Pamatojoties uz Ģerboņu likuma 6. panta trešo daļu, Kultūras ministrija paziņojusi par Cesvaines pilsētas ģerboņa (zaļā laukā zelta pakavsakta) reģistrēšanu 2021. gada 15. februārī.
– Cesvaines pilsētas ģerbonis – zeltaina sakta uz zaļa fona – tika apstiprināts 1999. gada 25. aprīlī, taču, tā kā tas nebija digitalizēts, līdz šim tas nebija oficiāli reģistrēts. Pēc digitalizācijas procesa īstenošanas arī pilsētas ģerbonis ir iekļauts ģerboņu reģistrā, – informē Cesvaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Vanaga.
– Kultūras ministrija veido, uztur un papildina ģerboņu reģistru. Reģistrā iekļauj ģerboņa aprakstu, attēlu, ziņas par tā īpašnieku (juridiskajai personai – pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese) un ģerboņa reģistrācijas datumu. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ģerboņa reģistrāciju.
Cesvaines novada simbolika sastāv no trim elementiem: Cesvaines pilsētas ģerboņa (zeltaina sakta uz zaļa lauka), kas tika apstiprināts 1999. gadā; Cesvaines novada ģerboņa – zeltaina sakta uz sarkana fona – apstiprināts 2010. gada 3. novembrī, kā arī Cesvaines novada karoga – sarkanā laukā sudraba pakavsakta, kādas senāk nēsāja senie latvieši, kas apdzīvoja Cesvaini 9.-13. gadsimtā. Pakavsakta simbolizē seno latviešu cilšu vēsturi līdz vācu iebrukumam. Cesvaines novada karogs apstiprināts 2011. gadā. Gan Cesvaines pilsētas, gan novada, kā arī karoga autors ir Jānis Strupulis.
Īsumā par ģerboņa leģendu: Cesvaines ģerbonī ir attēlota vēlā dzelzs laikmeta latgaļu bronzas pakavsakta. Sākotnējie Cesvaines ģerboņa varianti bija ar mazliet citādu saktu, bet, konsultējoties ar vēsturniekiem, ģerboņa autors Jānis Strupulis izvēlējies to, kas atrasta izrakumos netālu no Cesvaines. Tiek uzskatīts, ka lielā apvidū ap Cesvaini ir saglabājušies samērā nesajaukti seno letu (letgaļu) cilšu pamatiedzīvotāji, jo visi senie karagājieni virzījās pa Daugavas ieleju vai virzienā no Pleskavas caur Alūksni uz Cēsīm, apejot Cesvaini. Jāatzīmē, ka arheoloģiskajos izrakumos un dažādos citos darbos Cesvaines apkārtnē ir atrastas vairākas pakavsaktas. Arī ne visai sen, 2019. gada rudenī, izbūvējot siltumtīklu Cesvainē, atrastas 17 arheoloģiskās vienības, to vidū arī pakavsaktas, kas nodotas Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā.
3.03.2021.