Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

No idejas līdz uzvarai konkursā

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 11.04.2019.

No idejas līdz uzvarai konkursā
Burtu lielums

Nesen, marta beigās, norisinājās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konkursa "Laukiem būt!" fināls, kur Abgunstes muižā no sešpadsmit šā gada konkursa finālistiem noskaidroja uzvarētājus. Priecīgu ziņu mūsu novadam sagādāja INGA ELKSNE, jo LLKC rīkotajā ikgadējā konkursā lauku jauniešiem kategorijā "Nelauksaimniecība – ražošana" viņas ideja par pindu un pirtsslotu izgatavošanu ieguva 1. vietu un vērā ņemamu naudas balvu idejas īstenošanai.
Pēc veiksmīgās līdzdalības konkursā aicināju Ingu Elksni uz sarunu.

– Kā juties, uzzinot, ka esi uzvarējusi konkursa finālā?

– Sajūtas bija foršas, sākumā pat uz mirkli iestājās šoks un nespēju noticēt, ka patiešām tas ir noticis un esmu ieguvusi 1. vietu. Liels paldies LLKC komandai un žūrijas locekļiem par novērtējumu, par iespēju virzīties tālāk, jo tas ir stimuls neapstāties pie iesāktā. Pats fināls bija īpašām izjūtām apveltīts, jo norisinājās ļoti īpašā vietā – Abgunstes muižā. Daudzi tajā bija pirmo reizi un pārsteigti atzina, ka ir apbrīnojams saimnieku – Asnātes un Jāņa Avotnieku – triju gadu laikā paveiktais, īstenojot daudzos projektus muižas atdzīvināšanai.
Lielu motivāciju dod arī pasākumā satiktie jaunieši, kuriem ir ļoti labas idejas. Šādi konkursi sniedz iespēju atrast sadarbības partnerus un līdzīgi domājošos. Patīkami pārsteidza LLKC konkursa jauniešiem "Laukiem būt!" 2. vietas ieguvēja kategorijā "Nelauksaimniecība – ražošana" Anna Jurgaite, kas izgatavo ziepes ar stāstu un kuras produkciju atpazīst pēc nosaukuma "Ezervanna". No šīs jaunietes plūst vesela deva pozitīvisma un gaišuma, savukārt piedāvātā produkcija ir kā īsts mākslas darbs – koša un daudzveidīga. Konkursā manā kategorijā trešo vietu ieņēma jauniete Sintija Logina no Preiļu novada ar porcelāna izstrādājumu gatavošanu. Šīs jaunietes darbos bija jūtams, ka tas ir viņas sirdsdarbs, līdz ar to arī izstrādājumi no porcelāna – izsmalcināti. Savukārt diplomu un 100 eiro saņēma Evita Briņķe no Aizkraukles novada ar dažādu koka sagatavju ražošanu.

– Kāpēc izvēlējies attīstīt ideju par pirtsslotām un pindām? Piederi pirts faniem?
– Pirms kāda laika meklēju veidus, kā vasarā gūt papildu ienākumus, un tieši pirtsslotu siešana bija viens no veidiem. Caur paziņu loku iepazinos ar Kristīni, kurai jau ir liela pieredze pirtsslotu izgatavošanā. Viņa iemācīja pirtsslotu siešanas mākslu. Sienot pirtsslotas sapratu, ka man tiešām patīk to darīt, tāpēc sāku interesēties vairāk par pirtīm, pirtsslotu siešanu, to veidiem, par aromātiskajiem un ārstniecības augiem, kas tiek izmantoti pirtsslotās. Pirtsslotu siešanai ir sezonāls raksturs, tāpēc radās arī ideja par pindu izgatavošanu. Ja kāds nezina – pindas ir lina sainīši, kas pildīti ar dažādiem aromātiskiem un ārstnieciskiem augiem, ar ko veic dziedinošu vai relaksējošu masāžu.

