Sausnējas pagasta bibliotēkas vadītāja Inga Grote savā darba vietā strādā septiņpadsmit gadu. Šobrīd bibliotēkā izlikta Ingas Grotes veidotā fotoizstāde „Toreiz un tagad", kas vismaz nosaukuma ziņā liek aizdomāties arī par viņu pašu.
Bibliotekārs ir sena profesija, tās aizsākumi meklējami Senajā Ēģiptē, kur bibliotekāriem bija jāglabā plaša papirusu ruļļu kolekcija.
Zināšanu apjoms un prestižs
Līdz 19. gadsimta beigām Eiropā par bibliotēku vadītājiem strādāja sabiedrībā zināmi cilvēki – literāti, zinātnieki, filozofi: Imanuēls Kants, Deivids Hjūms, Johans Godfrīds Herders, dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte.
Lai gan Latvijas bibliotēkās šobrīd ierasti strādā sievietes, bibliotēkas speciālistam nepieciešamo zināšanu apjomu nevar raksturot A. Lindgrēnes varoņa Karlsona vārdiem – „sīka vienība". Bibliotekāri izsniedz grāmatas, palīdz apmācīt lietotājus lietot datubāzes, apmaksāt rēķinus, ir starpnieki starp informācijas resursiem un to lietotājiem.
Sirds darbs arī pandēmijas laikā
Lai strādātu par bibliotekāru, ir vajadzīgs aicinājums, jābūt sava darba entuziastam. Tas faktiski ir sirds darbs. Bibliotekāram jābūt kā ceļvedim, jo bieži cilvēki paļaujas uz viņa gaumi, un lasītājus taču nedrīkst pievilt.
Kopš koronavīrusa parādīšanās Latvijā izmaiņas ierastajā ritmā skārušas arī bibliotēkas. No marta vidus publiskās bibliotēkas bija apmeklētājiem slēgtas, tomēr pandēmija lasīšanu neatcēla. Tika saglabāta grāmatu apmaiņas funkcija – ārpus bibliotēkas vai foajē izlikts prasītais un pēc laika izlasītās grāmatas saņemtas atpakaļ. Izdevumu dezinfekcija vai grāmatu karantīna uz 72 stundām bibliotēkās pastāv joprojām, bet Inga Grote pauž gandarījumu par secināto – cilvēkiem lasīšana bija un ir svarīga.
No pavāres par bibliotekāri
– Pēc profesijas esmu pavāre. Trīs gadus nostrādāju profesijā, tad dzima bērni, darbojos piemājas saimniecībā. Kad bibliotēkā atbrīvojās vieta, rakstīju pagastam iesniegumu, un no vairākiem pretendentiem izvēle krita uz mani, – atceras bibliotekāre. – Maizīte vien ir – iepriekš tā bija miesai, tagad – dvēselei un garam, darbs apkalpojošajā sfērā.
Kopš 2017. gada Sausnējas pagastā ir viena bibliotēka, Sidrabiņus skārusi pārveide – tur bibliotēkas telpās ir ārējās apkalpošanas punkts, uz kuru Inga Grote reizi nedēļā dodas izbraukumā.
Pārmaiņas un lasītāju paaudzes
– Pārmaiņas ir būtiskas, vispirms jau tehnoloģiju jomā, – darba gaitu sākumu ar šodienu salīdzina bibliotekāre. – Sausnējas bibliotēkā lasītājiem ir divi datori, viens – manā rīcībā. Apgrozījums nav pārlieku liels, tāpēc ar to pietiek. Pagājušajā gadā Sausnējas bibliotēkā bija 142 lasītāji, šogad būs mazāk. Lielākie grāmatu lasītāji ir pensionāri, kas lasa daiļliteratūru, senioriem īpaši patīk latviešu autoru darbi, no žurnāliem – „Praktiskais Latvietis". Laba sadarbība izveidojusies ar pansionātu, pirms pandēmijas reizi mēnesī ar grāmatām braucu uz „Kastaņām". Interesanti, ka tur bieži izvēlas lasīt kriminālromānus, nervus kutinošu literatūru. Nereti pie cilvēkiem braucu uz mājām, iepriekš sazinos, tad vedu grāmatas. Laba sadarbība izveidojusies ar pagasta pārvaldi, kas vienmēr izlīdz ar busiņu.
Jaunākās grāmatas bibliotekāre izvēlas pati, visbiežāk tās pasūta internetā: – Braucu uz semināriem Madonas bibliotēkā, kur arī iespējams iegādāties jaunāko. Tā kā izmantoju sabiedrisko transportu, stiept grāmatu saiņus nav viegli, izdevīgāk pasūtījumu veikt internetā. Tad grāmatas pieved klāt un pasūtījumam dod arī atlaidi.
