Katru gadu, tuvojoties aprīļa izskaņai, Latvijā norisinās Lielā talka. Tas ir vides pasākums, kas notiek jau kopš 2008. gada ar mērķi padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu uz pasaules kartes. Lielā talka ik gadu pulcē kuplu talcinieku skaitu, un tās laikā mūsu zeme top tīrāka un skaistāka. Arī šogad iedzīvotāji visā Latvijā piedalīsies Lielajā talkā, tai skaitā arī Sarkaņu, Dzelzavas un Aronas pagastā.
– Katrs cilvēks ir aicināts piedalīties talkā un sakopt gan savu, gan kādu publisku teritoriju. Pagastu pārvaldēs ikviens var pieteikties atkritumu maisu saņemšanai, kuri savukārt pēc talkas tiks novietoti vienkopus kādā konkrētā vietā un pēcāk aizgādāti prom. Par to parūpēsies īpašumu uzturēšanas nodaļa. Nevienu konkrētu vietu pagastos, kura būtu jākopj, neesam noteikuši, jo īpašumu uzturēšanas nodaļa regulāri visa gada garumā rūpējas par apkārtnes kārtību. Taču mēs ļoti novērtējam, ka cilvēki iesaistās un līdzdarbojas. Arī pagasta darbinieki kā kolektīvs iesaistās kādas vietas sakopšanā. Runājot par atkritumu maisiem – ir noteikts konkrēts skaits, cik maisu katram cilvēkam iespējams izsniegt. Par to saņemšanu aicinām sazināties ar attiecīgā pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājiem – Anitu Kurmīti Sarkaņos, Ņinu Stipro Dzelzavā un Aigaru Breidaku Aronā, – skaidro šo pagastu pārvalžu vadītājs Sandis Kalniņš.
Viņš piebilst, ka vietējiem iedzīvotājiem šī sistēma ir pazīstama jau ilgu laiku un nekādu problēmu ar to nekad nav bijis. Sandis Kalniņš uzsver – noteikti negribētos redzēt, ka kāds talku izmanto kā iespēju atbrīvoties no vecajām riepām, sadzīves tehnikas vai būvniecības materiāliem. Cilvēki tiek aicināti būt godprātīgi un talkot nevis tāpēc, lai pa lēto atbrīvotos no atkritumiem, bet gan tādēļ, lai tik tiešām parūpētos par savas apkārtnes tīrību.
– Cūkošanās aizsākas ar cigarešu izsmēķu nomešanu zemē, nepatīkamus pārsteigumus mēdz sagādāt arī suņu izkārnījumi, kuri nav savākti. Par to saņemam sūdzības un aicinām cilvēkus pievērst uzmanību tam, lai vienmēr tiktu savākts aiz sava mīluļa. Diezgan bieži saņemam ziņas, ka mežos kāds atstājis savus celtniecības atkritumus, piemēram, ģipškartonu un citus gružus. Man nav saprotams, kāpēc būtu šādi jārīkojas, kāpēc nevar šos atkritumus nogādāt tam paredzētās vietās, tā vietā izvēloties piesārņot skaistas vietas savā apkārtnē. Ļoti žēl, ka veidojas šī situācija – kādi bezatbildīgi izmet savus atkritumus, bet tie diemžēl jāsavāc citiem. Tā nav pareiza pieeja, taču tas jau ir katra paša kultūras jautājums. Es domāju, ka „Stara" lasītāji noteikti ir tādi ļaudis, kuri nevis piegružo dabu, bet gan ir motivēti tam, lai apkārtne būtu sakopta, – uzskata Sandis Kalniņš.
Uz jautājumu, kā cīnīties ar mēslotājiem, viņš atbild – lai arī tiek īstenoti sodīšanas mehānismi, tā tomēr nebūs galīgā izeja, jo vispirms katram pašam jāpadomā par savu attieksmi.
– Visa sākums ir katrā individuāli, katram jāveido sevī izpratne par to, cik mūsu daba ir skaista un reizē arī trausla. Sodīt par dabas piemēslošanu var, un sodi jau arī pastāv, bet man tomēr gribētos, lai ļaudis apzinās, ka dabu nevajag piesārņot, jo mūsu bērni, mazbērni un vēlāk arī viņu bērni dzīvos šajā zemītē, un mūsu uzdevums ir to saglabāt pēc iespējas tīrāku, – aicina Sandis Kalniņš.
21.04.2023.