Madonas Valsts ģimnāzijas 12.b klases audzēknis, Madonas florbola komandas kapteinis, jauniešu izlases dalībnieks un vienkārši sabiedriski aktīvs jaunietis, kam patīk organizēt pasākumus un piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, – tā īsumā varētu raksturot RENĀRU VĀRSBERGU.
Aizraušanās ar florbolu Renāram sākās pirms aptuveni 7 gadiem. Tolaik viņš vēl spēlēja Madonas komandā hokeju. Taču viņu treneris Ļebedjevs aizgājis uz Liepāju, līdz ar to bija jāmeklē alternatīva hokejam. Florbolam pievērsties viņu pamudināja labs draugs Edgars Gailums, kura vecākais brālis Mārtiņš ar šo sporta veidu nopietni nodarbojās. Puisis aizgājis uz dažiem treniņiem, un viņam iepaticies. Uz hokeju sākotnēji dzinuši vecāki, taču florbols bijis paša brīva izvēle. Viņam sākot spēlēt, treniņi vēl notika Praulienā, un divpadsmitgadīgais Renārs bija pats jaunākais spēlētājs, taču par spīti tam dabūja uzspēlēt arī divās 1. līgas spēlēs
Pārsitīs hokeju
Renārs apzinās, ka hokejs kā florbola lielākais brālis Latvijā vēl labu laiku būs populārāks, taču, ja pat tādā hokeja lielvalstī kā Zviedrija florbols ir kļuvis par sporta veidu numur viens, kāpēc gan ar laiku tas nevarētu notikt arī pie mums.
– Florbolā, atšķirībā no hokeja, laukumā nevalda tik lieli asumi. Spēka spēlei te nav izšķirošas nozīmes, panākumi ir atkarīgi no tehniskās sagatavotības un roku, kāju veiklības. Manuprāt, šī spēle ir arī ātrāka un dinamiskāka par hokeju, un – kas nav mazsvarīgi skatītājiem – tajā tiek gūts vairāk vārtu, – bez hokeja un florbola salīdzināšanas Renārs neiztiek.
Spēcīgu grūdienu florbola attīstībai varētu dot šī sporta veida iekļaušana olimpiskajās spēlēs, kas diezin vai varētu notikt ātrāk kā 2020. gadā
Taujāts, kā viņš vērtē florbola perspektīvas Madonā, Renārs atbild, ka Madonā šim sporta veidam ir iespējas attīstīties
– Tiek celta jauna sporta halle, ir arī atbalsts gan no pilsētas domes, gan skolas. Arī mūsu pašreizējos panākumus es vērtēju kā nesliktus. Aizvadītajā sezonā spējām izcīnīt vietu 1. līgā, kas ir krietni vien sarežģītāk nekā pirms sešiem gadiem, jo florbols šajā laikā ir spēris platus soļus uz priekšu. Arī šobrīd, piedaloties 1. līgā, uzskatu, ka, kaut arī punktu izteiksmē mūsu rezultāts nav tas labākais, spēle rāda, ka varam arī ar spēcīgiem klubiem cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu, taču diemžēl mūsu komandas nepilnvērtīgais treniņprocess ir tas, kas šobrīd liedz izcīnīt augstāku vietu, – uzskata Renārs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 08.12.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto