25. martā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa tikās ar reģionālo mediju pārstāvjiem. Viens no tikšanās darba kārtības jautājumiem bija administratīvā sloga mazināšana būvniecības jomā. Par aktualitātēm un paveikto informēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Runātājs uzsvēra, ka valdība šajā dienā atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, kā arī rīkojuma projektu finansējuma piešķiršanai vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas pielāgojumiem.
Kā uzsvēra Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, tas samazinās administratīvo slogu un paātrinās būvniecības procesus. Virsmērķis visam ir likvidēt neefektivitātes un dīkstāves, kas rodas būvniecības procesa gaitā, ļaujot uzņēmējiem strādāt, lai iespējami maz viņi nonāktu dīkstāves stadijā. Šie grozījumi paātrinās būvniecības procesu un padarīs to prognozējamu, kā arī samazinās izmaksas par 20 %. Uzņēmējiem katra diena maksā naudu, līdz ar to viens no dārgākajiem būvniecības aspektiem ir gaidīšana uz lēmumu saskaņošanu un pieņemšanu, kā arī dažādu prasību, atzinumu un izziņu saņemšana. Tieši birokrātijas samazināšana ir tas, ko valsts var ietekmēt, kā arī veicināt efektīvāku procesu pārvaldību.
Ar likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" tiks skaidri noteikts, ka sabiedrības iesaiste būvniecības procesa ietvaros ir nepieciešama tikai par būves labāku iekļaušanos vidē un ārtelpas tehniskajiem risinājumiem. Šajā stadijā netiek apspriesti jautājumi, kas risināmi teritorijas plānošanas vai ietekmes uz vidi novērtējuma procesos.
Attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem tiek paredzēts, ka to derīguma termiņš būs 2 gadi. Tāpat noteikts, ka tiem jāsatur tikai ar konkrēto būvniecības ieceri saistīti nosacījumi, nevar tikt prasīti nesamērīgi ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā. Tiek uzlabots process tehnisko noteikumu pieprasīšanai, izdošanas termiņš saīsināts no 20 kalendārām dienām uz 10 darbdienām, un būvprojekta saskaņošanas termiņš – no 30 kalendārām dienām uz 15 darbdienām.
Teritorijas plānojuma izmaiņu gadījumā uzsāktām būvniecības iecerēm varēs piemērot iepriekšējo teritorijas plānojuma regulējumu. Tas samazinās riskus būvniecības ierosinātājam, ka ar izmaiņām teritorijas plānojumā vairs nevarēs saskaņot tādas izmaiņas būvniecības iecerē, kuras agrāk būtu bijušas iespējamas, piemēram, veicot ēkas apjoma izmaiņas, saglabāt saskaņoto autostāvvietu skaitu.
Trešās personas paskaidrojuma raksta akceptu vai atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi varēs apstrīdēt mēneša, nevis gada laikā – tas saīsinās būvniecības procesu uzsākšanai nepieciešamo gaidīšanas laiku.
Ņemot vērā patvaļīgās būvniecības raksturu un potenciālo bīstamību gan būves lietotājiem, gan sabiedrībai kopumā, turpmāk patvaļīgās būvniecības novēršanu varēs ierosināt ikviens kopīpašnieks, un vairs nebūs nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Savukārt ierosināt būves nodošanu ekspluatācijā kopīpašuma gadījumā varēs arī daļa kopīpašnieku (virs 50 %).
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" paredz autoruzraudzības regulējuma pārskatīšanu un pāriešanu uz principu, ka projektēšana beidzas tikai ar būves nodošanu ekspluatācijā.
Jaunbūvējamas ēkas gadījumā tās daļu varēs definēt kā būves kārtu, paredzot visus ēkas daļas pastāvīgai ekspluatācijai nepieciešamos risinājumus. Vienlaikus ar pirmo kārtu tiks pieņemtas ekspluatācijā visas ēkas nesošās un norobežojošās konstrukcijas, kā arī būves kārtai nepieciešamie iekšējo inženiertīklu stāvvadi. Jaunbūvējamas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvdarbi nebūs dalāmi kārtās.
Lai veicinātu būvniecības procesa gaitu, tiek noteikts, ka inženiertehniskos darbus (pāļu testēšana, teritorijas sagatavošana, grunts pārvietošana, būvlaukuma iekārtošana utml.), ja tie neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums, varēs uzsākt jau projektēšanas nosacījumu izpildes laikā.
Valdība ir lēmusi, ka Būvniecības informācijas sistēmas pilnveidei tiks izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas 2021.-2027. gadam finansējums 1,30 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta finansējums 0,23 miljonu eiro apmērā jeb kopā 1,53 miljoni eiro. Līdzekļi piešķirti, lai radītu funkcionalitāti vienotā būves reģistrācijas procesa efektīvai ieviešanai, atsakoties no būves uzmērīšanas dabā un datus par būvi reģistrējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un turpmāk arī zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvniecības procesā iegūtu informāciju. Ilgtermiņā funkcionējošu risinājumu izstrāde atvieglos un paātrinās būves reģistrācijas procesu gan personai, gan iesaistītajām iestādēm.
Jāpiebilst, ka grozījumi Būvniecības likumā vēl jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.
01.04.2025.