Ar aicinājumu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 46 pašvaldības ar kopīgi parakstītu atklātu vēstuli ir vērsušās pie Valsts prezidenta Egila Levita.
Kā plašsaziņas līdzekļus informē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, pašvaldību vadītāji šajā vēstulē uzsver, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.
Paraksta 46 vadītāji
Vēstuli Valsts prezidentam ir parakstījuši Jaunjelgavas, Salacgrīvas, Alsungas, Viesītes, Kandavas, Vecumnieku, Cesvaines, Alojas, Kocēnu, Mazsalacas, Iecavas, Rūjienas, Baltinavas, Vecpiebalgas, Engures, Ikšķiles, Rugāju, Jaunpils, Burtnieku, Alūksnes, Naukšēnu, Rundāles, Auces, Strenču, Raunas, Baldones, Skrīveru, Aknīstes, Varakļānu, Salas, Ilūkstes, Sējas, Carnikavas, Krustpils, Kārsavas, Skrundas, Rojas, Limbažu, Ozolnieku, Inčukalna, Mārupes, Pāvilostas, Durbes, Tērvetes, Pārgaujas un Jēkabpils novada pašvaldību vadītāji.
Turklāt Ikšķiles un Varakļānu novada pašvaldības ir nosūtījušas arī atsevišķu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nosūtīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021. gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.
46 pašvaldību vadītāju parakstītajā vēstulē Valsts prezidentam uzsvērts, ka kopš brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs uzsāka darbu pie administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanas, pašvaldības iebildušas pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise parāda, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība nav spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomales efektu. Vēstulē arī teikts, ka reformas īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstoša konsultēšanās ar novadu iedzīvotājiem.
Tomēr pēc ministra Jura Pūces Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanas daudzas pašvaldības, baidoties no VARAM represijām, iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis tika klaji ignorēts, piemēram, Saulkrastu un Varakļānu novada gadījumos. Kā uzsver pašvaldības, Satversmes tiesas atzinums attiecībā uz ministra J. Pūces rīcību ir pierādījums beztiesiskumam, bet nav sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no viena mūsu valstī. Tāpēc arī 46 pašvaldību vadītāji vēršas pie prezidenta kā pēdējās instances.
Vienlaikus pašvaldības vēstulē akcentē, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidota īpaša komisija – Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuras vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam, radot bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu. Izveidotajā komisijā netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem – pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem nav bijis iespējas pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par ATR.
Izstrādātā ATR modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai trūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā „pēc reformas". Turklāt uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika prasīts. Trūkst arī reformas mērķu sasaistes ar Eiropas Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem. Noteikumiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms ATR ieviešanas.
Jācīnās līdz galam
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats ir to pašvaldību vadītāju vidū, kas parakstījuši atklāto vēstuli Valsts prezidentam ar aicinājumu apturēt administratīvi teritoriālo reformu. Atklājot „Staram" savu motivāciju, viņš atgādināja sen zināmo patiesību, ka ticība un cerība mirstot pēdējā.
– Es vienmēr esmu bijis par to, ka jācīnās līdz galam, kad vienas iespējas izsmeltas, ir jāmeklē citas. Es, protams, reformas īstenošanu šādā veidā neatbalstu. Nupat „Dienas Biznesā" izlasīju VARAM parlamentārā sekretāra Artūra Toma Pleša aprakstīto idilli, cik nu jauki un skaisti būs pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad tiks izveidoti lielie novadi, cik daudz būs naudas un kāda laba dzīve sāksies iedzīvotājiem. Tai pašā laikā nav jau neviena konkrēta fakta, kas, apvienojoties un naudai koncentrējoties novada centrā, būs labāk, jo kopējais finansējums taču nepalielināsies, naudas jau vairāk nekļūs. Tiesa, tiek minēts, ka samazināsies administratīvās izmaksas, bet, ja tā arī notiks, samazinājums būs neliels, – atzina Vilnis Špats.
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka iepriekšējās reformas laikā pašvaldībām, kuras apvienojās brīvprātīgi, vēl deva naudu. Cesvainei tā saucamā burkānu nauda gan netika, jo tā neapvienojās ne ar vienu pašvaldību, bet lielākā daļa papildu finansējumu saņēma – katrs pagasts vai pilsēta – 200 000 latu. Madonas novada gadījumā tie bija 3 miljoni latu; Varakļānu novada pašvaldība saņēma – 600 000 latu utt. Tā tomēr bija konkrēta summa, pietiekami liels finansējums, kas katrā vietā ļāva kaut ko izdarīt, īstenot kādu sapni, kādu projektu. Bet tagad par to runas nav un arī īsti nesola ne labākus ceļus, ne ko citu.
– Visvairāk man nepatīk pats process, kā tiek virzīta iecerētā administratīvā reforma, jo netika ņemti vērā pašvaldību priekšlikumi. Tos, Saeimu ieskaitot, uzklausīja, veica audioierakstus, un droši vien šie ieraksti tiks saglabāti arī nākamajām paaudzēm, ja nu kāds gribēs tos pētīt. Bet Varakļānu gadījums vispār ir kliedzošs – paši liek rīkot aptauju iedzīvotāju vidū, bet rezultātu neņem vērā. Paliek iespaids, ka Saeima reformu cenšas īstenot par katru cenu. Gandrīz divi gadi no parlamenta vēlēšanām ir pagājuši, un, ja nu reforma tagad tiek apturēta, tad līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām to nevar paspēt īstenot. Man ir izveidojies iespaids, ka, īstenojot jauno reformu, par cilvēkiem netiek domāts. Tā ir vistīrākā politika. Taču – lai jau Dievs dod, ka mums pēc šīs reformas paliktu labāk, – uzsvēra Vilnis Špats.
Kā galveno iebildumu viņš minēja, ka pēc reformas paši konkrētajās vietās vairs nevarēs lemt, tas jau būs jaunizveidoto novadu deputātu rokās, no kuriem būs atkarīga arī finansējuma sadalīšana. – Lai samazinātu administratīvās izmaksas, reforma jau nav jāveic. Amatus var apvienot arī tagadējā formātā, kā tas, piemēram, ir apvienotās būvvaldes gadījumā, – uzskata Vilnis Špats.
Zatlers apturētu
Uz jautājumu, kāda ir viņa prognoze – vai Valsts prezidents apturēs reformas virzību, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs atzina, ka mums ir labs prezidents, kas ļoti labi pārzina juridisko bāzi, apveltīts ar oratora spējām, bet ļoti svarīgi ir izjust arī Latvijas lauku emocionālo fenomenu.
– Es domāju, ka, ja tas notiktu Valsts prezidenta Valda Zatlera laikā, viņš reformas tālākvirzību apturētu. Neesmu pārliecināts, ka to izdarīs Egils Levits. Ar viņu Cesvainē mēs tikāmies pagājušā gada rudenī, kad sarunas sākumā viņš iestājās par reformas nepieciešamību, bet, uzklausot mūsu argumentus un praktiskus piemērus, tikšanās noslēgumā aicināja mūs par savu taisnību cīnīties, kamēr tas ir mūsu spēkos. Lai kā notikumi arī attīstītos, mēs ejam demokrātisko ceļu un izmantojam demokrātiskā valstī dotās iespējas. Arī man tagadējā novadu modelī ne viss patīk, bet to iespējams pilnveidot. Piemēram, izveidojot otrā līmeņa pašvaldības un sadalot funkcijas. Bet, ja pašvaldību viedoklī neieklausās, tad tiek piedāvāts šāds vietējās pārvaldes modelis, ko Saeima 10. jūnijā apstiprināja un kurā ir daudz politikas, – akcentēja Vilnis Špats.
19.06.2020.