Pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts visu bērnu gaidītais
Helovīndienas jeb Visu svēto dienas vakars. Kaut arī šie svētki nav
„mūsējie" un tikai retais zinās pastāstīt šo svētku galveno nozīmi, ar
katru gadu Latvijā tie ienāk arvien pārliecinošāk.
Par to liecina ne
tikai bērnu gaidas, bet arī pārpildītie veikalu plaukti ar dažādajiem
Helovīndienas aksesuāriem. Ļoti strauji Latvijā ir ienākusi amerikāņu
tradīcija – staigāšana pa mājām, ģērbtiem biedējošās maskās, un saldumu
prasīšana. Šādai tradīcijai Latvijā nav vēsturiska pamatojuma, tā
balstās vienīgi uz bērnu vēlmi iegūt saldumus.
Tomēr Helovīna tradīcijas mums nemaz nav tik svešas, kā sākotnēji varētu likties. Izrādās, kaut ko līdzīgu šiem svētkiem tradīciju veidā piekopa jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras – viņi uzskatīja, ka šis ir laiks, kad reizi gadā atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču, izmantojot izdevību, līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi, mistikas apņemtajā laikā īpaši aktivizējoties arī raganas un citas nelabas būtnes. Šā iemesla dēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās un maskās, lai ļaunos spēkus aizbaidītu. Tika uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūst īpaši plāna un Visu svēto dienas priekšvakarā pār zemi valdot viss mistiskais. Arī Latvijā miglas un ēnu pārņemtie rudens vakari līdz pat šim brīdim zināmi kā veļu laiks.
Šajā visai sarežģītajā laikā, kad valstī noteikti dažādi ierobežojumi attiecībā uz kopābūšanu, Ļaudonas pagasta bibliotēka tomēr vēlējās iepriecināt savus mazākos lasītājus, lai kopīgi atzīmētu Visu svēto dienu savā interpretācijā, aicinot uz spoku stāstu radošo darbnīcu. Tā kā vietu skaits bija ierobežots, uz stāstu darbnīcu iepriekš bija jāpiesakās. Jāatzīst, atsaucība nebija tik liela, kā sākotnēji cerēts, tomēr tas mums netraucēja jauki pavadīt laiku. Spoku stāstiem atbilstošu noskaņu radīja īpašais telpas noformējums – tradicionālais Helovīndienas ķirbis, lidojoši sikspārņi, milzu zirneklis savos noaustajos tīklos, raganiņa un sveču gaismas. Uz pasākumu bija ieradusies arī lielā ragana ar neparastu dāvanu bez adresāta. Pasākuma gaitā dalībniekiem dāvana kārtu kārtām bija jāizsaiņo un, veicot dažādus uzdevumus un izstāstot savus spoku stāstus, nācās atšifrēt laimīgo dāvanas saņēmēju. Dāvanā, protams, bija grāmata, kā jau pienākas stāstu pēcpusdienai. Mums kopā izdevās radīt spocīgu noskaņu, stāstot savus un klausoties citu stāstos, kā arī radot baisus īsstāstiņus, izspēlējot daudziem zināmo jautājumu/atbilžu spēli. Pasākuma gaitā dalībniekiem bija iespēja iepazīt daudzas spoku stāstu grāmatas, kas bija apskatāmas grāmatu izstādē. Noslēgumā cienājāmies ar Helovīndienas kārumiem, kā arī katrs dalībnieks saņēma pateicības rakstu par dalību spoku stāstu radošajā darbnīcā. Sirsnīgs paldies ikvienam dalībniekam!
Nu jau iesācies novembris – patriotiskais mēnesis, ar pilnīgi citu noskaņu. Katra latvieša sirdī šis laiks nāk ar citām izjūtām un domām. Neraugoties uz tumšo laiku dabā, ikvienam novēlu valsts svētkus sagaidīt saticīgā ģimenē, patiesu draugu lokā. Lai ikkatram miers un siltums dvēselē!
06.11.2020.