– Kā vērtē savas idejas izaugsmi?
– Ņemot vērā, ka pēc pusfināla secināju, ka jauniešiem ir tik daudz labu ideju, jaunieši ir piedomājuši pie savas prezentācijas un stenda, gatavojoties finālam, ieguldīju lielākas pūles, uzklausīju un ņēmu vērā LLKC vadītājas Aijas Vīgneres un LIAA Madonas biznesa inkubatora vadītājas Ivetas Vabules komentārus un ieteikumus prezentācijas sagatavošanā un stenda izkārtojumā, tāpēc izgatavoju reklāmas baneri un uzlaboju stenda izkārtojumu, un ieguldītais darbs atmaksājās. Paldies arī LLKC Madonas nodaļas uzņēmējdarbības konsultantei Anitai Briškai par iedrošināšanu piedalīties konkursā un ieteikumiem. Atceroties Madonas Valsts ģimnāzijas laikus, jau tad tika gūta pieredze SMU "Speed(i)" komandā. Šobrīd tiek kalti jauni plāni saistībā ar idejas izaugsmi, respektīvi, sadarbībā ar vietējo uzņēmumu "IK Aleksale" tiek strādāts pie iepakojuma izveides un uzlaboti jau iepriekš izstrādātie etiķešu paraugi, sadarbībā ar LLKC atbalstu ir paņemti zemes paraugi, lai noskaidrotu to sastāvu un izstrādātu mēslošanas plānu laukam, kurā paredzēts stādīt aromātiskos un ārstniecības augus, tiek vākta informācija par bioloģiskās sertifikācijas iespējām, jo nākotnē plānots iegūt atbilstošu sertifikāciju. Iegūtā informācija palīdzēja sagatavot biznesa plānu, kā arī finanšu plānus. Mācību laikā tika dota lieliska iespēja doties pie novadu mājražotājiem.

– Kādas jau ir iestrādnes pirtsslotu un pindu gatavošanā?
– Pirtsslotas sienu jau otro gadu. Taču šogad no hobija nolēmu to izvērst par kaut ko nopietnāku.
Lai savu ideju realizētu, izgatavoju pindu prototipus un ar tiem arī piedalījos LLKC konkursā jauniešiem „Laukiem būt!". Patlaban ir izdomāta preču zīme, kā arī šobrīd aktīvi tiek strādāts pie etiķetēm un iepakojuma. Ņemot vērā, ka šo aizraušanos vēlos padarīt par kaut ko nopietnāku, šogad plānoju apmeklēt dažādus seminārus un kursus, kas saistīti ar pirtsslotu izgatavošanu un ārstniecības un aromātisko augu audzēšanu, papildus apgūšu pindu masāžu. Idejas izstrādes procesā lielu atbalstu saņēmu no savas ģimenes un dzīvesdrauga, tas bija tāds kā dzinējspēks neapstāties pie iesāktā un turpināt darboties pie savas idejas.
Esmu praktizējusies siet pirtsslotas no bērza, liepas un ozola, vasarā esmu sasējusi vairākus simtus pirtsslotu. Lai sevi varētu pieteikt kā ražotāju, ir nepieciešams sasiet vairākus tūkstošus pirtsslotu, bet, ņemot vērā, ka tas ir 100% roku darbs, lai kļūtu par ražotāju, ir nepieciešama aizmugure, respektīvi, komanda, jo tur, kur ir 100% roku darbs, viens nav darītājs. Pašlaik kā savu prioritāti esmu izvirzījusi tieši pindu izgatavošanu, jo par tām un to pozitīvo ietekmi ir dzirdēts mazāk.

– Esi lauku vai pilsētas meitene?
– Par sevi varētu teikt – lauku meitene pilsētā. Esmu dzimusi un lielākoties dzīvojusi Madonā, izņemot laiku, kad studēju Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (agrāk Rēzeknes Augstskola), kur ieguvu bakalaura grādu ekonomikā. Darba gaitas ir saistītas tikai ar Madonu, tāpēc varu teikt, ka esmu īstena madoniete. Jau vairākus gadus strādāju uzņēmumā "Madonas namsaimnieks". Esmu ļoti pateicīga LIAA Madonas biznesa inkubatora vadītājai Ivetai Vabulei, kas uzrunāja un piedāvāja iespēju apgūt biznesa inkubatora piedāvātās mācības. Atrodoties pirmsinkubācijā, bija lieliska iespēja apgūt jomas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, piemēram, tika apgūtas nodibinājuma "TechHub Riga" vadītās biznesa mācības "Biznesa skola", apgūtas mācības, kas saistītas ar tirgus izpēti un zīmolvadību, savukārt, apmeklējot LLKC rīkotās interaktīvās mācības jauniešiem "Laukiem būt!", tika apgūtas jomas, kas saistītas ar biznesa plāna sagatavošanu, kā arī papildus izmantoju iespēju paaugstināt kvalifikāciju, apgūstot LLKC tālmācības kursus "Augkopības pamati".

