Aiviekstes hidroelektrostacijā, kas no vienkāršām lauku dzirnavām pārtapa par savā laikā lielāko hidroelektrostaciju Latvijā, šobrīd noslēgumam tuvojas rekonstrukcija, pirmo reizi „Latvenergo" koncernā uzstādot horizontāli novietotas turbīnas.
Stacijas vēsturē ir posmi, kad elektroenerģija tajā netika ražota, un pēc vairāku desmitgažu dīkstāves 1991. gadā AS „Latvenergo" uzsāka tās atjaunošanas projektu, uzstādot no Zviedrijas saņemtus šobrīd teju 100 gadu vecus hidroagregātus, kas joprojām ir darba kārtībā un pēc atjaunošanas 2020. gadā turpinās ražot elektroenerģiju.
AS „Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere stāsta: – Rekonstrukcijas laikā uzstādītie papildu divi jaunie hidroagregāti dos iespēju lietderīgi izmantot vēl 25 m3/s ūdens, attiecīgi izstrādājot vairāk elektroenerģijas. Savulaik Aiviekstes HES bija lielākā hidroelektrostacija Latvijā līdz brīdim, kad izbūvēja Ķeguma HES. Tagad tā atkal droši noturēs savas pozīcijas kā lielākā no mazajām HES Latvijā. No izstrādes viedokļa Aiviekstes HES nevar mēroties ar Daugavas HES, bet starp mazajām HES (līdz 10 MW) tā ir viena no lielākajām stacijām Latvijā, un no kopējās mazo HES izstrādes apjoma tā saražo aptuveni 5%. Ikgadējā Aiviekstes HES elektroenerģijas izstrāde svārstās no 2000 līdz 4000 MWh un ir tieši atkarīga no pieteces upē. Savā mērogā tā ir nozīmīga stacija, un tieši tādēļ tika pieņemts lēmums par tās rekonstrukciju.
2017. gadā tika pieņemts lēmums par Aiviekstes HES rekonstrukciju, esošās brīvslūžas rekonstruējot par energobloku ar 2 hidroagregātiem un veicot paplašinātu atjaunošanas remontu esošajiem hidroagregātiem. Pēc rekonstrukcijas Aiviekstes HES zināmu laiku darbosies 4 hidroagregāti, un uzstādītā jauda palielināsies par 0,7 MW, sasniedzot 1,5 MW. Savukārt laikā, kamēr vēl darbosies vecie hidroagregāti, Aiviekstes HES būs lielākā starp mazajām hidrostacijām jeb ceturtā lielākā hidroelektrostacija Latvijā.
Ivita Bidere norāda, ka šie nav pirmie darbi, kas noritējuši stacijā – svarīgs ir iepriekšējais posms, kas tika realizēts no 2014. līdz 2015. gadam un ir attiecināms uz visu Aiviekstes aizsprostu.
— Aiviekstes HES veido divi būvju kompleksi — ražošanas ēka ar blakus esošām brīvslūžām un atsevišķi novietota pārgāzne, kurā ir galvenā pārgāzne un vēsturiskais plostu ceļš. Iepriekš, līdz 2014. gadam, ūdens regulācija pārgāznē notika ar koka vairogiem, kas balstījās pret koka statņiem. Šāds tehniskais risinājums celtniecības laikā bija ierasta prakse. Rezultātā galvenā ūdens aizsprosta veidojošās koka konstrukcijas ik pavasari, ledus un palu ūdeņu pārvadīšanas laikā, tika bojātas — salauztas un aizskalotas, — skaidro Ivita Bidere.
2015. gadā pabeigta rekonstrukcija galvenajā pārgāznē un plostu ceļā, nomainot koka statņus un vairogus ar mūsdienīgu aizvaru celšanas sistēmu, kuru veido pneimatiski gumijas maisi un metāla plāksnes.
— Atkarībā no situācijas upē un iestatītajiem lielumiem aizvars paceļas, papildinot gaisu maisā, bet, izlaižot gaisu, maiss saplok, aizvars nolaižas, un ūdens var tecēt pāri. Šāds risinājums ar metālisko aizvara daļu un gumijas maisiem, cik zināms, nav sastopams citur Latvijā, ir tikai dažas vienkāršākas sistēmas modifikācijas. Galvenais ieguvums — lieki netiek zaudēts ūdens, pārlaižot tikai tik, cik ir noteikts reglamentējošajos noteikumos, — atklāj Ivita Bidere.
Savukārt rekonstrukcijas posmā, kas notiek pašlaik, norit brīvslūžu pārbūve par pilnīgi citas nozīmes mezglu, uzstādot tajā hidroagregātus, iegūstot ražošanas būvi, un esošo hidroagregātu paplašināta atjaunošana un novecojušo betona konstrukciju pārbūve.
Turpina Ivita Bidere: — Jaunie hidroagregāti būs daudz lietderīgāki un elektroenerģijas ražošanai patērēs daudz mazāk ūdens nekā esošie. Rekonstrukcijā pirmo reizi tiks izmantoti horizontāli novietoti hidroagregāti, jo līdz šim „Latvenergo” pieredze ir tikai ar vertikāli novietotām hidroturbīnām. Šādu tehnoloģiju biežāk izmanto caurplūdes hidroelektrostacijās ar mazāku jaudu, kur tā ir ierasta prakse. Tomēr, lai arī novitāte, konstruktīvi risinājums nav nekas sarežģīts, tie paši mezgli, tikai novietoti citādi. Pārbūves un rekonstrukcijas darbu laikā veikta brīvslūžu mezgla, brīvslūžu augšas bjefa un lejas bjefa remonta sienu, HES pievadkanāla un atvadkanāla, HES aizsprosta augšas un lejas bjefa balstu, atbalstsienu, HES ēkas un HA caurplūdes traktu betona konstrukciju un HA sūccauruļu remonta sienu pamatkonstrukciju atjaunošana. Rekonstrukcijas gaitā paralēli notiek arī iekārtu, tai skaitā hidroagregātu remontaizvaru, izgatavošana. Hidroelektrostacijas augšbjefa ūdenskrātuves sienām ir veikta profilēšana, izvesta laika gaitā uzkrājusies grunts. Elektropieslēguma pārbūves darbi tiek īstenoti sadarbībā ar AS „Sadales tīkls”. Veikto pārbūves darbu apjoms ir liels, un ir svarīgi, lai tie būtu paveikti kvalitatīvi, jo stacija kalpos vēl vairākus gadu desmitus.
Pēc rekonstrukcijas Aiviekstes HES hidroagregātu monitoringa un vadības sistēma būs automatizēta, tāpat kā pārgāznes vadība, kas jau šobrīd strādā automatizētā režīmā. Pēc visu darbu pabeigšanas hidroagregātus pilnībā varēs palaist un regulēt attālināti, un personāla klātbūtne ikdienā nebūs nepieciešama.
Atbilstoši biznesa plānam, Aiviekstes HES vecajiem agregātiem jānostrādā 10—15 gadu, veicot to uzturēšanas remontu. Aiviekstes HES rekonstrukcija ar iespēju jaunos hidroagregātus izvietot brīvslūžās ļauj paralēli darbināt esošos un jaunos hidroagregātus.
Pēc darba mūža beigām vecie agregāti, visticamāk, tiks saglabāti apskatei, izveidojot betona sienu ūdenskrātuves atdalīšanai no darba rata kameras, kurā cilvēki varēs aplūkot, kas „lācītim vēderā”. Kad veco agregātu darbība tiks apturēta, viss tiks izveidots tā, lai nebūtu bīstami cilvēkiem un videi.
9.02.2021.