Tikšanās ar kolēģiem un mazajiem lasītājiem
Ikmēneša tikšanās ar kolēģiem Madonā ietver citu pievienoto vērtību – ikviena konference vai seminārs sniedz jaunu informāciju, pieredzes apmaiņu un zināšanas, kā arī palīdz novērtēt vidi, kurā katrs darbojas pats.
– Kopš skola Sausnējā likvidēta, bērnu un jauniešu mūsu bibliotēkā ir maz, – novērojumos dalās Inga Grote. – Pa kādam iegriežas, bet reti, tāpēc neesam iesaistījušies lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija". Bērnu stūrītis mums ir, tāpat plaukts ar bērniem paredzēto literatūru. Vācam arī makulatūru, 22. septembrī papīrfabrika „Līgatne" brauks tai pakaļ.
Fotogrāfiju izstāde un pasākumi
Līdz 5. oktobrim Sausnējas bibliotēkā skatāma fotogrāfiju izstāde „Toreiz un tagad". – Vecās fotogrāfijas nāk no muzeja krājuma, jaunās bildēju es. Kopumā izliktas 25 fotogrāfijas – raksturīgais Sidrabiņos, Liepkalnē, Sausnējā, – atklāj autore.
Vaicāta par citām izstādēm, bibliotēkas vadītāja norāda, ka bijušas gan pastkaršu, gan ziedu, gan izstādes ar rudens veltēm. Visvairāk tiek veidotas tematiskas izstādes par literatūru un grāmatu autoriem, kuriem aprit nozīmīgas dzīves jubilejas. Septembrī sausnējiešiem ir slavens jubilārs – rakstnieks Valdis, kam apritēs 155 gadi. Pasākums plānots oktobrī, tas notiks Sausnējas muzejā.
– Pasākumus parasti rīkojam kopā, – uzsver Inga Grote.
– Ejam visi kopā: bibliotēka, kultūras darba organizatore un muzejs, piemērotākās telpas pasākumiem ir tieši muzejā. Aktivitātēs noder pirmajā profesijā gūtais, jo lielais zupas katls parasti tiek uzticēts man.
Vaļasprieks palīdz atraisīties
Tā kā publiski uzstāties kādreiz bijis grūti, kopš 2009. gada Inga Grote darbojas Sausnējas amatierteātrī: – Iestudējam skečus, veidojam komiskas izrādes, kas atraisa aktierus un skatītājus.
Bibliotekāre priecājas, ka divām bibliotēkas telpām šogad klāt nākusi trešā, kas gada sākumā iegūta no medpunkta. Tajā izvietots bibliotēkas krājums.
– Mūsu ēkā „Straumes" savulaik bija mācītāja māja, – komentē bibliotekāre. – Tā ir viena no vecākajām ēkām Sausnējā, ar labu auru. Centrālās apkures gan nav, kurinu krāsnis, pati tīru arī telpas.
Ģimenes locekļu izvēles
Vaicāta par ģimeni, bibliotekāre atzīst, ka ir dzimusi un augusi Cesvaines pusē, pēc skolas abas ar dvīņumāsu apguva pavāra profesiju un pārcēlās uz Ērgļiem. Māsa pēc laika atgriezās Cesvainē, Inga kopš 1985. gada dzīvo un strādā Sausnējā.
– Abi dēli jau savā dzīvē, viens strādā Rīgā, otrs – Jēkabpilī, – ierunājoties par ģimeni, atklāj sausnējiete. – Vecākais no dvīņiem iesaistījies apvienībā, kas izzina vēsturi, Otrā pasaules kara laikā kritušos. Abiem dēliem ir ģimene, ar mazbērniem diemžēl iznāk tikties reti. Palaikam kādam ko uzadu, jo adīšana ir mans lielais vaļasprieks.
Dzejas dienas būs
– Lasu pilnīgi visu, – ierunājoties par literatūru, neslēpj Inga Grote. – No pēdējā izlasītā varu ieteikt Daces Rukšānes romānu „Krieva āda". Lasu arī dzeju, un Dzejas dienas Sausnējas muzeja zālē notiks 25. septembrī. Pie mums ciemos atbrauks Anna Tomiņa, ieklausīsimies viņas dzejā.
– Viena no svarīgākajām lietām manā darbā ir prasme uzklausīt, – aizdomājas bibliotekāre.
– Cilvēks atnāk un vēlas parunāties. Ne tikai par grāmatām, dažkārt tēmu loks ir visplašākais. Ir gan viena lieta, ko gribētu novērst, – tas ir robs bibliotekārajā izglītībā, – turpina sausnējiete. – Dažādus kursus esmu izgājusi, bet nav dokumenta, ka esmu bibliotekāre. Zinu, ka Nacionālajā bibliotēkā būs iespēja nokārtot eksāmenu un iegūt dokumentu. Esmu apņēmības pilna to nākamgad paveikt.
16.09.2020.