– Ar kādām izjūtām sagaidi pavasari? Kādus augus šopavasar plāno stādīt dārzā, audzēt vairāk?
– Sajūtot pavasara gaisu un saules starus, dzirdot putnu balsis, redzot ziedošus sniegpulksteņus, pārņem pozitīvisms, tāpēc uz pozitīvas nots sagaidu arī pavasari. Jo zinu, ka, mostoties dabai, mostas arī mana vēlme sakopt visu to, kas ir man visapkārt, pilnveidoties un tiekties uz izvirzītajiem mērķiem. Aronas pagastā ģimenes īpašumā ir zeme, un viens no galvenajiem mērķiem šopavasar saistīts ar ārstniecisko un aromātisko augu izzināšanu, arī audzēšanu. Plānoju izveidot dārzu ar dažādiem augiem, respektīvi, iestādīt lavandu, šokolādes piparmētru, citronmelisu, salviju, ārstnieciskās kliņģerītes un citus augus.

– Domājot par laukiem, kas ir svarīgi jauniešiem, lai viņi vēlētos tur atgriezties, dzīvot?

– Uzskatu, ka jebkuram jaunietim ir svarīgi just, ka dzīve laukos vai mazpilsētā dos iespēju pilnveidoties. Jaunietim, uzsākot mācības profesionālajās mācību iestādēs vai uzsākot studijas augstākās izglītības iestādēs, ir svarīgi gūt pārliecību par to, ka viņam pēc tam būs darbs. Tāpēc viena no svarīgākajām lietām, lai jaunieši atgrieztos laukos vai mazpilsētā, ir darbavietas, kas ir labi atalgotas, jo uzskatu, ka jebkurš jaunietis, kas ir ieguldījis savā izglītībā un izaugsmē, ir pelnījis saņemt atbilstošu atalgojumu. Jaunietim ir svarīgi apzināties, ka lauki vai mazpilsēta ir vieta, kur var veidot ģimeni, līdz ar to liela nozīme ir bērnudārziem, skolām, brīvā laika pavadīšanas iespējām. Ne mazāk svarīga lieta ir dzīvesvieta, iespējas iegādāties vai vismaz īrēt nekustamo īpašumu, jo nereti no paziņām – jauniešiem un jaunām ģimenēm – esmu dzirdējusi, ka tā ir liela problēma, jo īres maksa par nekustamo īpašumu ir samērā augsta.

– Atpūta ir nodarbību maiņa. Kādas ir tavas mīļākās nodarbes?
– Mana mīļākā nodarbe ir pētīt, izzināt, apgūt kaut ko jaunu. Šobrīd privātā laika nodarbes lielākoties ir saistītas ar literatūras izzināšanu par to, kas saistīts ar pirts zinībām, pirtsslotu siešanu, ārstniecisko un aromātisko augu audzēšanu, pindu masāžu.

– Vari atklāt, kādas ir ieceres saistībā ar naudas balvu?

– Ar iegūto naudas balvu plānoju piepildīt vienu no izvirzītajiem mērķiem – iegādāties nepieciešamos materiālus mūra ēkas jumta nomaiņai, lai pēc tam varētu ierīkot pirtsslotu žāvētavu. Šī naudas balva ir kā liels atspaids, jo papildus dod iespēju sakopt lauku īpašumu. Bez tam, piesaistot personīgos finanšu līdzekļus, plānots papildināt zināšanas par pirtsslotu izgatavošanu un ārstniecisko un aromātisko augu audzēšanu, apmeklējot dažādus seminārus un kursus.


12.04.2019.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px