Šogad Lielā talka notika nedaudz neierastā formātā, lielāku uzsvaru liekot uz individuālu talkošanu, taču valdības lēmums atļāva pasākumus, kuros var pulcēties līdz divdesmit pieciem cilvēkiem, un, spītējot nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, daudzviet 16. maijā pulcējās talcinieki, lai sakoptu kādu vietu savā pagastā.
Dažas dienas pirms noteiktā Lielās talkas datuma divi aktīvi Aronas pagasta iedzīvotāji satikās un, plānojot, ko brīvdienās varētu darīt, izlēma, ka jāpiedalās talkā, lai sakoptu kādu pagastam nozīmīgu vietu, un šoreiz tas būs Dārznīcas pilskalns.
– Pagastā ir daudz skaistu vietu, un, lai tās būtu sakoptas, ar kaut ko ir jāsāk. Uzrunājām pagasta pārvaldes vadītāju Reini Silupu, apspriedāmies ar Silviju Čurksti un Ivetu Kaparkalēju un vienojāmies, ka Dārznīcas pilskalns ir tā vieta, kuru vēlamies sakopt, attīrīt no krūmiem un neļaut tai aizaugt, – pastāsta viens no talkas organizatoriem Armands Kecko. – Cilvēki arvien biežāk meklē brīvo telpu, iespējas dabā, kur pavadīt savu brīvo laiku, doties pastaigās, atpūsties, un šis pilskalns varētu būt viena no šādām vietām. Šoreiz šeit talkojam, atsaucoties Lielās talkas idejai, aicinājumam, bet noteikti te atgriezīsimies arī citā laikā.
Dārznīcas pilskalns ir plašs, laika gaitā aizaudzis ar krūmiem. Talkas dienā tas tika attīrīts no apauguma, lai turpmāk varētu izveidot taku, kur ikviens var staigāt pa to un uzkāpt pilskalna virsotnē, lai baudītu skaisto ainavu.
– Talkošana pilskalnā bija lieliska doma, jo varējām paveikt cēlu darbu, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus, distancēšanos. Teritorija ir pietiekami plaša, lai netraucēti varētu strādāt. Arī iedzīvotāju atsaucība bija negaidīti liela, un, spītējot laikapstākļiem, darbs tika paveikts godam, visiem bija liels darba spars un labs noskaņojums, – ir gandarīts Reinis Silups.
Kā norāda Aronas un Lazdonas pagasta pārvalžu vadītājs, Lielā talka ir lieliska iespēja dot ieguldījumu savam pagastam, dzimtajai vietai, un tai nebūt nav jābūt tikai vienu reizi gadā.
– Manuprāt, šādas talkas ir nepieciešamas biežāk. Sanākot kopā, runājot un spriežot, ir iespējams vienoties par pagastā paveicamo. Esmu pārliecināts, ka, šādi strādājot, talkas varēsim organizēt biežāk un vairāk paveikt pagasta labā, lai tas būtu sakārtots un sakopts. Priecājos par pagasta iedzīvotājiem, kuri ir iniciatori pasākumiem, kas tiek organizēti visa pagasta labā. Šādā vietā darbs sokas raiti, un izveidojas lieliska sadarbība ar ikvienu, ja ir tik atsaucīgi cilvēki kā pašlaik. Tas ir ļoti nozīmīgi, kad ar saviem priekšlikumiem pagasta pārvaldē ierodas iedzīvotāji, jo tas rada pārliecību, ka ne tikai pārvaldes vadītājam vai darbiniekiem ir kaut kas nepieciešams, bet arī pagasta ļaudīm. Spēks ir sadarbībā. Kopā darot var paveikt lielas lietas. Priecājos par talku Dārznīcas pilskalnā, par Armandu un Mareku, kuri ir uzņēmušies iniciatīvu šo vietu sakopt, un uzskatu, ka man kā pārvaldes vadītājam ir jāatbalsta un jāpiedalās, jo tas tiek darīts, domājot par pagastu arī nākotnē, – uzsver Reinis Silups.
– Rūpējoties par pagastu un tā plašo teritoriju, pagasta pārvaldes vadītājam ir jārāda piemērs, atbal-
stot un iesaistoties. Ja ir šis labais piemērs, tad arī citi tam sekos un piedalīsies, jo sapratīs, ka viss pagastā tiek darīts, vispirms domājot par iedzīvotājiem, – pārliecināts ir Aronas un Lazdonas pagasta pārvalžu vadītājs.
To apstiprina arī Armands Kecko un Mareks Kļaviņš norādot, ka šī talka ir tikai sākums un tai noteikti sekos arī citas.
