Janvāra sākums mūsu pagastā parasti ir klusākais laiks gadā. Svētku lampiņu virtenes logos vēl spītē agrajai tumsai, taču lielie salūti ir izskanējuši un kultūras nama afišu dēlis šobrīd šķiet paņēmis pelnītu atpūtas pauzi.
Tomēr, pastaigājoties pa pagasta ielām un uzrunājot satiktos cilvēkus, kļūst skaidrs – klusums ir mānīgs. Cilvēku prātos jau dzimst plāni, receptes un vēlmes, kas piepildīs nākamos divpadsmit mēnešus.
Pirmais, ko sastopu pastaigā pa Mārcienu, ir kādas lauku mājas idilles saimnieks – Jānis. Viņš tīra sniegu no automašīnas logiem un smaidot atzīst, ka Jaunā gada apņemšanās viņam nekad nav padevušās, taču šogad esot citādi. „Ziniet, es vairs nesolu sev „sākt sportot" vai „mazāk ēst". Mana šī gada motivācija ir sakārtot mantojumā atstāto tēva pirtiņu. Tas ir mans 2026. gada projekts," stāsta Jānis. Viņaprāt, gada sākums ir labākais laiks, lai mierīgi izplānotu darbus, kuriem vasarā nekad neatliek laika. Jānis uzskata, ka galvenā motivācija rodas tad, kad redzi sava darba augļus – vai tas būtu jauns jumts vai vienkārši sakopta puķu dobe.
Turpat netālu satieku kādu māmiņu, kura stumj bērnu ratiņus. Viņa uz nākotni raugās ar jaunas māmiņas praktiskumu. Viņai ir skaidrs redzējums par to, kā pagasts varētu kļūt vēl pievilcīgāks: „Mums šeit ir brīnišķīga daba, bet dažreiz pietrūkst „dzīvības" tieši ziemas mēnešos. Es ļoti vēlētos, lai nākamgad mēs šeit, centrā, izveidotu kopīgu ziemas tirdziņu – ne tikai decembrī, bet varētu arī janvāra vidū vai februārī. Gaidot pavasari. Vietējie mājražotāji varētu pārdot siltas zeķes vai karstu tēju. Tas palīdzētu mums, jaunajām ģimenēm, biežāk iziet no mājām un satikties."
Māmiņa arī piebilst: „Es ļoti vēlētos, lai pagasta centrā tiktu izveidots tāds kā "Brīvais plaukts" vai neliela maiņas punkta nojume. Tur mēs, iedzīvotāji, varētu atstāt lietas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas, bet citiem noderētu, piemēram, bērnu drēbītes, izlasītas grāmatas vai pat sēklas pavasara sējai. Tas ne tikai palīdzētu ietaupīt, bet arī radītu tādu foršu kaimiņu būšanas sajūtu. Tas būtu mūsu mazais solis ceļā uz zaļāku dzīvesveidu tepat, mūsu mājās."
Klusais laiks ir arī virtuvē pavadītais laiks. Viena no mūsu pagasta aktīvajām seniorēm, kuru sastopu netālu no veikala, ir pārliecināta – neviens plāns neizdosies, ja mājās nebūs siltuma un garšīga ēdiena.
„Šobrīd ir tas laiks, kad vajag kaut ko sātīgu. Es savējiem tagad gatavoju „Sniega dienas sautējumu," viņa dalās ar savu noslēpumu. Recepti, labprāt, atklāj arī mūsu lasītājiem: „Tas ir pavisam vienkārši, bet garšo karaliski! Sagrieziet kubiņos ķirbi un mūsu pašmāju miltainos tupeņus, sajauciet tos ar medu, piejauciet nedaudz sviesta un sāli ar pipariem. Virsū kārtojiet vistas stilbiņus, kas iemarinēti dzērveņu sulā un ķiplokos. Visu lieciet cepeškrāsnī un cepiet, līdz māja smaržo gardi jo gardi un vista ir zeltaini brūna. Dzērvenes dod to patīkamo skābumiņu, kas janvārī tik ļoti nepieciešams možumam! Savukārt ķiploks dod īsto „dzirksteli" un sargā no baciļiem!"
Kundze novēl visiem šogad nebaidīties no vecuma un meklēt prieku sīkumos – rīta kafijā vai kaimiņa labdienā.
Turpinot sarunas, iezīmējas kāda kopīga tendence – cilvēki alkst pēc neformāliem, maziņiem pasākumiem. Artūrs, kurš brīvdienās atbraucis pie vecākiem, ierosina: „Kādreiz varētu sarīkot kopīgu galda spēļu vakaru, piemēram, pagasta bibliotēkā. Nav vajadzīgs milzu budžets vai mākslinieki no Rīgas. Pietiek ar tējkannu un katram paņemt savu mīļāko spēli no mājām."
Šī ideja sasaucas ar citu iedzīvotāju vēlmi pēc „kopienas dārza" vai pat kopīgām „prasmju darbnīcām", kur kaimiņš kaimiņam iemācītu, piemēram, labot velosipēdu vai dekorēt kūkas.
Nobeidzot šo nelielo pastaigu pa mūsu pagasta ielām, kļūst skaidrs viens – mēs neesam tikai punktiņš uz kartes. Mēs esam cilvēki ar sapņiem, kas sniedzas tālāk par sniegotajiem laukiem.
Kopsavilkumā par 2026. gada vēlmēm mūsu pagastā: turpināt iesāktos saimniecības darbus un nebaidīties no jauniem izaicinājumiem.
Vairāk gaismas pastaigu takās, un vietas, kur satikties ģimenēm.
Iespējams mazāki, bet biežāki pasākumi – kopīgas brīvdienu pēcpusdienas, spēļu vakari un pieredzes apmaiņa.
Atgriešanās pie saknēm un pašmāju produktiem.
Jaunais gads mūsu pagastā ir sācies klusi, bet šis klusums ir pilns ar potenciālu. Varbūt tieši tagad, kamēr lielie darbi vēl gaida pavasari, ir īstais brīdis piezvanīt kaimiņam un pajautāt: „Klau, kura galda spēle tev ir vismīļākā?" vai „Kā tev garšo omes sautējums?".
Lai mums visiem radošs, darba pilns un garšīgs šis 2026. gads!
13.01.2026.