Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir pieņēmuši rezolūciju, aicinot rūpīgi izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību un, ja nepieciešams, pārskatīt attiecīgos noteikumus. Rezolūcija tika pieņemta ar 384 balsīm „par", 153 deputāti balsoja „pret", bet 12 – atturējās, „Staru" informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē. Virkne pētījumu uzrādījuši pretrunīgus rezultātus, taču norāda uz negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, teikts rezolūcijā.
EP deputāti aicina Eiropas Komisiju rūpīgi izvērtēt vasaras laika direktīvu un, ja nepieciešams, pārskatīt attiecīgos noteikumus. Pašreizējā direktīva stājās spēkā 2001. gadā, un tā nosaka vienotu datumu un stundu, kad visā ES veicama laika maiņa. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pienācīgu ES iekšējā tirgus darbību.
Arī mūspusē, ikreiz izvaicājot sastaptos cilvēkus Madonas pilsētas ielās pirms pārejas uz ziemas vai vasaras laiku rudenī un pavasarī, domas dalās, bet visus vieno vēlme, lai vienreiz tiktu pielikts punkts pulksteņa grozīšanai uz vienu vai otru pusi. Daļa vēlas, lai izvēle apstātos pie ziemas laika un varētu dzīvot pēc saules – savā laika joslā, savukārt citiem labāk patīk vasaras laiks, kad vakari ir gaišāki un, it īpaši vasarās, iespējams vairāk padarīt. Cerams, ka Eiropas Parlamenta deputāti izvērtēs visus argumentus un nonāks pie risinājuma, kas ļaus atteikties no pulksteņa grozīšanas divreiz gadā.
Pirms vairākiem gadiem arī Ekonomikas ministrija veica aptauju un noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli. Tajā piedalījušies 6000 respondentu, un divas trešdaļas aptaujāto bijuši pret esošo kārtību, kad pavasarī un rudenī pulkstenis tiek grozīts. Lielākā daļa aptaujāto vēlējušies izbeigt pāreju uz vasaras un ziemas laiku. Aptaujā bieži bijis arī viedoklis, ka Latvijai jāpāriet uz vasaras laiku un atpakaļ uz ziemas laiku vairs nav jāpāriet.
Vasaras laiks ir laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā, pulksteņus pagriežot vienu stundu priekšā joslas laikam. Visa zemeslode ir sadalīta 24 laika joslās.
Interesanti, ka pirmo reizi ideja par vasaras laiku radās 18. gadsimta beigās, kad 1784. gadā Bendžamins Frenklins, ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju „Par pāreju uz vasaras laiku". Esejā izklāstītā ideja par pāreju uz vasaras laiku viņam radās, kad nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu aptuveni sešos no rīta. Pamostoties viņš bijis pārsteigts par spilgto gaismu, kas apgaismoja istabu, un viņam radās ideja par pāreju uz vasaras laiku.
Kopš tā laika pagāja vesels gadsimts, kad 1907. gadā anglis Villiams Villetts atgādināja par pāreju uz vasaras laiku, bet tikai 1916. gadā Anglijas Parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam.
Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – sāka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Jau toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju.
Jāpiebilst, ka patlaban sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv" atkārtoti tiek vākti paraksti par atteikšanos Latvijā no pārejas uz ziemas un vasaras laiku, paliekot pie vasaras laika, jo pretējā gadījumā, atstājot ziemas laiku, vakaros vasaras periodā nesamērīgi agri iestātos tumsa.
Iniciatīvas autors gan norāda, ka neliela neērtība, atstājot pašreizējo vasaras laiku, būs attiecībā uz starptautisko komunikāciju, taču tas būšot salīdzinoši nebūtiski, jo jau tagad Latvijai ir laika zonas atšķirības ar lielāko daļu ES valstu, savukārt kaimiņvalstīm ir visas iespējas sekot Latvijas piemēram.
Līdz vakardienai, atbalstot šo iniciatīvu, bija parakstījušies jau 3125.
27.02.2018.