LUBĀNĀ iedzīvotāji uz atbalsta mītiņu Ukrainai, kas vienlaicīgi notika visā Latvijā, trešdienas vakarā pulcējās pilsētas skvērā pie kultūras nama, kas atmirdzēja Ukrainas karoga krāsās.
Skanēja Ukrainas un Latvijas valsts himnas, cilvēkiem rokās bija svecītes, Ukrainas karodziņi, baloni Ukrainas karoga krāsās, skanēja latviešu spēka dziesmas un dziesmas ukraiņu valodā. Uzrunu teica Lubānas apvienības pārvaldes vadītājs Tālis Salenieks, kas uzsvēra, ka neviens pirms kāda laika pat iedomāties nevarēja, cik asiņainas un traģiskas dienas būs spiesta piedzīvot ukraiņu tauta, kas šobrīd simboliski aizstāv arī mūsu brīvību. Klātesošos dziļi aizkustināja Lubānas kultūras nama vadītāja Velgas Puzules teiktais: – Mēs reizēm sūrojamies par to, ka daudz jāstrādā. Bet ir tādi, kuri būtu gatavi ķerties pie katra darba, lai tikai būtu miers un darbs. Mēs vakaros ejam gulēt siltās gultās, bet Ukrainā miegs un miers pašlaik ir nesasniedzama greznība. Mēs dusmojamies uz sevi par to, ka pārēdamies, bet kāds ir laimīgs par iespēju baudīt maizi un ūdeni. Mēs uztraucamies, ka mūsu bērniem ir grūti uzdevumi, smaga skolas soma. Ukrainā pašreiz bērni dzimst bumbu patversmēs. Mēs ikdienā strīdamies par nesvarīgām lietām, kurām uz kara fona nav nekādas nozīmes, bet Ukraina cīnās par izdzīvošanu. Novērtēsim to, kas mums pieder. Domās, lūgšanās, vārdos un darbos, katrs savu iespēju robežās, atbalstīsim Ukrainu šajā viņiem šausmīgajā laikā.
Atbalsta mītiņš tovakar notika arī pie Meirānu stacijas. Uzrunu teica Meirānu tautas nama vadītāja Inga Aizsilniece. Sirsnīgs un aizkustinošs bija Genovefas Čaikovskas stāsts par saviem ukraiņu radiem un draugiem. Meirānieši bija sagatavojuši arī muzikālu dzejas kompozīciju.
4.03.2022.