Ņemot vērā sabiedrības interesi par SIA „Madonas ūdens” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk — Regulators) iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu, Madonas novada pašvaldība šī gada 9. janvārī Madonas kultūras namā rīkoja informatīvo tikšanos ar iedzīvotājiem.
Tās laikā SIA „Madonas ūdens", Regulatora un Madonas novada pašvaldības administrācijas pārstāvji iedzīvotājus informēja par uzņēmuma iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz būtisku kāpumu – ūdensapgādes pakalpojumam no 1,27 uz 1,68 eiro par kubikmetru jeb to palielināt par 32,28 %; kanalizācijas pakalpojumam – no 1,68 uz 2,65 eiro par kubikmetru jeb to palielināt par 58,68 % (bez PVN).
Mazliet dīvaini, ka pašvaldības rīkoto tikšanos vadīja ieinteresētā uzņēmuma vadītājs – SIA „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks. Parasti pasākumus, tikšanos ar iedzīvotājiem tomēr vada to organizatori, kā, piemēram, šajā gadījumā to uzticot kaut vai pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistiem.
Tikšanās Madonas kultūras namā bija ļoti labi apmeklēta. Turklāt liela daļa savu attieksmi jau bija izteikusi, atsaucoties Madonas pilsētas interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētājas Jeuženijas aicinājumam parakstī-ties pret plānotajiem augstajiem ūdens un kanalizācijas, kā arī siltumapgādes pakalpojuma tarifiem, tos nosakot pa zonām, nevis vienotu tarifu visā SIA „Madonas ūdens" apkalpes teritorijā. Paraksti tika savākti pārsteidzoši daudz – 1903.
Diskusijā, kas izvērtās pēc SIA „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētāja Guntara Dambenieka Regulatoram iesniegtā ūdenssaimniecības tarifu projekta prezentācijas un Regulatora pārstāves – SPRK Ūdenssaimniecības nodaļas vadītājas Daces Čodares-Plaudes – detalizētā skaidrojuma, kā veidojas ūdenssaimniecības tarifs, kādas izmaksas drīkst tajā iekļaut un kādas nevar, kādi faktori to ietekmē, dominēja divas tēmas – tarifu noteikšana pa zonām un griestos saceltās personāla izmaksas, to lielais īpatsvars izstrādātajos tarifu projektos, jo īpaši attiecībā uz kanalizāciju, kur personāla izmaksas veido pat 48 %.
Madoniete Aija Eglīte, piekrītot, ka esam kopā vienā novadā un tāpēc nevajadzētu cilvēkus šķirot, aicināja pārskatīt tarifā iekļautās izmaksas. Turpinot domu, ka esam vienādi visā novadā, viņa sacīja:
– Arī „Madonas ūdens" nevar būt citādāks un tik ļoti pacelties virs vidējiem Madonas novada iedzīvotāju ienākumiem. Ja ūdenssaimniecību tarifu ziņā „Madonas ūdens" valstī ir pirmajā piecniekā, tad ienākumu ziņā ir uzreiz otrais aiz Valmieras, un uz to drusku arī būtu jāskatās. Es esmu par to, ka nevajadzētu skaldīt matus 10 vai 20 centu dēļ, bet ir jāizvērtē izdevumu posteņi. Pieejot tam ar ekonomista domāšanu, tarifu var samazināt. Noteikti ir iespējams ieekonomēt, izvērtējot personāla un transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas.
Viņa uzdeva arī jautājumu, cik minimālās algas saņēmēju ir SIA „Madonas ūdens". Uzņēmuma vadītājs Guntars Dambenieks bija spiests atzīt, ka tādu neesot.
– Tādā gadījumā ir nekorekti minēt argumentu, ka, palielinoties minimālai algai līdz 700 eiro, tik ļoti tādēļ ir jāceļ darbinieku atalgojums. Es nebūtu šeit šodien šajā sapulcē, ja tarifs paaugstinātos par 10 vai 15 procentiem, bet mani vienkārši tracina šis 52 % lielais personālu izmaksu kāpums. Tas ir apmēram tā, ka jūs sēžat kokā un uz mums visiem skatāties no augšas, bet, lūdzu, nokāpiet lejā uz zemes pie mums un esiet kopā ar mums, – aicināja Aija Eglīte.
