Dziesma ir nākusi no tautas, kopā dziedot, veidojusi pašapziņu, bijusi kā jūtu un pārliecības izteicēja melodijā, tekstos un arī zemtekstos, ko gadsimtu gaitā svešās varas bieži nav sapratušas. Pārņemot kordziedāšanu no citām tautām, latvieši ielikuši tajā savu izpratni un pārliecību par svarīgākajām dzīves vērtībām.
12. aprīlī Cesvaines vidusskolas aulā ar plašu koncertprogrammu jauktais koris "Cesvaine" atzīmēja savas pastāvēšanas 65 gadus. Akcents bija uz to, kāds koris ir šodien, kādas ir dalībnieku izjūtas, emocijas, nonākot un dziedot Cesvaines korī. Izskanēja mūsdienu komponistu veidotās tautasdziesmu pārveides neparastā interpretācijā, kā arī vairākas dziesmas no iepriekšējo Vispārējo dziesmu un deju svētku repertuāra.
Kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Oskars Jeske savos četros Cesvaines korī pavadītajos gados ir ieguldījis sirds degsmi un enerģiju, kas līdzējis korim pieaugt kuplā skaitā, iesaistot dziedātājus arī no apkārtējiem pagastiem un Madonas. Ja koris ir "kolektīvās muzicēšanas veids", kā to formulē jauktā kora "Cesvaine" tagadējais vadītājs, tad kora dvēsele aizvien bijusi attiecīgā laika diriģents, kurš vada, pulcē dziedātājus, izvēlas repertuāru, strādā un veido kora koncertdarbību.
Sveicēju un atbalstītāju pulkā bija gan Madonas un Cesvaines pašvaldību pārstāvji, gan Madonas koru apriņķa diriģenti un koristi, jubilāra kādreizējais diriģents Egils Lipšāns, protams, bijušie kora dziedātāji, kas koncerta izskaņā pievienojās varenajam "Gaismas pils" un "Manai dzimtenei" skanējumam. Svētku noskaņai piederējās arī daudzās humora dzirkstis un laimīgie smaidi, kā arī asaras acīs, pieminot ilggadējās kora vadītājas Ritu Briņķi un Iju Voiniču.
Jaukto kori "Cesvaine" ar lielām darba spējām vadījušas spilgtas un izdomas bagātas personības, tādēļ korim izdevies saglabāt tā tradīcijas gadu desmitos. Diriģenti ir bijuši tie, kas iedvesmo, aicina, darbojas.
1959. gadā, apvienojot Grašu, Kārzdabas un Cesvaines korus, skolotāja un mākslinieka Harija Šulca vadībā darbību uzsāk padomju saimniecības "Cesvaine" jauktais koris, kormeistares ir Valija Grigorjeva (Ezeriņa) un Ģertrūde Jauniņa. Ar padomju saimniecības vadītāja Jāņa Kārkliņa aktīvu piesaisti korī tolaik ir vairāk nekā 100 dziedātāju. 1964. gadā republikas skatē koris iegūst 1. vietu, 1970. gada dziesmusvētku fināla skatē izcīna 3. vietu un iegūst Tautas kora nosaukumu. Kā konsultanti tiek piesaistīti virsdiriģenti Jānis Dūmiņš un Daumants Gailis. Tautas koris „Cesvaine" piedalās kultūras dzīves norisēs Latvijā, koncertē Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā un Bulgārijā. Kopš 1973. gada jūnija sākuma ik gadus Cesvaines pils pagalmā rīkoti koru draudzības koncerti. 1974. gadā koncertmeistares darbu uzsāk Inta Stiene. Harijs Šulcs ar kori strādā līdz 1978. gadam.
Turpmākos gados kori vadījuši Edvīns Dziļums (1978.-1981.), Egils Lipšāns (1982.-1988.), Gints Kaminskis (1989.-1993.). Par kormeistarēm strādājušas V. Ezeriņa un R. Briņķe, koncertmeistares I. Stiene, D. Matroze. No 1993. gada kora vadību pārņem R. Briņķe (1993.-2013.), kormeistares ir
A. Melbārde, V. Šķipsna, B. Putniņa. Šajos gados korī iesaistās daudz dziedātāju arī no apkārtējiem novadiem. Veidojas laba sadarbība ar Madonas novada koriem, Madonas sadraudzības pilsētām Vaiji un Kulēnu. Koris uzstājas Latvijā, arī Vācijā, Francijā, koncertē Norvēģijā, Čehijā. 2013. gadā ar Cesvaines kori sāk strādāt Ija Voiniča. Korim veidojas interesants repertuārs, pievienojas gados jauni dziedātāji, rodas jauni izaicinājumi. Kolektīvs piedalās festivālā Itālijā, dodas koncertēt uz Pēterburgu un Slovēniju, izveido skaistu programmu kora sešdesmitgades pasākumam. Pēc diriģentes pāragrās aiziešanas mūžībā kora māksliniecisko vadību 2021. gadā uzņemas diriģents Oskars Jeske. Pamazām pieaug kora sastāvs, veidojas jauni sadarbības ceļi ar koriem citos novados.
Cesvaines kora vadītāju kvalitātes prasības bijušas augstas visos laikos – ir dziedāti lielas formas darbi ar orķestri, sarežģīti latviešu klasikas darbi, mūsdienu autoru darbi, dažādu laikmetu Rietumeiropas komponistu skaņdarbi, polifonā sakrālā mūzika, tautasdziesmu apdares. Koris piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, iegūstot augstus rezultātus skatēs.
Pateicoties ikvienam, kas daļu sava laika un iedvesmas veltījis mūsu korim, ikvienam, kas bija jubilejā, domās ir ar mums, esam pārliecināti, ka: "Viena dzīve cilvēkam,/ Dziesmai ira trejas dzīves:/ Tā, kas bija, tā, kas ira,/ Tā, kas būs mūžībā." (Rainis)
22.04.2025.