Sadarbojoties ar Liezēres pagasta jauniešu centru „Mūmas”, nu jau Liezēres pamatskolas absolventei Elenai Mikovičai, radās iespēja uzrakstīt projektu un gūt finansējumu savu ideju realizācijai. Īstenojot projektu, tika atjaunoti divi sienu zīmējumi un tapa arī viens oriģināldarbs.
Elena redzēja to kā labu iespēju, lai attīstītu savas prasmes, kā arī, absolvējot skolu, atstātu tai kaut ko no sevis kā dāvanu. Mācoties un ikdienā vērojot skolas sienas, Elena pamanīja, ka tām nepieciešama restaurācija, atjaunojot zīmējumus. Jauniete zināja – viņai piemīt pietiekamas prasmes, lai to paveiktu.
– Manu ideju atbalstīja, un ieguvu finansējumu, lai iegādātos nepieciešamos izejmateriālus mākslas darbu atjaunošanai. Tā arī sākās radošais ceļš pusgada garumā. Veidoju trīs darbus – divus no tiem restaurēju, bet vienu gleznoju no nulles. Man bija iespēja radīt pašai savu darbu, kas procesu padarīja vēl aizraujošāku, jo varēju improvizēt un brīvi izpausties, – atmiņās dalās Elena Mikoviča.
Vaicāta, cik ilgu laiku aizņēma zīmējumu atjaunošanas process, Elena paskaidro – katrs darbs prasa individuālu laika un darba ieguldījumu. Viss atkarīgs no darba izmēra, vietas un idejas. Vislaikietilpīgākais darbs bija noslēdzošais, ko Elena veidoja pati pēc savas vēlmes. Vienlaikus abu restaurējamo darbu atjaunošanas gaitā viņa visvairāk izbaudījusi procesu, kura laikā tapa oriģināldarbs. Meitene radīja to, ko vēlējās, redzēja un spēja izpausties, baudot ik mirkli. Darbu atjaunošanas process sākās jau vasarā. Katru nākamo soli Elena paralēli mācībām Rīgā skicēja, plānoja un nedēļas nogalēs brauca realizēt mākslas darbus. Viņa secinājusi – lai radītu vienu jauku un vizuāli skaistu dāvanu skolai, jāļaujas vismaz trīs dienu ilgam radošam mākslas ceļojumam.
– Projekta realizācija prasa ieguldījumu gan resursu, gan laika ziņā, kā arī lielu darbu un rūpību. Tā īstenošana sākas ar plānošanu, mērķu izvirzīšanu. Projekta īstenošanā nepieciešams būt gatavam pielāgoties un strādāt „ar to, kas ir". Sienas gleznošanai sagatavoju pati. Sienu restaurēšanas procesā veco krāsu noslīpē ar smilšpapīru, veidojot jauno sienas virsmu mākslas darbam. Tam seko sienas caurumu aizšpaktelēšana, ar ko nācās saskarties bieži, jo sienas nav jaunas. Nobeigumā jāveic gruntēšana, lai gleznojuma krāsa turētos pie sienas. Visīpašākais, nozīmīgākais un arī laikietilpīgākais brīdis ir klāt tad, kad varu likt lietā savas idejas, paust radošumu un pierādīt prasmes. Virs mākslas darbiem klāju laku, lai to noturība būtu ilgstoša un priecētu apkārtējos pēc iespējas ilgāk, – skaidro Elena.
Savulaik sienu zīmējumus veidojusi viņas tante māksliniece Danita Liepiņa, un Elena izjutusi lielu godu, saņemot iespēju pārveidot Danitas radošos mākslas darbus. Ar autores atļauju tie gan atjaunoti, gan nedaudz arī pārveidoti. Elena joprojām izjūt pagodinājumu un ir pateicīga par šo iespēju, neslēpjot, ka sienu restaurāciju tik īpašu padarīja fakts, ka tos reiz radījusi viņas mammas māsa.
Līdz šim Elena vēl nekad nav piedalījusies sienu gleznojumu restaurēšanā. Viņai tas šķitis ļoti interesanti, jauniete bija gatava mācīties, izprast katru posmu un izmantot iespēju, lai pilnveidotu savas prasmes, vienlaikus radot to, kas būs vērtīgs gan pašai, gan citiem. No mākslas viedokļa raugoties, šis projekts nav Elenai pirmais, jo viņa, mācoties Liezēres pamatskolas mazākajās klasēs, piedalījusies grafiti sienas radīšanā.
– Skolas sienu zīmējumu atjaunošana man ir nozīmīgāka, jo te nācās ieguldīt daudz individuālāku un nopietnāku darbu. Tas bija izaicinājums, prasot arī vairāk laika, rūpības un koncentrēšanās. Ir kaut kas maģisks tajā, ka var piešķirt dzīvību arī tām vietām, kuras bieži vien paliek neievērotas ikdienas steigā. Šis darbs ir mans dāvinājums skolai – pateicība par to laiku, kas šeit bijis, kā arī par atbalstu, ko skola sniegusi manā izaugsmes ceļā. Radot šos darbus, galvenais mērķis bija iedvesmot apkārtējos, radot vietu, kur ikviens var justies uzmundrināts un pozitīvi motivēts, – pauž Elena.
17.12.2024.