Aizvadītajā piektdienā Varakļānu kultūras namā un Zoom platformā norisinājās politiskās iniciatīvas forums „Demokrātija un identitāte".
Foruma sarunās klātienē un Zoom platformā piedalījās žurnālists, publicists un filosofs Ilmārs Latkovskis, SKDS direktors Arnis Kaktiņš, Saeimas deputāti Dagmāra Beitnere Le-Galla, Regīna Ločmele, Edmunds Teirumnieks, Ļubova Švecova, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Armands Krauze, Artis Kampars, Varakļānu novada biedrību pārstāvji.
Aicina ieklausīties
– Varakļānu novada liktenis administratīvi teritoriālās reformas un Satversmes tiesas sprieduma sakarībā ir ne tikai pievērsis visas Latvijas uzmanību, bet spilgti raksturo politiskās varas un tautas atsvešinātības problēmas visā Latvijā. Saeimas deputāti, pieņemot lēmumus, kas būtiski ietekmēs mūsu dzīvi, līdz šim ir vairījušies no tiešas un atklātas sarunas ar mums. Tāpēc mēs paši rosinām sarunu par Latvijas cilvēkiem un valstij būtiskiem nākotnes jautājumiem. Foruma mērķis – izmantojot Varakļānu gadījuma piemēru, aktualizēt un uzturēt dienas kārtībā visai Latvijai aktuālus jautājumus. Aicināt ieklausīties Varakļānu novada iedzīvotāju vēlmēs – novada piederību izlemt pašiem, – norādīja biedrības „Varakļōnīts" pārstāvji.
Iepazīstinot ar foruma ideju un mērķiem, Aina Jaunzeme sacīja, ka pirms pusotra gada Varakļānu novads tika ierauts valdošās varas mahinācijās, neprasot un neinteresējoties, ko vēlas paši Varakļānu iedzīvotāji.
– Varakļānu iedzīvotāji jau vairākkārt ir izteikuši neapmierinātību ar Saeimas lēmumiem. Tāpēc Varakļānu novada kultūras un izglītības atbalsta biedrība un biedrība „Varakļōnīts" aicināja uz atklātām sarunām par tautas un varas attiecībām Latvijā. Mūsuprāt, šobrīd ir krasas neatbilstības starp politiskās varas rīcību un cilvēka reālo dzīvi. Ceram uz racionālu darbu, uzklausot deputātus un citus foruma dalībniekus, – pauda Aina Jaunzeme.
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Varakļānu novads nav ticis pievienots Madonas novadam, kā sākotnēji tika iecerēts. Tā vietā varakļānieši ir piedzīvojuši konstitucionālās krīzes draudus, kad Saeima balsoja pretēji Satversmes tiesas spriedumam, kas noteica Varakļānu novada pievienošanu
Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Saeima lēma pretēji ne tikai Satversmes tiesai, bet arī pašu varakļāniešu vēlmei. Diemžēl, pieņemot likumus,
politiķi vairījās uzklausīt arī iedzīvotāju viedokli. Šis gadījums ir ne tikai pievērsis visas Latvijas uzmanību, bet arī raksturo politiskās varas un tautas atsvešinātības problēmas visā valstī.
Foruma galvenais mērķis – piesaistīt sabiedrības, pētnieku un politiķu uzmanību, runājot par demokrātijas un identitātes pamatjautājumu – vai tiesības izlemt savu likteni ir pašiem varakļāniešiem?
Pauž vilšanos demokrātijā
Ar skatījumu no Varakļāniem par to, kā lemj politiskā elite, uzstājās Viktors Vilkaušs.
