piepildīts, mīlestībā ieskauts un gādīgu roku sasildīts!
Materiālu sagatavoja
ELITA LEIBOMA,
Sausnējas pagasta vēstures muzeja „Līdumi"
novadpētniecības speciāliste
2.09.2022.