Lubānas novadā prioritāro darbu priekšgalā joprojām saglabājas lauku ceļu un pilsētas ielu atjaunošana, ko akcentējuši arī iedzīvotāji nesen veiktā pašvaldības aptaujā. Drīzumā tiks atjaunots ielu segums Cesvaines un Oskara Kalpaka ielā, kā arī ir izsludināts iepirkums Krasta un Sporta ielas seguma atjaunošanai un gājēju ietves atjaunošanai uz tilta pār Aivieksti.
Cesvaines un Oskara Kalpaka ielas rekonstrukcijai izsludinātais iepirkums veiksmīgi ir noslēdzies, atklāja Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks. Viņš skaidroja: – Šajās ielās asfalts ir saplaisājis, nekvalitatīvs, bet šīs ielas var saglābt. Pirms trim gadiem līdzīgi tika veikta Barkavas ielas vienkārtas apstrāde, un brauktuve pašlaik gana labi kalpo. Protams, visiem ceļiem asfalta uzklāšanai finansējuma nepietiek, bet pamazām uz to ejam, lai Lubānā katra iela būtu ar asfalta segumu. Iepirkums šīm ielām ir veiksmīgi noslēdzies, nepieciešams vien silts laiks, lai virskārtu varētu apstrādāt. Darbi varētu sākties maijā, jūnijā.
Nupat izsludināts arī iepirkums Krasta un Sporta ielas seguma atjaunošanai. Pretendenti var pieteikties līdz 9. aprīlim; veiksmīga iepirkuma un būvdarbu laicīgas veikšanas gadījumā būvdarbu izpildes termiņš noteikts – šā gada 31. augusts. Tāpat pašvaldība cer uz būvuzņēmēju atsaucību izsludinātajā iepirkumu konkursā gājēju ietves seguma uz tilta pār Aivieksti atjaunošanai – tajā pieteikumi tiek pieņemti līdz 6. aprīlim.
Lubānas novada pašvaldībā atgādināja, ka 2002. gadā tika veikta Aiviekstes tilta rekonstrukcija Lubānā. Tomēr laika gaitā tilta gājēju daļai parādījušies defekti – burbuļveida bojājumi, kas traucē gājējiem droši pārvietoties, kā arī komunālajam dienestam veikt ietvju tīrīšanu.
– Iepirkums gājēju ietvju atjaunošanai bija izsludināts jau pagājušajā gadā, bet neveiksmīgi –
neviens nepieteicās. Cerēsim, ka šogad pieteiksies. Acīmredzot, būvniekiem šie projekti nav tik pievilcīgi. Šajā gadījumā projekts varbūt ir arī nedaudz sarežģīts, jo jāņem nost aizsargbarjeras, jānofrēzē virskārta, jāklāj hidroizolācija. It kā šķiet – neliels objekts, 80 metru gari trotuāri, bet tas prasa lielus darbus. Pašvaldība pat tika uzrunājusi Rēzeknes būvfirmu, kura lauku ceļu programmas ietvarā pie mums strādāja, bet viņi atbildēja, ka darbu pietiek, tāpēc šis projekts neinteresēja. Cita risinājuma jau nav, ja būvnieks nepiesakās. Pašu spēkiem to nav iespējams salabot. Nevar arī saprast, kāpēc šīs „pumpas" veidojas – vai tiek mitrums, vai sulo cauri asfalts. Parasti uz tiltiem jau tādas nemetas. Tās nepieciešams labot, ko uzsvēruši arī iedzīvotāji aptaujā, – komentēja Tālis Salenieks.
Šis nav vienīgais ceļu būvobjekts, kas iepirkuma procedūrā nav guvis atsaucību. Pašvaldībā norādīja, ka arī ceļa Lubāna-kokaudzētava „Podiņi" uzlabošanai pašvaldības vairākkārt iesniegtie pieteikumi nav guvuši atbalstu.
Runājot par lauku jeb grants ceļu greiderēšanu, Tālis Salenieks piekrita, ka tas nenes gaidītos rezultātus, jo nepieciešama šo ceļu grants seguma atjaunošana.
– Lauku ceļiem ir jāber virskārta, bet tas prasa milzu investīcijas, tāpēc pagaidām labojam pamazām, pa posmiem. Šobrīd ir izdevies atjaunot nelielu posmiņu aiz Jaunajiem kapiem ceļā uz Dambīšiem, bet turpat tālāk ir kādi 2-3 kilometri, kur arī izlīduši akmeņi, vairs nav, ko greiderēt. Nevar desmitiem gadu pa šiem ceļiem tikai šļūkt ar greideru. Lauku attīstības fondā bija pieejama programma, bet to izmantojām, lai sakārtotu Liedes tiltu – arī tas novadā bija aktuāli, un tur aizgāja liela nauda. Pagājušajā gadā segumu atjaunojām dažos lauku ceļu posmos Meirānu pusē, uz Dambīšu pusi. Iepriekšējos gados vairāk naudas pat tika ielikts lauku ceļos, šogad – vairāk jāinvestē pilsētas ceļos. Vienmēr jau būs tā – ja sataisa vienu ceļu, cilvēki prasa, kāpēc nesataisa viņa ceļu. To varam izdarīt tikai pamazām. Minētais posms ceļā uz Dambīšiem varētu tikt atjaunots arī šogad – atkarībā no finansēm.
Neparedzēti daudz naudas aizgāja sniega tīrīšanā, bet ir pozīcijas, kur ietaupās nauda sakarā ar pandēmiju. Ja varēsim budžetā sabalansēt, kādus kilometrus virskārtai varētu uzbērt, – pieļāva domes priekšsēdētājs.
23.03.2021.