No 2021. gada 1. janvāra tiks mainīta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tā pārskatīšanas kārtība. Turpmāk nodrošinājuma p6abalsta apmērs tiks noteikts procentuālā apmērā no ienākumu mediānas. Savukārt šis pabalsts personām ar I un II invaliditātes grupu tiks diferencēts pēc nodarbinātības fakta.
Minēto paredz likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā", kas trešdien, 30. septembrī, tika pieņemts valdības sēdē. Izmaiņas likumā plānots veikt, lai tiktu izpildīts Satversmes tiesas lēmums šajā jautājumā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka par nepieciešamību pabalstus celt ministrija iestājusies, vēl pirms lieta nonāca tiesā, tomēr iepriekš valdībai bija citas prioritātes un pērn līdz galam nerealizēja Labklājības ministrijas piedāvāto minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides plānu: „Satversmes tiesa pieņēma vairākus spriedumus par pabalstu apjoma neatbilstību mūsdienu ekonomiskajai situācijai valstī, un šie lēmumi ir bez ierunām izpildāmi. Cilvēkiem, kuriem dzīvē iet grūti, ir jāsaņem valsts un pašvaldību atbalsts līmenī, par ko iespējams nodrošināt pašas elementārākās pamatvajadzības – apģērbu, ēdienu un mājokli."
Nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku.
Likumprojekts arī paredz citas izmaiņas. Tā, piemēram, no 2021. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu izmaksās par bērnu ar invaliditāti līdz 20 gadu vecumam, neatkarīgi no tā, vai viņš mācās vai ne.
Savukārt no 2021. gada 1. jūlija cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm plānots samazināt administratīvo slogu. Gadījumā, ja persona jau ir kāda VSAA pakalpojuma saņēmējs (piemēram, saņem pensijas maksājumu, piemaksu par bērnu ar invaliditāti), VSAA īpašas kopšanas pabalstu un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai turpmāk piešķirs bez personas iesnieguma. VSAA veiks maksājumu uz tās rīcībā esošo personas norēķinu kontu.
Valdības sēdē pieņemti arī citi normatīvie dokumenti, kas saistīti ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi.
Tā, piemēram, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sociālo drošību"" paredz no 2021. gada 1. janvāra minimālo ienākumu sliekšņus noteikt procentuālā apmērā no ienākumu mediānas (2018. gada ienākumu mediānas vērtība – 544,41eiro). Likumprojekts paredz noteikt zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību – 20% no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas. No 2021. gada 1. janvāra tie būtu 109 eiro.
Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sociālo drošību"" izpratnē par minimālo ienākumu sliekšņiem tiek uzskatīti – trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis; GMI slieksnis; maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un valsts minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas).
Atbilstoši 2020. gada 30. septembra Ministru kabineta sēdes laikā nolemtajam, minimālo ienākumu sliekšņus, tostarp nodrošinājuma pabalsta apmēru, pārskatīs ne retāk kā reizi trīs gados.
Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus cilvēku ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai: 2020. gadā 70 662 394 eiro, 2021. gadā 70 998 851 eiro, 2023. gadā 71 014 751 eiro.
Autors: EGILS ZARIŅŠ,
Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists
02.10.2020.