Stiliste VIOLETA RULLE ir piemērs tam, ka bērnu intereses un talanti, ja vien tiek laikus atbalstīti, nevis apspiesti, var pozitīvi atsaukties uz turpmāko izglītību, karjeru un dzīvi kopumā. Bijusī madoniete, kas ieguvusi 1. vietu Latvijas konkursā „Baltic Beauty World" un 10. – pasaules festivālā „Body Painting" Austrijā, aicina arī citus jauniešus smelties gribasspēku un noticēt savām spējām sasniegt augstus mērķus jomā, kas pašiem šķiet interesanta.
– Kāpēc izvēlējies stilista profesiju?
– Nespēju sevi iedomāties sēžam birojā un krāmējam papīrus. Sirdī vienmēr esmu bijusi māksliniece. Atceros, vēl mācoties Madonā, visas matemātikas klades bija pilnas nevis ar formulām un uzdevumiem, bet kleitu skicēm. Pēc skolas beigām devos uz Birutas Mageles starptautisko stilistu skolu, kas bija vienīgā Latvijā, kur varēju apgūt šo profesiju pilnībā. Šo skolu beidzu ar ļoti labām sekmēm un šobrīd ar panākumiem strādāju savā profesijā.
– Zinu, ka tev ir labi panākumi gan Latvijas, gan starptautiska līmeņa konkursos un festivālos.
– Pēc tam, kad Birutas Mageles skolā biju nomācījusies divus gadus, bija jākārto gala eksāmens body art jeb ķermeņa apgleznošanā, kas reizē bija kvalifikācija uz trešo kursu. Labākie eksāmenā varēja piedalīties konkursā „Baltic Beauty World". Tas bija 2007. gadā, un es iepriekš šādos konkursos nebiju piedalījusies. Tika iedota tēma „Pēc 2000 gadiem", kur ikviens varēja brīvi improvizēt. Kāds bija izvēlējies futūristisku stilu, cits – ūdenspasauli ar burbuļiem, es savukārt kombinēju kosmosu, spoguļus un briesmu atmosfēru, kopumā izveidoju baigu briesmoni, taču, iegūstot 2. vietu aptuveni 22 dalībnieku konkurencē, sapratu, ka nav tik traki, kā pašai šķita.
Šī 2. vieta deva zināmu atpazīstamību un „zaļo gaismu" dalībai dažādos projektos, lai gan tobrīd pat skolu vēl nebiju beigusi. Tolaik nāca arī piedāvājums vasarā doties uz pasaules body art festivālu Austrijā. Kategoriju tur bija daudz, bet es pieteicos uz specefektiem, kuru tēma bija Āzija. Braucot uz festivālu, īsti nezināju, uz ko dodos, jo man tobrīd nebija zināms, kādas prasības ir pasaules mēroga pasākumos, un arī specefektu joma, kas Latvijā līdz šim nav bijusi nekas īpašs, man bija diezgan sveša. No 300 dalībniekiem paliku desmitā. Tika gūta ļoti laba pieredze, un bija arī iespēja mācīties no savām kļūdām.
Atbraukusi no Austrijas, vēlējos izmēģināt kaut ko jaunu, jo divus gadus biju tikai ar body art nodarbojusies, tāpēc pieteicos 2008. gada „Baltic Beauty World" konkursā, tikai citā kategorijā. Ja reiz esi stilists, tev ir jāprot visas ar to saistītās lietas. Izvēlējos kategoriju „Asociatīvā tēla veidošana" (mati, meikaps un tērps). Tēma bija „Brīnumzemes valdzinājums". Būtiskākais, ko žūrija vērtē šajā kategorijā, ir režija. Arī modelēm ir jāmāk iznest tērpu, pretējā gadījumā viss iespaids tiek sabojāts. Viena stunda tika atvēlēta frizūras izveidošanai, arī tērps bija jāizgatavo stundas laikā (tajā varēja būt tikai divas šūtas vīles), un pusotra stunda – meikapam. Kā jau visās radošās jomās, arī stilistam, izdomājot tēlu, ir jābūt iedvesmai vai arī jāmeklē tās avoti. Šoreiz es tos atradu, atbraucot uz Madonu un tēva grāmatu plauktā ieraugot grāmatu „Smaragda pilsētas burvis", kas asociatīvi saistījās kopā ar konkursa tēmu – „Brīnumzemes valdzinājums". Līdz ar to tēlā dominēja zaļā krāsa, akmeņi un grezna sieviete. Ar šo tēlu ieguvu 1. vietu.
– Ko tiem jauniešiem, kas vēl iet pamatskolā vai vidusskolā un plāno izvēlēties šo profesiju, var ieteikt darīt jau šobrīd?
– Noteikti noderēs mākslas skolas apmeklējums. Var arī lasīt literatūru par mākslas vēsturi, tērpiem. Ir literatūra un žurnāli arī par meikapu. Jāseko līdzi tām tendencēm, kas valda modē. Noderīgi ir dažādi kursi. Kopumā studijas šajā skolā ir līdzīgas kā citās augstskolās: ir gan vēsture, gan biznesa pamati, vienīgi tas viss ir saistīts ar stilista profesiju. Diemžēl kādam ieceres tajā studēt atdursies pret finansēm, jo skola ir dārga un par materiāliem ir jāmaksā pašam. Arī man bez vecāku atbalsta būtu bijis grūti tajā mācīties. Skolā mācīties ir grūti ne tikai finansiālu, bet arī morālu apsvērumu dēļ, piemēram, tu uztaisi kleitu, bet direktore to nokritizē un liek pārtaisīt, jo kāds sīkums nekam neder. Tu visu nakti sēdi un, acīm ciet krītot, pārtaisi kleitu, jo rīt ir eksāmens. Taču nākamajā dienā kleita atkal nav gana laba. Tādā brīdī ne vienam vien radīsies sajūta „Viss, man pietiek, es eju prom!". Iespējams, tādēļ no tām četrām grupām, kur katrā mācījās pa 30 cilvēkiem, beigās skolu absolvējām tikai piecpadsmit. Taču tas ieliek labu pamatu un mudina tiekties uz ideālu sniegumu.
Viegli nebūs arī pēc skolas beigšanas. Būs jācīnās par vietu. Ja tev ir panākumi konkursos, tad iespējas ir nedaudz lielākas un arī piedāvājumi piedalīties dažādos projektos, taču ir svarīgi, lai būtu arī pastāvīga darbavieta, kas tomēr sniedz zināmu stabilitāti un drošību. Projektu, kuros stilistam piedalīties, ir daudz, dažādi televīzijas šovi un raidījumi, teātru izrādes utt. Tur visur ir iesaistīti stilisti. Viens no lielākajiem projektiem, kurā pati esmu piedalījusies, ir mūzikls „Les Miserables", kuru veidoja tikai vienai sezonai. Tā izveidē tika ieguldīts milzīgs darbs, un arī es guvu jaunu pieredzi, piemēram, kā piecu minūšu laikā no briesmoņa uztaisīt skaistuli.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 26.09.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
LINDAS LEJIŅAS foto