Tā saka Aronas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdītis" vadītāja Silvija Čurkste, un, lai arī tagad jau katrs bērns zina par Helovīnu, dārziņā vienmēr tiek godātas latviskās tradīcijas, mācīts svinēt Mārtiņdienu.
"Kā atzīmēsit Mārtiņus?" Uz to PII "Sprīdītis" vadītāja Silvija Čurkste atbild: – Mārtiņos tradicionāli jau lauku darbi beigušies, veram ziemai vārtus vaļā un liekam lāci gulēt. Visi bērni ir maskās, jo Mārtiņi saistās arī ar veļu laika beigām un ķekatās iešanu. Kā jau ieteikts jaunajā kompetenču izglītībā, maskas bērni gatavo paši, un jau nedēļu esam aizņemti, piedomājot par to, kāds kurš izskatīsies Mārtiņos. Maskas gan zīmē, gan krāso, vecākiem ar šādiem uzdevumiem neuzmācamies, viņiem ir savi darbi. Mums ir arī pašiem savs Mārtiņš, kas būs Mārtiņa gailis. Protams, būs dziesmas, rotaļas, kas šogad nenotiks visiem kopā, bet pa grupiņām – katrs savā mazā burbulītī. Šajā laikā dārziņu apmeklē mazāk bērnu, ir, kas mazos patur mājās, bet tomēr mūsu iestādi apmeklē vairāk nekā puse audzēkņu, jo vecākiem ir jāstrādā. Kur lai bērnu liek, ja ir jāstrādā? Arī mājās, strādājot attālināti, katrs mazais prasa uzmanību, un nevar taču pārrauties uz pusēm. Dārziņā ar draugiem arī diena paiet interesantāk. Arī Mārtiņus svin ne jau katrā ģimenē.
Izvaicāta par tradīcijām, viņa atklāj: – Tā kā atrodamies vienā ēkā ar Aronas pagasta pārvaldi, mums bija tradīcija doties masku gājienā pa māju un izrībināt, piedziedāt visas pagasta pārvaldes telpas, iziet visus kaktus, lai pa ziemu tiktu vaļā no visa nelabā. Tagad epidemioloģisko ierobežojumu laikā šo tradīciju varam ievērot tikai katrs savā grupiņā, iet ārā apkārt savai mājai. Protams, vispirms Mārtiņdienas programma katrai grupiņai notiks telpās, bet, ja būs labs laiks, ārā noteikti dosimies.
Vaicāta par Mārtiņdienas cienastiem, vadītāja stāsta: – Mums būs sagriezti dārzenīši – kāpostu, burkānu kraukšķīgie čipsi, lai paši būtu veseli un zobi arī. Manuprāt, stūķēt bērnos saldumus nav latviskā tradīcija, un gan jau vecāki mājās parūpēsies arī par saldumiem.
Par Mārtiņdienas svinēšanu bērnudārzā ir saglabājies daudz atmiņu, un vienu atgadījumu pastāsta arī vadītāja Silvija: – Nosvinam Mārtiņus, atveram ziemai vārtus, noliekam lāci ziemas migā – visu izdarām, kā nākas. Nākamajā dienā ejam pastaigāties, un bērni saka: „Silvij, tu mūs piemānīji. Ziemai vārtus atvērām, bet kāpēc tā nav atnākusi?" Tradīcijas bērniem ne tikai jāstāsta, bet arī jāskaidro simboli.
Atceramies arī ticējumus. Pa Mārtiņiem vajag priecāties, dziedāt. Latvieši Mārtiņa dienu uzskata par rudens beigu un ziemas sākuma dienu, kad daba iemieg. Ticot, ka pēc šīs dienas zeme dodas atpūtā, to nedrīkst vairs traucēt arot, jo tādā zemē nākamgad nav gaidāma nekāda raža.
10.11.2021.