– Varakļānu stāsts ir visas Latvijas stāsts, kas raksturo milzīgu plaisu starp politisko varu un iedzīvotājiem. Neizbrīna, ka politiskie pieņēmumi un lēmumi nonāk pretrunā ar faktiem par cilvēku patieso dzīvi, vēlmēm. Visā ATR likuma izskatīšanas un pieņemšanas laikā tikpat kā neviens varas pārstāvis neizrādīja interesi uzklausīt varakļāniešu viedokli, neviens neapmeklēja Varakļānus, retais uzklausīja deputātiem adresētās vēstules pausto iedzīvotāju gribu. Tā vietā vieglāk viņiem bija paņirgāties no Saeimas tribīnes, lai ciniski demonstrētu savu varu. Ja kāds no varas pārstāvjiem godprātīgi pildītu tautas doto mandātu, būtu atbraucis pie saviem vēlētājiem, tad viņš noskaidrotu, ka milzīgo plaisu rada arī sagrozītas un nepatiesas informācijas uzklausīšana un izplatīšana, tās pieņemšana par vienīgo pareizo, – skaidroja Viktors Vilkaušs. – Varakļānu novada iedzīvotāju vairums tieši pirms gada, kad tika saziedoti līdzekļi prasības sagatavošanai Satversmes tiesā, bija ne jau tāpēc, ka pašvaldība nevarētu apmaksāt advokāta pakalpojumus, bet gan tāpēc, ka iedzīvotāji tādējādi pauda protestu pret politiskās varas rīcību. Varakļāni uzvarēja Satversmes tiesā, kas sargāja Saeimas pieņemto likumu atbilstību valsts konstitūcijai. Varakļāni pierādīja, ka Saeima, lemjot par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam, pārkāpusi Satversmi. Tomēr arī tad deputātu vairākums parādīja savu attieksmi, ka savu lēmumu nemainīs, riskējot ar konstitucionālo krīzi. Esmu dziļi vīlies notikušajā un uzskatu, ka valstī ir beigusies demokrātija, jo mūsu pašu ievēlētie tautas pārstāvji ir nostājušies pret savu tautu un rīkojas tikai sev vien zināmās interesēs. Pat ja Satversmes tiesas spriedums viņiem ir nelabvēlīgs, vienalga, viņi izdomās, kā iegūt sev vēlamo.
Identitāte ir ļoti būtiska
Žurnālists, publicists un filosofs Ilmārs Latkovskis savā prezentācijā visus aicināja ielūkoties vairākos būtiskos jautājumos – pirmkārt, demokrātijas jautājumā, attieksmē pret saviem pilsoņiem, cik ļoti tiek uzklausīta tauta, kā tas tiek veikts, vai ir dialogs.
– Šis ir likumdošanas kultūras jautājums, kuram var būt liela ietekme cilvēka attieksmē pret valsti un arī valsts attīstībā. Savukārt otrs aktuāls jautājums ir identitātes vai kultūrvēsturiskās piederības jautājums, kas ir ļoti dziļš un interesants. Šeit gan politikā nāk emocionālas un pārracionālas kategorijas. Runājot par identitāti, būtiski ir saprast, kurš ko ar to ir domājis, – uzsvēra Ilmārs Latkovskis. – Šīs ir ļoti nozīmīgas, svarīgas lietas, par kurām ir jārunā. Visā šajā konfliktā saduras divas patiesības, taisnīguma izjūtas – viena ir kultūrvēsturiskā tradīcija, savukārt otra ir administratīvi teritoriālā piederība. Administratīvi teritoriālais iedalījums nav vienmēr jāpielīdzina kultūrvēsturiskajam. Manuprāt, zināma problēma rodas, kad Saeimas deputāti savā ideoloģijā mēģina salikt pareizo ideoloģijas hierarhiju. Pareizie plaukti identitātei ir Latvija, nākamais ir Latgale, Zemgale, Vidzeme, Kurzeme, un tad seko teritoriālā piederība. Ja ideologi atbrauktu uz Varakļāniem, saprastu, ka dzīvē ne vienmēr tā ir. Manā skatījumā, tā ir lielākā kļūda – mēģinājums salikt kaut kādos administratīvi teritoriālajos plauktos. Savukārt runājot par kultūrvēsturisko identitāti – tur ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem mēs precīzi nevaram atbildēt, tā būtu ļoti interesanta diskusija, ko Varakļāni varētu inspirēt. Identitāte ir ļoti būtiska, bet sarežģīta lieta. Ir jāuzmanās to mēģināt iecirst likumos un regulēt dzīvi. Par to vajag diskutēt. Savukārt runājot par demokrātiju – jautājums, vai varakļānieši drīkst un var paši to izlemt. Tas ir demokrātijas jautājums, īpaši gadījumā – Rēzekne vai Madona. Tas neapdraud Latvijas intereses. Pieņemamākais un tīkamākais risinājums ir iedzīvotāju aptauja, apspriešana, kas noslēgtos ar balsojumu.
