Šogad aprit 100 gadu, kopš tika izveidota Andrieva Niedras valdība. Lai gan kara un neziņas pārņemtajā 1919. gadā tā pastāvēja tikai nepilnus divus mēnešus, ministru prezidenta A. Niedras vārds nav aizmirsts arī šodien.
Andrievs Niedra dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagasta „Dauškānos". Kā vēlāk rakstīs literatūrzinātniece B. Gudriķe, jau agrā bērnībā mazajā puikā iezīmējās visu mūžu saglabātās rakstura īpašības – ass prāts, nepiekāpība, lepnums, zinātkāre un daudzpusība.
Kā daudziem zemnieku dēliem 19. gs. izskaņā, A. Niedras ceļš izglītības iegūšanā ir ļoti smags. Tēva nāve, nabadzība, personīgais raksturs un pat nelaimīga mīlestība ir krāšņa problēmu buķete izglītības iegūšanā. Finansiālu problēmu risināšanai jaunais puisis atrod oriģinālu veidu, aktīvi uzsākdams dzejnieka un rakstnieka karjeru. Savu pirmo dzejas grāmatiņu viņš aizved Cesvaines grāmatu izdevējam Jānim Misiņam (Kraukļu Buntes kroga rentniekam), kas pusaudzim iedod avansu.
Saskares brīdis ar Madonas apkārtni rakstniekam ir arī 1897. gadā, kad A. Niedra īslaicīgi uzturas Lazdonā pie studiju drauga, ārsta Jēkaba Alkšņa. Nākamajā gadā A. Niedra formāli uz pusgadu kļūst par Ērgļu pagasta piederīgo, pierakstīdamies tajā pēc konfliktiem dzimtajā Tirzas pagastā, tādējādi arī ērglēnieši viņu var uzskatīt par savu novadnieku. 19. gs. izskaņā A. Niedra arvien aktīvāk iesaistās literārajā darbībā, regulāri publicēdams darbus un recenzijas par citu autoru darbiem, kā arī uzsāk luterāņu mācītāja karjeru. 1899. gadā izdevumā „Austrums" tiek publicēts A. Niedras stāsts „Līduma dūmos", kas iegūst lielu popularitāti.
1905. gadā A. Niedra nosoda revolūciju un īpašumu iznīcināšanu, uzskatīdams, ka jācīnās ar miermīlīgiem līdzekļiem. Šajā laikā pirmo reizi tiek nodēvēts par „tautas nodevēju", un ar šādu bagāžu 1908. gadā viņš ierodas Kalsnavā, kur pavada nākamos desmit dzīves gadus, kalpodams kā mācītājs Kalsnavas un Vietalvas draudzēs. A. Niedra ar ģimeni dzīvo Kalsnavas mācītājmuižā (ēka pēdējo gadu laikā ir faktiski iznīcināta), kalpo kā mācītājs, nododas rakstniecībai un lauksaimniecības darbiem, īpaši viņam patīk veikt purvu nosusināšanu. Kā mācītājs viņš bauda lielu tautas piekrišanu gan savas cilvēciskās attieksmes un izturēšanās, gan teikto sprediķu dēļ.
Sekojošie juku laiki (1917.-1919.) pilnībā izmaina A. Niedras dzīvi. 1918./1919. gadā A. Niedras dzīvība vairākas reizes ir briesmās, taču katru reizi viņam izdodas brīnumainā kārtā izglābties (aizbēgot, uzdodoties par kādu citu, mainot izskatu vai mainoties politiskajai situācijai). 1919. gadā A. Niedra pārceļas uz dzīvi Rīgā.
No 1919. gada 10. maija līdz 26. jūnijam A. Niedra ir ministru prezidents t. s. Niedras valdībā. Par šo politisko darbību un pieņemtajiem lēmumiem viņu vēlāk tiesās kā „valsts nodevēju". 1919. gada beigās viņš dodas trimdā, taču 1924. gadā atgriežas Rīgā, kur uzreiz tiek arestēts.
1924. gada 18. septembrī sākas sešu dienu ilgs tiesas process, kurā A. Niedru tiesā par „valsts nodevību". Pēc notiesāšanas iesloga Rīgas Centrālcietumā. Piespriestais sods ir trīs gadi ieslodzījumā. Notiesātais sevi par vainīgu neatzīst, uzskatīdams, ka rīkojies tautas interešu vārdā. 1926. gada 5. martā viņš tomēr lūdz apžēlošanu, un prezidents J. Čakste lūgumu nenoraida, bet liek izraidīt no valsts. 1926. gada aprīlī A. Niedra izbrauc no Latvijas, apmetas uz dzīvi Austrumprūsijā, kur kalpo par mācītāju. Atsakās no Latvijas pilsonības. 20. gs. 30. gadu izskaņā A. Niedra divas reizes lūdz atļauju ierasties Latvijā (uz vienīgās meitas bērēm, ārstniecības nolūkos), taču saņem atteikumu.
Dzimtenē ievērojamais rakstnieks, mācītājs un politiķis atgriežas 1942. gada 24. aprīlī. 25. septembrī mirst un ar lielu godu tiek apglabāts Rīgā, Meža kapos.
A. Niedras draugu un paziņu pulkā bija ievērojami mūsu puses novadnieki, piemēram, 1888. gadā Ērgļos A. Niedra iepazinās ar rakstnieku Rūdolfu Blaumani. A. Niedras paziņu lokā ietilpa arī viņu tiesas prāvā aizstāvējušais zvērinātais advokāts, Toces pusmuižas un citu īpašumu īpašnieks Madonas apriņķī, barkavietis Reinholds Lamsters.
A. Niedra visu mūžu saglabāja atvērtību pret ikvienu cilvēku, neliegdams padomu, ja tādu vajadzēja.
03.05.2019.