Arī Regulatora pārstāvei ievērojamā atalgojuma palielinājuma sakarā tika uzdots jautājums, vai ir kādi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēts, cik pamatots ir personāla izmaksu kāpums. Kā, piemēram, šajā gadījumā, kāpēc „Madonas ūdenī" darbinieku atalgojums tiek palielināts par 30-40 % un ne par visiem simts procentiem?
SPRK Ūdenssaimniecības nodaļas vadītāja Dace Čodare-Plaude informēja, ka uzmanība tam tiek pievērsta un konkrēti atalgojums tiek salīdzināts darbiniekiem pamatgrupās, vai nav kaut kas netipiski izlecošs gan izvērtējot situāciju valstī kopumā, gan konkrētās nozares uzņēmumos, gan reģionā, vai nav kādas lielas atšķirības. Regulators to vēl nav izvērtējis, bet tas tiks veikts, tāpat analizētas citas izmaksas.
Arī SIA „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks atzina, ka cipari ir lieli un plānotais tarifu kāpums ir ievērojams, bet jāņem vērā, ka tas nav mainījies kopš 2019. gada, izņemot elektroenerģijas izmaksas. Tarifā tās sakarā ar svārstīgajām elektroenerģijas cenām, ir iekļautas vairākkārt, izmaiņas attiecīgi saskaņojot ar Regulatoru un tarifu gan palielinot, gan samazinot. Arī tagad, ja, piemēram, iesniegtais tarifs tiktu apstiprināts šajās dienās, šī iemesla dēļ tas nedaudz samazinātos – no 4,33 uz 4,30 EUR/m3, jo ir samazinājušās elektroenerģijas izmaksas, it īpaši ūdensapgādē. SIA „Madonas ūdens" vadītājs to skaidroja ar uzņēmuma efektīvu darbību, kā piemēru minot arī uzstādītos saules paneļus.
Viņš informēja, ka Regulators ir pieprasījis papildu informāciju un ka arī Madonas novada dome ir saņēmusi vēstuli no Regulatora ar lūgumu pieņemt lēmumu par vienota tarifa vai pa zonām noteikšanu SIA „Madonas ūdens" apkalpes teritorijā. Tas tiks skatīts gan Madonas novada domes komitejas, gan domes sēdē.
– Mēs, protams, sekojam līdzi aktivitātēm sabiedrībā, ko raisījis iesniegtais tarifu projekts, un zinām daļas iedzīvotāju vēlmi to noteikt pa zonām. Esam veikuši arī provizoriskos aprēķinus. Tādā gadījumā, proporcionāli sadalot izdevumus pa teritorijām, kopējais ūdens un kanalizācijas tarifs par kubikmetru Madonas zonā varētu būt 4,10 eiro, Ērgļu zonā – 5,91 eiro, bet Lubānas zonā – 4,48 eiro, – atklāja Guntars Dambenieks, akcentējot, ka, dzīvojot vienā novadā, viņa skatījumā, nevajadzētu šķirot iedzīvotājus un tomēr būtu jānosaka vienots tarifs.
Savukārt Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča vispirms atzīmēja, ka viņas vadītā biedrība jau no 2004. gada ir aizstāvējusi madoniešu intereses dažādās jomās, ne tikai attiecībā uz ūdenssaimniecības un siltuma tarifiem. Pateicoties biedrības aktivitātēm un iedzīvotāju iesaistei, ticis nosargāts parks iepretim Madonas pilsētas sporta centram, un arī Madonas slimnīca tika saglabāta.
Viņa atklāja, ka parakstu vākšanas laikā esot radies iespaids, ka SIA „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs neievērojot vārda un preses brīvību, demokrātiju un uzskatot, ka iedzīvotājiem neesot nekādu tiesību kaut ko apstrīdēt un iebilst.
– Tas, kas notika parakstu vākšanas procesā, ir kaut kas neiedomājams. Guntars Dambenieks ieradās parakstu vākšanas vietās, bez atļaujas fotografēja, teica, ka iedzīvotājiem neesot tādu tiesību vākt parakstus, – apgalvoja Jeuženija Adamoviča.
