Aizvadītajā sestdienā, 14. aprīlī, Madonā norisinājās diakonijas darbinieku konference „Dzīvības svētums", kurā draudžu, diakonijas kalpotāji, cilvēki, kuri iesaistījušies brīvprātīgajā, žēlsirdības darbā, no visas Latvijas aktualizēja un diskutēja par cilvēka tapšanas un pasaulē nākšanas svētumu.
Kā atklāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Diakonijas nozares vadītājs mācītājs Oskars Smoļaks, uz Madonu ikgadējo diakonijas darbinieku konferenci atvedis, pirmkārt, projekts, ko diakonijas centrs īsteno kopā ar vietējo pašvaldību un draudzēm – atbalsta centra „Mātes un jaundzimušā bērna krīzes atbalsta centra" jeb „Dzīvības mājas „Baltā ūdensroze"" izveide Madonā, Parka ielā 6. Tā atklāšana gaidāma vasaras sākumā, un iesaiste tā tapšanā ir viens no baznīcas instrumentiem, kā savu iespēju robežās palīdzēt cilvēkiem pārvarēt kādus šķēršļus bērniņa nākšanai pasaulē.
– Dzīvība – tā nav cilvēka izvēle; mēs neviens pats neesam izvēlējušies ienākt šai pasaulē, līdz ar to mums nav arī tiesību kaut kādā ziņā noteikt, kurš ienāks, kurš neienāks šeit. Bet tiesa, ka dzīve ar visām tās situācijām un apstākļiem ir raiba un brīžiem neprognozējama. Tieši tādēļ kā baznīca vēlamies pēc iespējas palīdzēt, ja kādam cilvēkam šai izvēlei – ļaut bērniņam ienākt pasaulē – ir kāds šķērslis. Mūsu ikgadējā konference akcentē LELB Diakonijas būtību – mūsu rūpes par cilvēku visā viņa veselumā, kā arī visā dzīves garumā. No cilvēka pašiem sākumiem, kas ir ieņemšanas brīdis, līdz pat aiziešanai mūžībā. Vēlamies vērst uzmanību, aktualizēt savā vidū baznīcā un nest to arī ārpus baznīcas, lai ieraugām, ka cilvēka tapšana ir kas ārkārtīgi svēts, dārgs, tā ir dāvana, tā arī attiecīgi ir jāsargā un jāgodā, – akcentēja Oskars Smoļaks.
Konference iesākās ar dievkalpojumu, kam sekoja dzīvības kustības pārstāves Guntas Irbes, mācītāja Edgara Maža, ģimenes psihoterapeites Kristīnes Mažes un ārsta ginekologa Ginta Lapiņa stāstījums par savu pieredzi un redzējumu šajā tēmā.
Paneļdiskusijā „Bērna zaudējums un sievietes dvēsele" piedalījās Inese Zālīte, Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem Madonā, krīzes grūtniecības centra brīvprātīgā konsultante, aizbildne; Judīte Briede-Jureviča, krīzes grūtniecības centra vadītāja, Latvijas Kristīgā radio raidījuma „Sievietes sirds" vadītāja; Ilze Jansiņa, Madonas novada pašvaldības sociālā darbiniece Liezēres pagastā, krīzes grūtniecības centra brīvprātīgā konsultante, smilšu spēles terapeite; Jānis Diekonts, organizācijas „Luterāņi dzīvībai Latvijā" vadītājs, krīzes grūtniecības centra apmācību brīvprātīgajiem konsultantiem iniciators Madonā; Rudīte Kumsāre, LELB Diakonijas centra DC „Mēs" vadītāja, Madonas prāvesta iecirkņa diakonijas darba koordinatore, krīzes grūtniecības centra apmācību brīvprātīgajiem konsultantiem koordinatore Madonā, atbalsta centra jaunajām māmiņām un bērnam izveides grupas dalībniece.
Diskutējot par savu iesaisti dzīvības kustībā, Jānis Diekonts atminējās: – Es vienkārši ieraudzīju, kas tas aborts tāds ir. Un man tas uz diezgan ilgu laiku bija trieciens, par to iekšienē pārdzīvoju, it kā man tuvs cilvēks būtu gājis bojā autoavārijā. Tā nu es iesaistījos. Neredzu nevienu citu, kas to varētu atrisināt. Valdība nevar piedot grēkus, to var izdarīt tikai Kristus. Īsti arī reizēm neredzu risinājumu, pirms aborts ir izdarīts. Ja esi viena pati, kurš var dot to spēku? Aiz katras sievietes, kas veic abortu, ir arī vīrietis, kurš nav bijis savos uzdevumu augstumos un īsti neatbilst vīrieša „definīcijai". Bet, ja sieviete ir ar Kristu, kurš gan ir lielāks spēks un atbalsts par Viņu?
Paneļdiskusijas dalībnieki pieminēja reālus gadījumus, kad savā dzīves ceļā sastapušies ar ģimenēm, pāriem vai vientuļajām māmiņām, kas piedzīvojušas bērniņa zaudējumu vai pieņēmušas lēmumu par aborta veikšanu. Visos šajos gadījumos cilvēki saskārušies ar zaudējuma sāpēm, nereti – arī atbalsta trūkumu.
– Krīzes grūtniecības centra būtība un mērķis ir izglītot sabiedrību, gan individuāli katru cilvēku, gan sabiedrību kopumā. Rīkojam informatīvās kampaņas, ejam runāt uz skolām, ir pieejami speciālisti, lai palīdzētu pieņemt pārdomātu lēmumu mūsu apmeklētājiem, kas pārsvarā ir sievietes. Ja arī viņas lemj par labu abortam, mēs izstāstām par sāpēm, kas pēc tam visbiežāk piemeklē, un atstājam šīs durvis vaļā, bez nosodījuma, lai sievietei ir, kur pēc tam vērsties. Arī tām sievietēm, kam grūtniecība beigusies ar bērniņa nāvi vai kādiem sarežģījumiem. Visbiežāk mums nākas saskarties ar sekām, jo nav sadarbības ar ārstiem, kas sievieti sarežģītā situācijā novirzītu pie speciālista, kur par to runāt un saņemt atbalstu, – novērojumos dalījās Judīte Briede-Jureviča.
Kā liecina iepriekš Madonā rīkotās krīzes grūtniecības apmācības brīvprātīgajiem, Madonas reģionā ir daudz cilvēku, kuri vēlas sniegt nepieciešamo atbalstu, konsultācijas krīzes grūtniecības situācijās. Rudīte Kumsāre atklāja, ka uz apmācībām pieteikušies necerēti daudz cilvēku –
gan medicīnas darbinieki, gan klostera māsas, gan sociālie darbinieki, gan vīrieši. – Apmācības esam noslēguši, ir konsultanti, kas var būt sievietei blakus viņas grūtajā brīdī un varbūt palīdzēt ieraudzīt, ka šai situācijai var būt arī pozitīvs atrisinājums. Tas viss tā ir salicies kopā, un līdz ar to arī šī mana darbošanās. Izjūtu pateicību par to, ka es esmu, un aicinājumu darīt to, ko šajā lietā varam izdarīt, ar atvērtu sirdi un Dieva vadīti, – pauda Rudīte Kumsāre.
20.04.2018.