Cesvaines novadā, kā esam informējuši, beidzamajos gados ir daudz darīts siltumsaimniecības sakārtošanā, gan atjaunojot un izbūvējot jaunas trases, gan pieslēdzot jaunus objektus centralizētajai apkures sistēmai un piesaistot jaunus klientus, gan izbūvējot jaunu mūsdienīgu katlumāju, kas tagad ļaus siltumu saražot efektīvāk, vairāk un stabilāk, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Jaunās katlumājas celtniecība iesākās pagājušā gada vasaras sākumā iepriekšējā ilggadējā SIA „Cesvaines siltums" valdes locekļa Aivara Baiera vadībā, bet norisinājās un ar rezultātu vainagojās jau jaunā uzņēmuma vadītāja Riharda Ereļa uzraudzībā.
Sarunā SIA „Cesvaines siltums" valdes loceklis Rihards Erelis neslēpa, ka jaunās katlumājas celtniecībā tika piedzīvoti arī sarežģījumi, bet visas domstarpības veiksmīgi tika atrisinātas un ar būvniekiem noslēgta vienošanās.
– Galvenais, ka rezultāts ir sasniegts – Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti par siltumtīklu izbūvi un siltumavota pārbūvi Cesvainē veiksmīgi īstenoti, katlumāja darbojas, ir nodota ekspluatācijā, apdrošināta, un mēs esam gatavi jaunajai apkures sezonai. Pirmoreiz šoruden iekurinājām 14. septembrī, kad siltums tika padots bērnudārzam. Tad sakarā ar silto laiku kurināt pārstājām, bet jebkurā brīdī varam to atjaunot. Katrā ziņā nevienam nebūs jāsalst un jādzīvo mitrumā, – atzīmēja Rihards Erelis.
Vaicāts, vai pēc jaunās katlumājas darbības uzsākšanas tiks nodrošināts arī karstais ūdens, uzņēmuma vadītājs informēja, ka šis pakalpojums būs pieejams tikai vienai daudzdzīvokļu mājai Madonas ielā 2, kura šogad centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgsies no jaunās trases. Pārējās tas diemžēl neesot iespējams, jo daudzdzīvokļu mājās nav saglabāti iekšējie tīkli siltā ūdens padevei un iedzīvotāji jau sen dzīvokļos ir uzstādījuši boilerus.
Vienlaikus SIA „Cesvaines siltums" valdes loceklis Rihards Erelis atzina, ka karstā ūdens padeves atjaunošana ir viena no nākotnes vīzijām, viens no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem, stājoties amatā.
– Tas sanāktu arī lētāk, nekā ūdeni sildīt ar elektrību. Turklāt liels pluss būtu arī tas, ka tad iedzīvotāji arī Cesvainē, līdzīgi kā Madonā, jebkurā brīdī varētu pieslēgties siltu-mam, jo siltumtrases tādā gadījumā visu gadu būtu karstas un nebūtu jāgaida, kad visā pilsētā tiek padots siltums, līdz ar to būtu lielāka izvēles brīvība. No savas puses mēs tehniski to varam nodrošināt, tikai iedzīvotājiem pašiem ir jāatjauno iekšējie tīkli katrā daudzdzīvokļu mājā. Savukārt mums tādā gadījumā vajadzētu nedaudz pārkārtot siltummezglu darbību, jo tajos ir uzstādīts tikai viens siltummainis, bet karstā ūdens nodrošināšanai nepieciešams vēl viens. Ja daudzdzīvokļu mājās iedzīvotāji atjaunotu iekšējos tīklus karstajam ūdenim, arī mēs investētu līdzekļus siltummezglu darbības pārkārtošanai katrā objektā. Uzņēmumam tas dotu arī papildu ienākumus, – situāciju skaidroja Rihards Erelis.
Raksturojot jaunuzcelto katlumāju, viņš akcentēja galvenos ieguvumus, izcēla jaunās katlumājas darbības specifiku, tehnoloģisko atšķirību starp veco un jauno katlumāju, kas ir ļoti būtiska, kā arī uzstādītos jaunos automatizētos katlus, spēju automātiski ieslēgties nogaidīšanas režīmā un piebarot apkures katlus ar kurināmo tikai tik daudz, lai tie nenodziest. Tas īpaši svarīgi ir pavasarī un rudenī, kad pa dienu, kad ir silts, apkure nav nepieciešama, bet naktī, kad kļūst vēsāks, automātiski tiek uzsākta apkure. Visas jaunās katlumājas iespējas samazina vai novērš uzņēmuma zaudējumus, kad nenotiek intensīva kurināšana, un tas ir svarīgs priekšnoteikums zema tarifa saglabāšanai.
Uzņēmuma vadītājs informēja, ka tikuši saglabāti arī vecie apkures katli, kuri restaurēti, sametināti, lai nepieciešamības gadījumā varētu tos izmantot, kurinot ar malku, kas arī uzkrāta rezervē.
Savukārt divu jauno uzstādīto apkures katlu kopējā jauda ir 3 megavati: mazākajam tas ir 1 megavats, bet lielākajam – 2 megavati. Mazākais katls tiek kurināts rudenī un pavasarī, bet lielākais – ja, piemēram, nepieciešams pusotrs megavats vai arī vairāk. Apkures katlus var kurināt gan atsevišķi, gan arī abus vienlaicīgi.
Laikus pamanīt jebkuru problēmu palīdz modernās tehnoloģijas – ar kļūdu paziņojumiem mobilajā telefonā un attālinātu katlu regulāciju no jebkuras vietas pasaulē, kur ir internets. Ir uzstādītas arī kameras apkures katliem, kas projektā nebija paredzēts, taču tieši tas palīdz precīzāk sekot kurināmā degšanas procesam pašos apkures katlos, jo precīzi noregulēt var tikai tad, ja redzi, kā kuras. Vadoties tikai pēc izejas datiem, var viegli kļūdīties, bet tā redzot patiešām visu iespējams izdarīt attālināti, izņemot vienīgi mehāniskās problēmas, kā, piemēram, ja kaut kas mehāniski iesprūst kurināmā padeves sistēmā.
– Arī ekoloģiski viss ir pārdomāts. Ir uzstādīts arī dūmu filtrs. Esam ieguldījuši 120 000 eiro, bet tagad mums ir jāmaksā mazāks dabas resursu nodoklis, jo ir samazinājušies izmeši. Līdz šim mums bija jāmaksā 200-300 eiro ceturksnī, tagad vairs tikai kādi 30 eiro, un mēs iegūstam arī tīru vidi. Tuvējo māju iedzīvotāji var bez bažām izkārt veļu, nebaidoties, ka sabirs pelni, jo vienīgais, kas kurinot pa skursteni izdalās, ir mitrais tvaiks un gāzes, bet nav cieto daļiņu. Savukārt pelni automātiski sabirst noslēgtajā konteinerā, līdz ar to nekas neput un nenokļūst uz zemes, – pastāstīja Rihards Erelis.
Jāpiebilst, ka jaunā katlumāja pagājušajā apkures sezonā, uzņēmuma vadītāja vārdiem runājot, godam nostrādāja divus mēnešus. Tā darbu testa režīmā uzsāka februārī un līdz 31. martam tika saražoti pirmie 1000 megavati.
Tiesa, pilnīga skaidrība par jaunās katlumājas efektivitāti būs pēc šīs apkures sezonas, kad tā būs darbojusies pilnu ciklu.
Būtiski līdzekļi tiks ietaupīti sakarā ar apkalpojošā personāla skaita samazināšanu. Piemēram, iepriekšējās apkures sezonās tika nodarbināti četri kurinātāji un vēl divi strādnieki (aukstajās ziemās pat vairāk), kuri sagatavoja malku, bet tagad strādās tikai divi – augsti kvalificēts mehāniķis, kas novērsīs visas tehniskās problēmas, un katlu apkalpošanas operators, kas gādās par kļūdu paziņojumu apstrādi, katlu regulāciju un arī par nepārtrauktu kurināmā piegādi šķeldas kustīgajai grīdai.
23.09.2020.