– Lielās talkas norisinās jau daudzus gadus. Ne visās ir sanācis iesaistīties, bet ir talkots arī citus gadus tepat pagasta teritorijā. Pagasts ir liels, ir daudz skaistu vietu, kuras nepieciešams sakopt, bet visu var izdarīt, ja ir gribēšana un atbalsts. Ir grūti izdomāt, kur talkot, jo, manuprāt, pagasts ir ļoti sakopts, bet, domājot un apspriežoties ar citiem, rodas idejas. Arī šī talka bija spontāns lēmums. Līdz pēdējam brīdim nevarējām saprast, kā viss norisināsies, jo valstī ir stingri ierobežojumi. Protams, bija iespēja iesaistīties talkā vienam pašam, divatā vai ģimenes lokā, bet tas ir citādāk. Ja vienkopus ir vairāk cilvēku, kuri strādā ar vienu mērķi, tas rada citādākas izjūtas, emocijas, vienotību, – atzīst Mareks Kļaviņš. – Paldies ikvienam, kas atsaucās aicinājumam sakopt kādu pagastam nozīmīgu vietu un, neraugoties uz sliktajiem laikapstākļiem, strādāja sev un pagastam.
Katru gadu Lielā talka pulcē kuplu skaitu talcinieku un tajā iesaistās arvien vairāk jaunu cilvēku. Dārznīcas kalnā šogad talkoja arī Laura ar ģimeni un pastāstīja, ka talkās cenšas iesaistīties katru gadu.
– Iepriekš talku atbalstījām, strādājot savā pagalmā, savas mājas apkārtnē pie vīra vecākiem, bet šoreiz, atbalstot šo iniciatīvu, atbraucām uz pilskalnu. Manuprāt, katram ir sava roka jāpieliek, lai pagasts kļūtu sakoptāks un tīrāks, lai tas attīstītos. Ja tu neiesaisties, nekas jau nenotiek, un nevar gaidīt, kad kāds cits visu izdarīs. Diemžēl visur nākas saskarties ar tiem, kas atbalsta, un tiem, kas nopeļ. Bet nevar skatīties uz citiem, ir jādara pašiem. Šogad laikapstākļi nav labvēlīgi talkošanai, bet pilskalnā tas nemaz netraucē, jo apkārt ir lieliski, dzīvespriecīgi cilvēki, kas dod enerģiju un stimulu darīt. Katru gadu talkām kā tradīcija bija izveidojusies talkas zupa. Šogad jāiztiek bez tās, bet katrs ir parūpējies par pusdienām un siltu kafiju. Iepriecina, ka šeit esmu kopā ar vīru un viens otru atbalstām, mudinām darboties. Iedvesmo, ka talkās iesaistās jauni cilvēki un ir ieinteresēti rūpēties par savu pagastu. Sākotnēji neticēju, ka talka būs tik atbalstīta, bet priecē, ka ir tik daudz strādāt gribētāju. Jācer, ka tā nebūs vienīgā talka šajā pilskalnā. Manā skatījumā, nav būtiski, vai tā ir Lielā talka vai vienkārši pagasta cilvēku organizēta, galvenais, ka tādas notiek un tā mēs varam izveidot kādu sakoptu stūrīti pagastā, – uzskata Laura.
Dārznīcas pilskalnā čakli strādāja arī Silvija Čurkste un priecājas, ka no pagasta iedzīvotājiem Armanda un Mareka ir nākusi šāda iniciatīva – sakopt tieši šo pilskalnu.
– Aronas pagastā, veidojot dažādus tūrisma apskates objektus, bija nepieciešams vides gids, šo pienākumu uzņēmos es. Dārznīcas pilskalns ir valsts aizsargājams piemineklis, braucot uz šo vietu un skatoties sapratu – ja laikus nekas netiks darīts, pēc ilgāka laika viss būs aizaudzis un neviens vairs nebūs spējīgs nokļūt pilskalna virsotnē. Pirms vairākiem gadiem, iesaistot pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekus, organizēju talku. Tika attīrīta taka un virsotne. Arī nākamajos gados centos organizēt talkas, bet pietiekamu atsaucību neguvu. Šogad, kad saņēmu zvanu no Armanda, biju patīkami pārsteigta un priecīga. Uz jautājumu, kur pagastā būtu nepieciešams organizēt talku, pastāstīju par šo vietu. Talkas rītā atbraucot uz pilskalnu, pārņēma pozitīvas emocijas ieraugot, cik daudz talcinieku ieradies. Tas bija tik liels spēks. Arī paveiktais priecē sirdi. Šim pilskalnam piemīt milzīga enerģētika, kas sniedz spēku, atjauno zudušo enerģiju. Manuprāt, šī vieta ir ļoti vērtīga un skaista. Izveidojot parku, attīrot takas, ikviens tuvāks un tālāks cilvēks var atbraukt, uzkāpt kalnā un smelties spēkus, vērot skaistas ainavas. Ir prieks, ka Lielajā talkā talkojām Dārznīcas pilskalnā, un ceru, ka šeit darbs tiks turpināts, līdz būs izveidots skaists parks, kurp ikvienam būs iespēja atbraukt un būt dabā. Manā skatījumā, ja šis ir vēsturisks objekts, tam ir jābūt izkoptam un jārada interese cilvēkos, vēlme uzzināt, kas tā ir par vietu, – uzsver Silvija Čurkste.
20.05.2020.