Latvijas junioru izlase U-18, kas no Eiropas čempionāta basketbolā Madridē pārveda bronzas medaļas, turpina saņemt apsveikumus. Tostarp bronzas medaļu Latvijai palīdzēja kaldināt arī
MIKUS SOKOLOVS, kas ir iekļuvis jauno un talantīgo basketbolistu vidū. Ar saknēm madonietis, kas pirmās iemaņas basketbola spēlē apguvis mūsu pilsētā, trenējoties Madonas sporta skolā trenera Agņa Beķera vadībā.
Patlaban gan gulbenieši viņu pieskaita savējiem, jo Mikus dzīvo, mācās un trenējas Gulbenē. Izmantojot iespēju satikties Madonā, aicināju Miku Sokolovu uz sarunu.
– Cik bieži atbrauc uz Madonu?
– Basketbola spēļu sezonas laikā atbraucu retāk. Kamēr spēles vēl nav sākušās, braucu pie vecākiem pa sestdienām un svētdienām. Manas mājas tomēr ir Madonā, kas ir un paliks mana pilsēta, nebūšu gulbenietis.
– Pastāsti, kā sāki nodarboties ar basketbolu?
– Basketbola spēles pamati ielikti jau pamatskolas laikā, mācoties Madonā. Sāku spēlēt groza bumbu, šķiet, 5. klasē. Kad mani Madonas sporta skolas treneris Agnis Beķeris aicināja uz treniņiem, aizgāju, bet sākumā basketbols nemaz neiepatikās, pat pārtraucu spēlēt. Pēc gada atkal atgriezos un atsāku basketbola treniņus. Pateicoties draugam Jānim Vācietim, kas spēlēja basketbolu, arī es aizrāvos ar šo spēli. Vēlāk, kad viņš jau braukāja uz Gulbeni uz treniņiem, kādudien treneris man pajautāja, vai arī es nevēlos trenēties Gulbenes "Buku" komandā toreiz pie galvenā trenera Agra Galvanovska. Bez domāšanas piekritu, piezvanīju mammai un pateicu, ka palieku Gulbenē.
– Vai mamma necentās tevi atturēt, sak, kur brauksi prom no mājām?
– Man ir ideāli vecāki – visu atbalsta, ko es daru, – gan blēņas, gan labās lietas, un lielā mērā man ir jāpateicas viņiem par to, ko esmu sasniedzis. Vecāki – mamma Ineta Ceruka un tētis Valdis Sokolovs – ir kļuvuši basketbola spēļu līdzjutēji, seko līdzi manām sportiskajām gaitām. Mani ir atbalstījusi visa ģimene – arī brālis Kaspars un māsa Līga. Ģimenē esmu pats jaunākais, bet vienīgais, kas sporto un trenējas. Pārējiem sports ir tikai aktīvas atpūtas līmenī. Kad vecāki atbrauc uz spēlēm, ir pacilātāka sajūta, bet, ja kas nesanāk, tad atkal nedaudz pārdzīvoju.
– Kā tiki pamanīts un nokļuvi Latvijas jaunatnes basketbola izlases komandas U-18 spēlētāju pulkā?
– Jau pagājušajā gadā trenējos U-18 izlasē, aizbraucu uz dažiem treniņiem. Aktīvi treniņus uzsāku šogad no 13. jūnija, lai kopā ar komandu sagatavotos Eiropas čempionātam basketbolā. Katrs spēlētājs pielika savu roku un prātu, lai mēs izcīnītu bronzas medaļu. Kvalifikācija norisinājās Spānijā, tāpat kā čempionāta spēles. Mēs bijām priecīgi, kad ar 2 punktu pārsvaru (74 : 72) Latvija uzvarēja Lietuvas izlasi un līdz ar to uzvarēja cīņā par bronzu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 22.09.2007.
AGRA VECKALNIŅA foto