Vidusskolās izlaidumi nosvinēti, un sākusies pieteikšanās uz studiju programmām augstskolās. Tradicionāli lielākā daļa jauniešu izvēlēsies studēt vietējās augstskolās, taču pastāv arī alternatīva – studijas ārvalstīs.
Šā gada Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes absolvente un nu jau bakalaure vadībzinātnēs AGNESE DZENE, kas pusgadu mācījās Fontys universitātē Nīderlandē, uzskata, ka studijas ārzemēs ir ļoti vērtīga dzīves pieredze un veids, kā uzlabot profesionālās un svešvalodas zināšanas.
– Pēc kādiem apsvērumiem, absolvējot Madonas Valsts ģimnāziju, tu izvēlējies tālāko izglītošanās ceļu?
– Līdzīgi kā liela daļa absolventu, pēc vidusskolas beigām es biju kā balta lapa, tāpēc vēlējos studēt plaša profila specialitāti. Jau tobrīd bija doma par studēšanu ārvalstīs, tāpēc, izvēloties augstskolu, centos izzināt, kāda ir tās sadarbība ar ārvalstu augstskolām. Rīgas Stradiņa universitāti izvēlējos tādēļ, ka iepatikās tās piedāvātā mācību programma (3 gadi), kā arī tas, ka konkurss uz Eiropas izglītības programmu „ERASMUS" tajā bija salīdzinoši mazs. Pluss bija arī iespēja mācīties franču valodu. Izvēli par labu ekonomistiem galvenokārt noteica pašas interese, taču neliela ietekme nāca arī no vecāku puses.
Mācoties Madonas Valsts ģimnāzijā, man vienmēr tika teikts, ka tik smagi, kā te jāmācās, citviet noteikti nebūs, taču realitātē izrādījās citādi, jo stradiņos bija trakāk. Ģimnāzijā ar mums vēl nedaudz auklējās, bet augstskolā daudz kas vienkārši tika uzkrauts un pašiem bija jātiek galā. Taču ar to ļoti ātri apradu. Vienīgā lieta, kas augstskolā izbrīnīja, bija pasniedzēju atsvešinātība. Varēja just, ka daži no viņiem nav īpaši ieinteresēti, lai studenti pēc iespējas labāk mācītos. Vienkārši atnāca, nolasīja lekciju un aizgāja. Vienreiz pat veicām nelielu eksperimentu. Kopā ar kursabiedri riskējot nodevām pasniedzējam divas pilnīgi vienādas ieskaites. Vienai no mums ielika „6", bet otrai – „9". Taču šis bija izņēmuma gadījums, ko par normu nevajadzētu uzskatīt.
Otrā studiju gada otrajā pusē radās iespēja doties studēt uz ārzemēm, un to arī izmantoju, jo jau nākamajā gadā stradiņos bija jāraksta bakalaura darbs.
– Daudziem studijas ārzemēs saistās ar lēcienu nezināmajā un lieliem izdevumiem. Kā ir īstenībā?
– Sākumā arī es, kad pēc 12. klases beigšanas sāku domāt par studijām ārzemēs, spriedu, ka tas noteikti ir ļoti dārgi, taču realitātē izrādījās, ka tā nebūt nav. Svarīgākais ir nenobīties un sākt meklēt labu augstskolu. Fontys universitātē Nīderlandē, kur es pusgadu mācījos, maksa par mācību gadu ir 1600 eiro; piemēram, Latvijas Universitātē gada maksa ir 1500 latu. Izglītības sektoru tur galvenokārt uztur valsts, tāpēc arī mācību maksas ir zemas, taču augstākās izglītības līmenis no tā necieš. Arī ar dzīvošanu lielu grūtību nav, jo dzīves dārdzība tur ir samērojama ar situāciju Latvijā. Ja ir nedrošība, var pakonsultēties ar tiem cilvēkiem, kas jau ir studējuši ārzemēs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 27.06.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto