Turpinot pavasarī aizsākto tradīciju, Madonas novada pašvaldības pārstāvji dodas uz novada pagastiem, lai kopā ar iedzīvotājiem risinātu aktuālus jautājumus un rastu atbildes uz tiem.
Pēc ilgākas pauzes, līdz ar rudens iestāšanos, tradīcija turpinās un pirmās tikšanās aizvadītas Liezēres un Vestienas pagastā.
Vestienieši sapulci apmeklēja aktīvi un iesaistījās pat skaļās diskusijās, lai saņemtu atbildes uz sev un pagastam kopumā nozīmīgiem jautājumiem.
Sapulces laikā izskanēja dažādi jautājumi – gan par kanalizācijas sakārtošanu Līvānu tipa mājām, par iedzīvotāju padomēm, gan par veicamajiem darbiem pagastā, Kāla ezeru, telpām pašdarbniekiem un citi.
Satraukums par Kāla ezeru
Kā viens no pirmajiem izskanēja jautājums par Kāla ezeru. Arturs Gailītis, dzīvojot pie ezera, ir novērojis dažādas situācijas, piemēram, ūdens līmeņa celšanos un pazemināšanos, ezera aizaugšanu, tāpat – ezera pieejamību visiem interesentiem.
– Kāla ezers ir mana vasaras mājvieta, un vairāku gadu garumā esmu novērojis, ka ļoti kritiski mainās ūdens līmenis ezerā. Šī līmeņa mainība ietekmē ezeru, tas aizaug, vairojas aļģes. Tāpat esmu saskāries ar situāciju, ka cilvēki meklē pieeju Kāla ezeram. Protams, vietējie iedzīvotāji zina, ka ir publiskā peldvieta un kur tā atrodas, tomēr tūristiem, kuriem Kāla ezers ir ļoti interesants, šādas informācijas nav. Es rosinu, ka Kāla ezera pārvaldībā nepieciešams ieviest pārmaiņas. Manā skatījumā, biedrība "Kāla ezera padome" nepilda savu funkciju. Ir nepieciešams risināt šīs problēmsituācijas. Ezera aizaugšanu veicina fakts, ka nav caurplūdes, tāpat ir ierobežojumi pārvietoties ar laivām utt. Šis jautājums būtu jārisina globālākā līmenī. Tāpat ezerā ir slūžas, kas atrodas privātā īpašumā un tiek virinātas pēc saviem ieskatiem. To ļoti labi var manīt pavasaros, kad līmenis pāris nedēļu laikā strauji nokrītas. Šie jautājumi būtu jāsakārto, – uzsvēra Arturs Gailītis.
Norādot uz to, ka biedrībā darbojas paši vestienieši, Agris Lungevičs mudināja iedzīvotājus būt aktīvākiem, savā starpā runāt un risināt jautājumus, kas saistīti ar ezeru. Savukārt Aigars Šķēls skaidroja: – Saistībā ar ūdens līmeni šis gads ar lielo sausumu to ļoti ir ietekmējis. Patiešām, ezeram slūžas ir, bet tām nav saimnieka. Diemžēl šobrīd neviens nevar pateikt, vai slūžas ir vietā, kur beidzas ezers, vai tur, kur sākas upe. Radusies situācija ir atbildīgi jāizpēta, un jārod atbilstoši risinājumi. Ieteiktu iedzīvotājiem līdzdarboties biedrībā, jārisina aktuālie jautājumi un problēmsituācijas.
Turpinot diskusiju, Arturs Gailītis gan pauda, ka viņa līdzšinējā saskarsme ar biedrību nav bijusi pozitīva.
– Piekrītu, ka ir jāiesaistās biedrībā un jautājumi jārisina no iekšienes. Diemžēl mana pieredze komunikācijā ar biedrību nav bijusi veiksmīga. Tur nav iespējama komunikācija, nemaz nerunājot par iesaistīšanos. Ir radusies izjūta, ka "Kāla ezera padomes" atsevišķi biedri nevēlas uzņemt jaunus biedrus. Diemžēl tā ir mazās provinces būtība, – ar skumjām norādīja Arturs.
Turpinot sarunas par Kāla ezeru, iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, kurš un vai vispār ir tiesīgs attīrīt krastus no aizaugšanas? Izskanēja jautājums, vai iespējams publiskajā peldvietā uzstādīt zīmi, kur nolaist laivas, lai tur nenovieto automašīnas vai neuzslien teltis.
– Vispirms jāiepazīstas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Vestienas ainavu apvidus noteikumiem. Šajā jautājumā jābūt īpaši piesardzīgiem. Darot labu, var nonākt pretējā situācijā un saņemt sodu. To var veikt ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, – skaidroja Aigars Šķēls. – Ļoti daudzas lietas iespējams atrisināt, dodoties uz pagasta pārvaldi. Piemēram, norādi "Publiskā peldvieta" uzstādīt nevaram, jo tad ir nepieciešama glābšanas stacija, ūdens monitorings utt. Savukārt norādi "Nobrauktuve uz ezeru" var uzstādīt, vēršoties pagasta pārvaldē. Tas attiecas arī uz citām informatīvām lietām, ierosinājumiem u. c.
Vēl viens aktuāls jautājums pagasta iedzīvotājiem – bažas par tuvojošos ziemu un sniega tīrīšanu. Kā piemērs tika minēta aizvadītā ziema un situācijas, kad ceļi pat visas brīvdienas netika tīrīti, jo gaidīja, kad vispirms iztīrīs valsts autoceļus. Vestienas pagasta pārvaldes vadītāja p. i. un īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Marika Veiba sniedza atbildi: – Patiesi, mēs vispirms gaidām, kad tiks iztīrīti galvenie valsts ceļi, jo, ja vispirms iztīrīsim mazos ceļus, lielais tīrītājs tiem priekšā aizstums pamatīgus vaļņus un tīrītājiem atkārtoti būs jābrauc un tie jātīra.
Savukārt Agris Lungevičs papildināja: – Pašvaldība jau vairākus gadus, un arī šis gads nebūs izņēmums, tīra sniegu arī uz katru viensētu, lai gan tas mums nebūtu jādara. Protams, ir ļoti nozīmīgi, kā ceļu tīrīšana tiek organizēta. Katra ziema ir citādāka. Ja sniegs ir stihija, kā tas bieži bija arī aizvadītajā ziemā, bieži gadās, ka ceļus nespēj tīrīt un tas prasa ilgāku laiku. Manā skatījumā, ir tikai loģiski, kad mazos ceļus iztīra tikai pēc tam, kad tiek iztīrīti valsts autoceļi.
Burova leļļu muzejs
Visskaļākās diskusijas tikšanās laikā raisīja Agneses Ģērķes jautājums.
– Kā bijušajai kultūras nama pārstāvei man joprojām ir ļoti nozīmīga kultūras dzīve pagastā. Kāpēc tik nepārdomāti Burova leļļu muzejs tiek izveidots kultūras namā, kur vajadzētu dejot, dziedāt, darboties pulciņiem? Tagad trīs telpas tiek atdotas muzejam. Vai Madonas novadā ir vēl kāds kultūras nams, kurā ir muzejs? 21. oktobrī gatavojamies atvērt skaisto zāli. Ir doma, ka ciemos ieradīsies deju kolektīvs, mums pašiem ir nodibināti divi ansambļi, ir citi kolektīvi. Kur mēs visi varam pārģērbties pirms uzstāšanās? – jautāja Agnese Ģērķe. – Es strādāju un gaidīju, kad beidzot klubam būs telpas, kad beidzot tautas nams būs tautai. Bet… Cik jauks aizvadītajā gadā bija senioru pasākums bijušā kroga telpā! Un tā ir senioriem ērti pieejama, jo nav jākāpj pa kāpnēm. Turpmāk tā nebūs, jo, ja tur tiks izstādītas lelles, nevienu tur svinēt svētkus vai pārģērbties nelaidīs. Muižas ēkā ir tik daudz telpu, kur visus muzejus var ierīkot vienuviet.
Savu viedokli šajā jautājumā pauda novada pašvaldības vadītājs.
