Tagad, atskatoties uz svētkiem kopumā, var sacīt – svētku esence bija vakardiena un šodienas realitāte, cieņa pret senčiem un skuba šodienas darboņiem.
Jāatzīst, praulēnieši svētkiem sāka gatavoties laikus. No 21. jūnija pagasta zālē bija apskatāma iedzīvotāju rokdarbu un foto izstāde. Pēcjāņu sestdiena tika kuplināta ar bagātīgu programmu – sporta spēles, piepūšamās atrakcijas, burbuļu šovs, bērnu ratiņu defilē, kūku degustācija un dažādu tēju baudīšana. Pie skolas notika pagasta pašdarbības kolektīvu koncerti. Kā pirmā uzkalniņā uzstājās folkloras kopa "Praulits", kas ar tautasdziesmām un rotaļām centās iekustināt praulēniešus un viesus, aicinot gan dziedāt līdzi, gan ņemt dalību rotaļās. Jau citā vietā, liepu lapu ēnā, sekoja Praulienas amatieru teātra izrāde režisores Vijas Miškas vadībā. Skolas sporta laukumā savu dejotprasmi rādīja jauniešu deju kolektīvs "Pinums" – kopā ar vadītāju Daigu Madernieci ikviens varēja priecāties par jauniešu raženajiem pieciem deju gadiem. Atraktīvais un uz dziesmu vedinošais kora diriģents Jānis Rijnieks ar sev piemītošo brīvo pašhoreogrāfiju meistarīgi saliedēja Praulienas koristus dziesmā. Notika sadziedāšanās ar mutīgajiem klausītājiem. Svētkus ar pozitīvu balsojumu papildināja Madonas novada domes varasvīru bloks un Praulienas pagasta pārvaldes dāmas, cildinot un dāsni apbalvojot tautiešus. Personībām tika piesprausts ordenis ar Praulienai raksturīgo "mīl-nemīl" margrietiņu. Svētku torti stadionā ienesa 515 futbolisti… atvainojiet, 5 jaunieši ienesa 515 kūciņas. Tad uguņošana, fanfāras un dūmi… Svētku finālā šlāgergrupa "Zelta kniede", bezbēdīgu dejotāju apmeklējums.
Daudzveidīga programma
Prieks, ka joprojām dziedam, dejojam, spēlējam teātri un skatītāji to novērtē. Īpašs paldies Ainai Pidikai par atsaucību, ieinteresētību un ieguldīto darbu izstādes "Praulienas pagasts" tapšanā. Paldies Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam par materiāliem, bez tiem šī izstāde nebūtu iespējama, – svarīgākos svētku programmas notikumus akcentēja pagasta bibliotēkas vadītāja Lilita Cimdiņa.
Savukārt Praulienas pagasta jaunatnes darbiniece Linda Kalniņa dalījās iespaidos par sportiskajām aktivitātēm: – Jubilejas ietvaros norisinājās sporta stafetes "Miss spēka sieva" un "Mrs. spēka vīrs". Šķēršļu joslā bija iespēja iemēģināt roku šautriņu mešanā, malkas vešanā, slēpošanā un citos mājsaimniecībā noderīgos darbos. Vislielāko atzinību ieguva olas cepšana un nezāļu ravēšana, taču spēkavīriem vislielākās grūtības sagādāja veļas izkāršana ar bērniņu rokās. Praulienas jauniešiem sirdī ir futbols. Priecājamies, ka uz futbolu bija pieteikušās sešas komandas. Turnīrā 1. vietu ieguva Praulienas komanda "Liepu iela". Paldies tiesnešiem un sporta entuziastiem Artūram Padomam un Renātei Galejai.
Praulienā kultūras darbinieki 12 planšetēs ir apkopojuši pagasta vēsturi, ievērojamu cilvēku dzīves stāstus un notikumus.
Ieskats vēsturē
Prauliena pirmoreiz minēta 1507. gadā.
Iespējams, ka tās nosaukums cēlies no Praulīša ezera nosaukuma. Vēsturiskajā gaitā administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā tikusi iekļauta daļa Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta un neliela daļa Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas. Praulienas muiža tika vairākkārt pirkta un pārdota. Zināms, ka ap 1820. gadu muižā skaitījušies 293 vīrieši un 331 sievietes. No muižas ēkām vēl saglabājusies kādreizējā spirta dedzinātava, tagad pagasta pārvalde, akmeņu mūra klēts un kalpu māja, tagad Apiņu kalte. Praulēniešu vajadzībām kalpoja četras dzirnavas. 1892. gadā uzskaitīti trīs krogi, kuru īpašnieks bijis G. Heimersens. Stabu krogā saimniekojis J. Stankevičs, 1905. gadā tur ierīkota slepena ieroču darbnīca revolucionāriem.