Viņa aicināja iesniegtā tarifa izvērtēšanai veidot darba grupu, iesaistot domes speciālistus, kuri profesionāli izvērtētu tarifu projektā iekļauto izmaksu pamatotību un atbilstību situācijai Madonas novadā, jo ne jau parastie iedzīvotāji var apstrīdēt sarežģītos tarifu aprēķinus, ciparus un skaitļu tabulas.
Viņa pauda arī lielu neizpratni par lielo algu palielinājumu SIA „Madonas ūdens" darbiniekiem, to, ka bieži tiek mainītas mašīnas, jo priekšniecībai vajadzīgi glauni braucamie, un izteica citus pārmetumus – to, ka Guntars Dambenieks vada divus uzņēmumus, neraugoties uz to, ka 40 stundu darba nedēļu neviens nav atcēlis, un atalgojumu abās vietās saņem kā par pilnu slodzi.
Viņa strikti iestājās par ūdenssaimniecības tarifu noteikšanu pa zonām, jo tā neesot nekāda iedzīvotāju šķirošana. Vai SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums" atrodas citā novadā, ja jau tas piedāvā pakalpojumus par atšķirīgiem tarifiem Sauleskalnā, Bērzaunē, Kalsnavā, Aiviekstē, Vestienā, un pat iedzīvotājiem Iedzēnos tas ir atšķirīgs. Arī Cesvainē ir savi tarifi.
Kāpēc tā nevarētu būt Madonā? Vai tikai tāpēc, ka madoniešiem ir jābūt solidāriem un jāmaksā citu vietā? Tad jau varbūt vienādu tarifu vajadzētu noteikt visā valsts teritorijā, lai arī Rīga, kur rīdzinieki ūdeni patērē vairāk nekā 35 % no visa apjoma Latvijā, solidarizējas ar visiem iedzīvotājiem, jo izmaksas pie tik liela patēriņa esot vieglāk izlīdzināt.
SIA „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks, atbildot uz izteiktajiem pārmetuemiem, pauda, ka vienmēr ir bijis par sabiedrības iniciatīvu. – Attiecībā uz parakstu vākšanu – jā, es piegāju pie kādas kundzes uz ielas un pajautāju, vai cilvēki saprot, par ko viņi parakstās, jo, ja tā, piemēram, ir iedzīvotāja no Ērgļiem, tad jau sanāk, ka parakstās par 5,91 EUR/m3 lielu tarifu. Arī bildēt publiskā vietā es varu, kad vien gribu. Iegāju arī Madonas slimnīcā un piezvanīju tās vadītajai (par to gan es Madonas novada domes vadību nebiju informējis), un vērsu uzmanību, ka, ja publiskā vietā atrodas aptaujas anketa un ir iespējams identificēt personu, lūdzu pateikt, lai cilvēki neraksta adreses. Biju arī privātveikalā, bet arī tā ir publiskā vieta, kur var fotografēt, – oponēja Guntars Dambenieks.
Pēdējam apgalvojumam gan īsti negribētu piekrist, jo diez vai iekštelpās bez īpašnieka atļaujas to var darīt. Visticamāk, lielveikalā apsardzes darbinieki jau pie pirmā telefona klikšķa būtu uzlikuši roku dzelžus…
Diskusijā iesaistījās arī citi tikšanās dalībnieki. Regulatoram iesniegtajā tarifu projektā īpaši bija iedziļinājusies madoniete Marija Miglone un Madonas novada domes deputāts Andris Sakne. Viņš, starp citu, bija vienīgais, kurš runas laikā tika vairākas reizes pārtraukts, tādējādi neļaujot koncentrēties un izteikt visus argumentus. Deputāts gan ir noskaņots turpināt diskusiju ar Regulatora pārstāvi sazvanoties, lai meklētu iespējas samazināt tarifā iekļautās izmaksas.
Viedokli pauda arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, uzsverot, ka starpība starp 4,10 un 4,30 eiro neesot tik liela, lai noteiktu tarifus pa zonām un tādējādi šķirotu novada iedzīvotājus.
12.01.2024.