– Raugoties no pašvaldības puses, mums ir ļoti svarīgi, lai Vestienā ir skaists kultūras nams. Arī man personīgi ir nozīmīgi, lai ir laba, sakārtota vieta. Daudzus no uzdotajiem jautājumiem par muzeju var un vajag vispirms risināt pagasta pārvaldē. Otrkārt, ir ļoti skumji dzirdēt, ka kaut kas tomēr nav labi, lai gan līdz šim bija sajūta, ka viss ir kārtībā. Kopīgiem spēkiem atradām finansējumu kultūras nama remontam. Savukārt, kas attiecas uz Burova muzeju, man šī ideja ļoti patīk. Vestienā tūrisms un tā piesaiste caur šo muzeju tiešām varētu labi darboties, – iezīmēja Agris Lungevičs. – Manā skatījumā Vestienas kultūras namā šāds muzejs ļoti iederētos. Tomēr, ja iedzīvotājiem tas liekas nepareizi, vajag sēsties pie kopīga galda un visu izrunāt, ņemot vērā visus argumentus.
Turpinot diskusiju, Agnese atzina: – Esmu par to, ka šāds muzejs Vestienā ir nepieciešams, un ir ļoti labi, ka tāds būs. Tomēr kultūras namu mēs atjaunojam, lai veicinātu kultūras dzīvi pagastā, bet šobrīd šķiet, ka tiek atjaunots muzejs. Uzskatu, ka vispirms ir jājautā cilvēkiem, kuri darbojas kultūras namā ikdienā, vai viņi tur vēlas muzeju.
Aigars Šķēls uzsvēra, ka iniciatīva par muzeju nāk no pašiem iedzīvotājiem un šī ideja dzīvo jau gadu. Tomēr līdz šim neviens pašvaldībā nav vērsies ar pretenzijām vai citiem ieteikumiem. Vairāki iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka apspriede par šo jautājumu nav bijusi. Liela daļa sanākušo piekrita, ka labāk būtu visus muzejus izvietot kopā, proti, muižas ēkā.
Noslēdzot diskusiju par muzeju, Agris Lungevičs uzsvēra: – Risinot šo jautājumu, būtu jāorganizē atsevišķa tikšanās. Ir jārunā, jādiskutē, jārod pareizais risinājums, lai nesanāk, ka esam ieguldījuši laiku un finansējumu, bet beigās nevienam tas nav bijis vajadzīgs. Aicinu iedzīvotājus šo jautājumu izrunāt ar pagasta pārvaldi.
Savu viedokli par Burova leļļu muzeju laikrakstam "Stars" izteica arī Vestienas tautas nama vadītāja Jolanta Bardziņa. Tas tiks publicēts kādā no turpmākajiem laikraksta numuriem.
Iedzīvotāju padomes
Daudziem iedzīvotājiem aktuāls jautājums ir par iedzīvotāju padomēm. Šī tēma ļoti nozīmīga ir arī Jurģim Ļaudakam.
– Sapulcē risinājās asas diskusijas par dažādām tēmām. Manā skatījumā, bez šīm diskusijām varētu iztikt, ja tiktu izveidotas iedzīvotāju padomes, kur šāda veida jautājumus apspriest un risināt. Tāpēc vispirms vēlos noskaidrot, kā virzās iedzīvotāju padomju saistošo noteikumu izstrādes process, un kurā brīdī iesaistāmies mēs, iedzīvotāji? – jautāja Jurģis Ļaudaks.
– Līdz gada beigām mēs noteikti skatīsim saistošos noteikumus. Domas par iedzīvotāju padomēm dalās, viedokļi ir dažādi. Personīgi es esmu par šādu padomju izveidi, tomēr ir jāsaprot, ka tās nebūs pagasta padomes deputāts ar pilnām funkcijām, bet gan lokālu, nelielu lietu izrunāšanai, priekšlikumu iesniegšanai pašvaldībā. Piekrītu, ka daudzas ikdienišķas lietas tā varēs atrisināt, – pārliecību pauda Agris Lungevičs.
06.10.2023.