Dabas objekti
Ūbānu pilskalns pie bijušajiem Lejas Ūbāniem atrodas uz kāda pakalna, kas spēji aptrūkst pret Ilgas upīti. Senos laikos kalnā esot stāvējusi pils, bet pretējā pakalnā – Ozolkalnā – baznīca. Kujas upes krastā varam redzēt Velna Skroderi, kas ir lielākais akmens Vidzemē un trešais lielākais Latvijā, tas var lepoties ar 100 m3 un 20 metru apkārtmēru. Pieminēšanas vērts arī Vecsaikavas dižozols – dižākais ozols Madonas novadā, tā apkārtmērs ir 8.02 metri (pēc 2015. gada mērījumiem).
Praulienas pamatskola veidojusies no Praulienas 1. skolas un Gustavskolas apvienošanas. Saikavas Kalna skola dibināta un pirmā ēka uzcelta 1867. gadā kā Saikavas pagasta Konrāda skola. Zemi skolai atvēlējis Lubānas un Saikavas muižas īpašnieks barons fon Vulfs. No 1998. gada Kalna skolas telpas izmanto Grostonas kristīgā skola.
Literāti un valodnieki
Jānis Medenis (1903-1961) – dzejnieks un tulkotājs. Maija Poiša (1934- 2018) – folkloriste, dialektoloģe, skolotāja, dzejnieka Jāņa Medeņa meita. Ilze Indrāne, īstajā vārdā Undīne Jātniece, rakstniece, kura 2012. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jānis Ezeriņš (1891-1924) – rakstnieks, tulkotājs, atdzejotājs. Rūdolfs Gustavs Libeks (1854-1908) – skolotājs, literāts, viens no pirmajiem latviešu esperantistiem.
Kultūras darbinieki
Haralds Mednis (1906 – 2000) – diriģents. Jānis Norvilis (1906-1994) – komponists, diriģents, pazīstamākās Norviļa dziesmas ir „Daugav' abas malas" un „Svēts mantojums". 1991. gadā Jānim Norvilim piešķīra Pasaules brīvo latviešu apvienības goda balvu par mūža darbu. Voldemārs Goldbergs (1902-1997) – cītaru meistars, tautas muzikants. Izgatavojis ap 150 cītaru. Artis Kumsārs (1942-2013) –
kora un simfoniskā orķestra diriģents, ilggadējs Madonas mūzikas skolas direktors, viņa darbs novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras Atzinības krustu. Sakārtojis grāmatu „Madonas novada vērtums", sarakstījis „Stipruma grāmatu". Rūdolfs Baltaisvilks (1903-1995) – aktieris, režisors un skatuves
mākslas pedagogs. Jānis Turss (1876-1945) – ērģelnieks, mūzikas pedagogs, kordiriģents, diriģējis Liepājas filharmonijas svētdienas vieglās mūzikas koncertus. Viņam piederējusi nošu izdevniecība. Jānis Pommers (1921-1934) – Latvijas pareizticīgās baznīcas arhibīskaps, darbojies arī Sluckā, Odesā, Taganrogā, Tverā, Penzā. Bijis apcietināts, bet attaisnots. 1921. gadā iecelts par Rīgas un Latvijas arhibīskapu, Latvijas 2.-4. Saeimas deputāts, pēc nāves iecelts svēto kārtā. Vilis
Vārsbergs (1929-2012) – teologs, izcils trimdas sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns. 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Fricis Indriksons (1871-1905) – aktīvs kultūras darbinieks, folkloras vācējs, Krišjānim Baronam iesūtījis vairāk nekā 1500 tautasdziesmu.
Brīvības cīnītāji
Jānis Ezeriņš (1894-1944) – Latvijas armijas ģenerālis, piedalījies kaujās Cēsu rotas sastāvā un Latgales atbrīvošanas kaujās. Apbalvojumi – Latvijas 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, Igaunijas 3. šķiras Ērgļa ordenis, Somijas 3. šķiras Baltās Rozes ordenis. Jēkabs Vītols (1898-1992) – 1. pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, apbalvots ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni.
Praulienas ievērojamo personu saraksts nav pilnīgs, šodien pie pagasta stūres ir enerģiski un laikmetīgi cilvēki, kuri ar saviem sasniegumiem turpina rakstīt planšetēs zelta rindas.
IMANTS PULKSTENIS
8.07.2022.