Savukārt politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs norādīja, ka demokrātija un identitāte ir saistītas, tas nozīmē, ka identitāte veidojas tur, kur tu vari piedalīties, kur vari paust savu balsi un kur tevī ieklausās. ATR patiesā jēga ir noturēt cilvēkus, radīt darbavietas, piedāvāt pakalpojumus jaunajos novados.
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Edmunds Teirumnieks bija tas, kurš Saeimā iesniedza priekšlikumu Varakļānu novadu pievienot Rēzeknes novadam. VARAM mājaslapā administratīvi teritoriālās reformas sadaļā ir rakstīts, ka administratīvais iedalījums nav tas pats, kā gadsimtu laikā veidojies Latvijas kultūrvēsturiskais iedalījums. Tie pastāv paralēli, un abi ir vienlīdz svarīgi. Jaunajām pašvaldībām līdz ar pašvaldību ekonomisko attīstību jādomā arī par atbalstu vietējām kopienām, nodrošinot iespēju novadu kultūrvēsturisko identitāti kopt kultūrvēsturiskajās zemēs neatkarīgi no administratīvi teritoriālās piederības. Kultūrvēsturiski Varakļāni ir latgalisks novads, taču administratīvi līdz šim tuvāks bijis Madonas novadam.
Tas ir politisks jautājums
Uz jautājumu, vai Varakļāni nav tas gadījums, kad iedzīvotājiem pašiem vajadzētu lemt, kur viņi vēlas pievienoties, atbildi sniedza Edmunds Teirumnieks: – Satversmes tiesa redz, ka risinājumi var būt dažādi, un noteikt administratīvās teritorijas ir Saeimas jautājums. Tas ir politisks jautājums, un Saeimai šajā ziņā ir liela rīcības brīvība, ko Satversmes tiesa respektē. Šeit varam redzēt divus galvenos akcentus, ko tiesa ir iestrādājusi arī savā spriedumā. Pirmkārt, Satversmes tiesa nav atzinusi, ka bijušais Varakļānu novads, Varakļānu pilsēta, Murmastienes un Stirnienes pagasts būtu pievienojami Madonas novadam. Otrkārt, Satversmes tiesa atzina, ka veids, kā tika pieņemts administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, nav noticis stingri atbilstoši tai kārtībai un kritērijiem, kādus Saeima noteica attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. Ņemot vērā tiesas lēmumu, izvēlējāmies atbilstošāko risinājumu. Pēc būtības, ja runa ir par vēsturisko iedalījumu, šobrīd krietni plašāk būtu jāskatās un nav jāattīsta dialogs Varakļāni-Latvija, bet cieņpilnajā dialogā jābūt Latgalei plašākā spektrā. Ceru, ka nākamā diskusija, kas sekos pēc šīs, aicinās arī pretējās puses viedokļus un iedzīvotāji savā starpā centīsies objektīvi rast risinājumu situācijai, kāda ir izveidojusies. Reģionu atšķirība parāda, ka katrs mēs esam unikāls, bet ir jārod arī kopsaucējs.
Aicina uz turpmāku sadarbību
13. Saeimas deputāts, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze foruma laikā norādīja, ka novadiem un to iedzīvotājiem pašiem ir jālemj par savu likteni. Iedzīvotājiem ir jābūt pilnai brīvībai lemt, ar ko apvienoties, kā apvienoties un vai apvienoties. Pamatlieta ir brīvība iedzīvotājiem ļaut lemt par savu nākotni.
Foruma izskaņā Varakļānu novada pagaidu administrācijas vadītājs Māris Justs aicināja iedzīvotājus piedalīties arī nākamajās diskusijās.
– Klausījos diskusiju un vēlos teikt paldies visiem, kas piedalījās un organizēja forumu. Ir liels prieks, ka mēs skatāmies uz šo Varakļānu lietu un turpinām par to domāt un cīnīties. Viedokļi ir dažādi, kas ir pozitīvi, tomēr dažādie argumenti liek rosināt nākamo diskusiju par demokrātiju, atbildību un godīgumu. Paldies visiem un aicinu uz turpmāku sadarbību.
25.08.2021.