Laikā, kad visās iespējamajās platformās aktīvi uzdarbojas krāpnieki, jāaktualizē šis temats arvien plašākai sabiedrībai, pasargājot tās pārstāvjus no iespējas nokļūt blēžu nagos. Varakļānu novadā noslēgusies neformālās izglītības programmas „Finanšu drošības pamati: Kā nosargāt savu naudu un atpazīt finanšu krāpniekus” realizācija.
Varakļānu tautas bibliotēkā aizvadītas septiņas nodarbības, kuru laikā deviņi mūsu novada iedzīvotāji guva ieskatu finanšu drošībā un pilnveidoja savas prasmes atpazīt potenciālos riskus, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem.
Varakļānu tautas bibliotēkas bibliotekāre un nodarbību vadītāja Indra Broka stāsta: – Nebija daudz laika, lai grupu nokomplektētu, termiņš tuvojās beigām, tāpēc nolēmām piesaistīt arī Sociālo dienestu, domājot, ka dienesta klienti varētu būt piemēroti attiecīgajai tēmai. Ievietojām informāciju arī Facebook un mūsu vietējā WhatsApp grupiņā, norādot, ka interesentiem ir iespēja pieteikties šādām nodarbībām. Pieteicās desmit cilvēki, taču viens dalībnieks pēc pirmās nodarbības atteicās piedalīties turpmāk, kā rezultātā apmācības beidza deviņi cilvēki. Projekta noteikumos bija uzsvērts, ka grupas minimālais apjoms ir astoņas personas. Es personīgi neesmu piekritēja lielām mācību grupām, jo mazākās grupās ir viegli un ērti komunicēt ar katru dalībnieku. Šajās mācībās vairāk akcentējām tieši individuālu sarunu ar katru dalībnieku, lai ikviens no viņiem varētu padalīties arī savā pieredzē. Mūsdienās ir tik daudz un dažādu krāpniecības veidu un katram no mums ir savs pieredzes stāsts. Un tas ļoti palīdz arī pārējiem, jo tiek dzirdēts kas tāds, kas nav skāris pašu un kalpo turpmākai piesardzībai neuzķerties uz citiem krāpnieku izliktajiem slazdiem.
Mācību dalībnieku vidū bija tādi cilvēki, kuriem negatīva pieredze ir tieši ar krāpnieku zvaniem. Diskusiju laikā radies jautājums, kā krāpniekiem izdodas tikt pie mūsu telefonu numuriem. Daudz tika runāts arī par Facebook, kurā bieži publicē viltus loterijas un konkursus, piedāvājumus pieteikties aizdevumiem un tamlīdzīgi. Joprojām tiek izmantota arī tā sauktā romantiskā krāpšana, kad vīrieši ar viltus bildēm sūta sievietēm draudzības aicinājumus. Tiem, kuri ikdienā izmanto epastu, krāpnieki mēdz sūtīt vēstules ar mantojuma piedāvājumiem un līdzīga satura maldīgu informāciju. Indra Broka prāto – lai gan mūsdienās par krāpniekiem un viņu izstrādātajām mānīšanās metodēm tiek runāts daudz, redzot no cilvēkiem izkrāptās naudas summas, jāsecina, ka daudzi tik un tā uz šiem meliem uzķeras.
– Mācību laikā ne reizi vien runājām, ka krāpnieku izliktajās lamatās var iekrist jebkurš, ja vien tiek veiksmīgi trāpīts upura vājajai vietai. Piemēram, vienas mācību dalībnieces radiniecei uz parasto mājas telefonu tika saņemts zvans, kad viņas meitas vai mazmeitas balsī otrā pusē stāsta, ka noticis negadījums un cilvēks atrodas slimnīcā. Ja kas tāds notiek, savu radinieku dēļ taču esam gatavi uz visu.
Lai nostiprinātu dalībnieku zināšanas, paralēli teorētiskajām sarunām un prezentācijām veicām arī praktiskus uzdevumus – pildījām testus, aprakstos meklējām sarkanos karodziņus jeb norādes, kas vedina meklēt, kas krāpnieku sūtītajā vēstulē liek pievērst uzmanību un secināt, ka tajā rakstītais ir meli. Kad katrs mācību dalībnieks bija padarbojies patstāvīgi, pārrunājām to arī kopā. Priecājos, ka mūsu grupiņa bija gana zinoša un saprātīga. Varēja just, ka cilvēki pirms tam jau ir par to domājuši un ir spējīgi spriest pietiekami kritiski. Protams, pateicoties citu pieredzes stāstiem, uzzinājām arī par līdz šim nezināmiem krāpniecības veidiem, radām atbildes uz jautājumu, kādās instancēs jāvēršas krāpšanas gadījumos. Ja cilvēki lasa vai skatās ziņas un seko līdzi informācijai, tad krāpšanas tēma vairs nav nekas nedzirdēts. Sakrita tieši tā, ka laikā, kad nodarbības jau bija pusē, LTV sākās raidījums „Slazds", kur katrā epizodē stāstīja par kādu citu krāpšanas veidu. Pārrunājām arī raidījumā atspoguļoto, secinot, ka daudz kas no rādītā sakrīt ar mūsu nodarbībās apspriesto, – atceras Indra.
Noslēdzoties nodarbībām, dalībnieki aizpildīja anketas, kurās atstāja atsauksmes par nodarbību kursu. Šīs atsauksmes bija ļoti pozitīvas. Indra Broka uzsver – ja par kādu svarīgu tēmu tiek bieži runāts, tā nosēžas prātā un krāpniekiem kļūst grūtāk apmānīt potenciālos upurus. Ar informāciju jādalās ģimenes, draugu un kaimiņu lokā, lai apkrāpto cilvēku skaits un naudas daudzums, ko no viņiem izmāna, samazinātos.
Par to, vai nākotnē tiks rīkotas līdzīga vai tāda paša satura nodarbības, vēl nav zināms. Taču, ja kas tāds tiks plānots, iedzīvotāji saņems informāciju.
Neformālās izglītības programma tika īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta „Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā" ietvaros. Mācību programmu izstrādājusi „Latvijas Banka".
31.01.2025.